Ja ticēt datiem, ko Latvijas Valsts dzelzceļa administrācijas direktors Juris Iesalnieks ierakstījis savās publiski pieejamajās valsts amatpersonas deklarācijās, 2019. gadā viņš spējis ne tikai pārtikt no zila gaisa, bet arī „no tumbočkas” izvilkt apmēram trīs tūkstošus eiro.
J. Iesalnieka valsts amatpersonas deklarācija par 2018. gadu rāda, ka gada beigās viņam bijuši 37 584 eiro lieli uzkrājumi SEB bankā un PrivatBank. Papildus tam viņam bijušas 22 000 eiro lielas parādsaistības, un arī viņš pats aizdevis tādu pašu summu.
2019. gadu J. Iesalnieks jau beidzis ar krietni lielākiem uzkrājumiem tajās pašās bankās – kopā jau 50 609 eiro, tātad gada laikā tos palielinot par 13 025 eiro.
Tas būtu visnotaļ iespējami, jo savā pamata darba vietā – dzelzceļa administrācijā J. Iesalnieks gada laikā algā saņēmis 42 068 eiro, kas pēc nodokļu nomaksas būtu nepilni 29 tūkstoši eiro.
Vēl pieskaitot dažādus sīkākus papildienākumus, dzelzceļa administrācijas direktors gada laikā „uz rokas” saņēmis aptuveni 32 tūkstošus eiro – pilnīgi pietiekami, lai no šīs summas iztiktu un vēl 13 tūkstošus eiro noguldītu bankās.
Taču šie tomēr nav bijuši vienīgie J. Iesalnieka izdevumi, – viņš ir arī deklarējis, ka atmaksājis gadu iepriekš uzrādīto aizdevumu 22 000 eiro apmērā, un tas jau nozīmē, ka amatpersonas oficiālie izdevumi (22 000 + 13 000 = 35 000 eiro) pārsniedz viņa oficiāli deklarētos ienākumus (32 000 eiro) un aptuveni trīs tūkstoši eiro ir vienkārši izņemti „no tumbočkas”.
Tiesa, J. Iesalnieks ir deklarējis vēl vienu darījumu: viņš esot saņēmis daļu no gadu iepriekš deklarētā aizdevuma – 7000 eiro. Taču… kur šī nauda palikusi, nav zināms, jo kā ienākumu dzelzceļa administrācijas direktors to nav uzrādījis.
Ja pat pieņemtu, ka runa ir par vienkāršu aizmāršību vai deklarācijas aizpildīšanas īpatnību, un šos 7000 eiro tomēr ieskaitītu amatpersonas ienākumos, arī tad sanāktu, ka J. Iesalnieks ir spējis gadu nodzīvot ar aptuveni četriem tūkstošiem eiro vai vidēji 333 eiro mēnesī.
Tas, protams, būtu pietiekami pie spaidīgiem apstākļiem pieradušam cilvēkam, taču jāņem vērā, ka vēl pavisam nesen – 2017. gadā dzelzceļa administrācijas direktors, kā izriet no viņa deklarācijas, ir noslēdzis 7000 eiro vērtu zemes nomas līgumu ar norādi – apbūves vajadzībām. Kā saprotams, vēl arī apbūves izdevumi 333 eiro mēnesī nekādi nav ietilpināmi.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Avots: Pietiek
Par šo, protams, visādiem stukāniem interese nav, ja?
Tāds nu tas Iesalnieks arī ir. Saputrojās savā deklarācijā un uzrakstīja to, ko nevajadzēja. Ispējams no Meroni saņemto naudiņu iespējams savā prātā pieskaitīja klāt, bet deklarācijā ierakstīt aizmirsa. Spriežot pēc Lemberga stipendiātu sarakstiem, kur kāds Juris Iesaln bija saņemis pāris reizes pa summiņām virs 10 000 Ls, tad nekāds lētais vīriņš šis nav. Protams, ja vien tas Juris Iesaln ir tas pats Juris Iesalnieks. Bet, ja ne …. bet to jautikai pats Juris un Dievs debesīs zina.
Nepūlieties ar prātu saprast grāmatvedības uzskaites līkloču īpatnības. Šie uzdevumi ir jārisina dubultā ieraksta sistēmā, kur skaitļi ne vienmēr norāda reāli pastāvošas naudas summas.
Patiešām…??? Nevar būt!
Ja tik absurdi var sanākt, tad ta dekarešanās varbūt ir jābeidz