Intrigas “Latvijas dzelzceļa” vadībā

Rems Razums, Rinalds Pļavnieks

Puaro lasītājs

2024. gada 3.janvārī LTV 20:00 bija sižets par “asiņainajiem Ukrainas graudiem”, kurā tika norādīts, ka lielākais šo graudu pārvadātājs ir LDz Cargo.

Šo “asiņaino Ukrainas graudu” kravu pārvadājumi aizsākās 2023. gada vasarā, par šiem graudiem – ka tie ir miksēti un tiek zagti Ukrainā -visticamāk, zināja nu jau tā laika LDz Cargo padomes priekšsēdētājs Rems Razums (attēlā kreisajā pusē), gan arī Latvijas Dzelzceļa valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks (attēlā labajā pusē), kā arī satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P).

Pamats tā domāt ir tas, ka visu šo “zagto asiņaino graudu” epopeju organizēja ilggadējais R. Razuma čoms M.Pevko (ieņem LDz Cargo valdes locekļa amatu). R.Razums papildus izmantojot savas ģimenes (sievas, sievas vecāku un sievas māsas) kontaktus, jo sieva ir Krievijas Federācijas pilsone, kura ir beigusi/mācījusies МГИМО (Krievijas Federācijas Ārlietu ministrijas Maskavas Valsts starptautisko attiecību institūts).

Zinot par šo asiņaino graudu pārvadāšanas biznesa pienesumu, R. Pļavnieks bija informējis viņaprāt tobrīd nozīmīgākos politiķus, tostarp Kasparu Briskenu, jo R . Pļavnieks vienmēr ir pieturējies pie viņa prāt būtiska biznesa principa, ka “nauda nesmird”.

Neskatoties uz to, ka 2023. gadā R. Pļavniekam no Padomes un Akcionāra bija doti vairāki uzstādījumi veikt reorganizāciju Latvijas Dzelzceļa struktūrā un kapitālsabiedrībās, viņš, būdams uzmanīgs un lēnprātīgs vadītājs, izmantoja iespēju “apskraidīt” vairākus politiskos spēkus un ne tikai (arī ietekmīgas pa pusei politiskas struktūras un organizācijas), tādējādi cenšoties gūt šķietamu atpazīstamību un aizstāvību no šīm pusēm.

Problēmu Rinaldam Pļavniekam sagādāja tas, ka visi šie daudzie “sarunas partneri” uzdeva izpildīt papildus darbus (tādējādi vēloties pārliecināties par R.Pļavnieka stāstītā patiesumu un potenciālo lojalitāti) un aizvietot/atbrīvot kādu konkrēti viņuprāt nogrēkojušos Latvijas Dzelzceļa darbinieku, kurš katrai konkrētai pusei bija/ir licies nelojāls, turklāt katrā sarunā R. Pļavnieks solījās izpildīt konkrētā sarunas partnera uzdevumu, neiedziļinoties, ka šie dotie uzdevumi ir savstarpēji izslēdzoši un bieži vien pretēji uzņēmuma interesēm un Padomes un Akcionāra paustajiem mērķiem. Pļavnieks visus šos solījumus jau sākotnēji neplānoja pildīt, jo iekšēji viņš ir bailīgs, spītīgs un kompleksiem pārņemts jaunietis, kura vadītāja kompetences tiek mācītas “po hodu dela” lasot sievas atsūtītos FB rakstus par tēmu “kādam ir jābūt līderim”.

R. Pļavnieks 2023. gadā bija organizējis vairākus Latvijas Dzelzceļa vadošo darbinieku (direktoru) “team buliding” pasākumus, “Ostu skati”, “Tallink hotel”, fināla pasākumu “Pavāru mājā”. Ik katrā pasākumā R. Pļavnieks klātesošajiem vadītājiem stāstīja garas un cukurotas runas par viņu kompetenci, taču lielākais vairums Latvijas Dzelzceļa vadošo darbinieku zināja, ka aizmuguriski R. Pļavnieks jau ikkatru viņa amatu ir jau “pārdevis un nosolījis” kādam “ietekmīgam spēkam”. Piemēram, Andas Sīviņas LDz RSS valdes priekšsēdētajas amats ir nosolīts terminēti SM vsv Uldim Reimanim, kurš minētā amatā uzturēsies vismaz 6-8 mēnešus, pirms tiks izmests ārā pie kārtējās reorganizācijas. Latvijas Dzelzceļa ilggadējo HR vadītāju Lolitu Smiltnieci ir plānots aizstāt ar bijušo Stradiņu slimnīcas valdes locekli ES fondu finansējuma jautājumos Artu Birumu. Sava tiesa tika arī nosolīta puskorumpētiem spēka struktūru pārstāvjiem – V. Mūrniekam, A. Pumpuram, K. P. Brinkmanei, K. Podiņam, E. Ceipem un tml. personāžiem. Turklāt visas šīs grandiozās pārmaiņas R. Pļavnieks ir nosolījies veikt praktiski vienpersoniski nesludinot konkursus un apstiprinot minētos pilsoņus ar valdes lēmumu. Savukārt iepriekšējos vadītājus atbrīvojot ar “vienošanos” un izmaksājot vairāku mēnešu lielas kompensācijas. Šajā sakarā R. Pļavnieks ir iecerējis neievērot un pārkāpt tik daudzinātā “Baltic Institute of Corporate Governance” (BICG) principus un mācītās atziņas.

2024. gadā R. Pļavnieks plāno veikt izmaiņas LDz Loģistika, LDz RSS, LDz Latrail net, LDz Cargo valdēs un padomēs, kopsummā LDz R. Pļavnieks plāno nomainīt ap 70 vadošo darbinieku un viņu vietā iecelt jau “apsolītos kandidātus”, pie kam šīs lielās izmaiņas plāno vēl pirms Darba līguma parakstīšanas izslavētā HR speciāliste A. Biruma.

Vienā no šiem “team building” pasākumiem R. Pļavniekam izraisījās asa vārdu pārmaiņa ar LDz CFO R. Razumu, kurš bija nesen uzzinājis, ka viņa amata pozīcija LDz Cargo un LDz ir “nosolīta” visai odioziem pilsoņiem, uz ko R. Pļavnieks acīs skatoties solījās, ka tā neesot taisnība, norādot, ka ir nosolīti citi amati, taču ne R. Razuma. R. Razums šo informāciju bija saņēmis no sava patrona A. Šķēles, tādēļ uzskatīja to par visai ticamu.

R. Razums ar mērķi nostiprināt sava amata pozīcijas bija ticies ar vairākiem politiskiem spēkiem – JV, AS, Progresīvajiem (SM ministru K.Briškenu, E.Klētnieku, Ģ.Dubkēviču). Ar Ģ. Dubkēviču nodibināt labu kontaktu palīdzēja A. Šķēle – Ģ.Dubkēvičs ir sens Šķēles ģimenes atbalsta sniedzējs un favorīts. Savukārt izmantojot M. Martinsonu, kurš saveda R. Razumu ar “topošo” LDz valdes locekli Arni Staltmani (šobrīd valdes loceklis Eiropas Dzelzceļa līnijas, kur tika iecelts amatā pēc uzstājīga tā laika Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kaspara Gerharda uzstādījuma). Šobrīd norit fināla stadija vakantajam LDz valdes locekļa amatam, kur A. Staltmanis ir viens no favorītiem.

2023. gada decembrī R. Razums tika atsaukts no LDz Cargo padomes priekšsēdētāja amata, pēc kā starp Razumu un LDz valdi izvērtās ļoti asa apsaukāšanās no R.Razuma puses, kur pēdējais ar neglaimojošiem vārdiem aprakstīja notiekošos procesus LDz un arī esošās valdes nodevību, jo bija cītīgi izmantojis savus Krievijas sakarus ar mērķi rast papildu līdzekļus uzņēmumam, pēc kā tika viņaprāt nelietīgi uzmests. 

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


Subscribe
Paziņot par
guest

7 Comments
jaunākie
vecākie populārākie
Inline Feedbacks
View all comments
Dindālz
Dindālz
11 mēnešus atpakaļ

Latvijas Dzelzceļa īpašnieks ir kas? Un vai tad to visu dalīšanu un izsaimniekošanu nevadija “Valdība”? Savukārt to valdību ievēlēja kas? Vai ta ne tautas vairākums? Un konstitūcijā kas ir rakstīts? Balstiesības ir katram, kurš izskatās pēc cilvēka, un nopērk(abonē) pasi. Par smadzenēm tur nekas nav rakstīts. Var būt, var nebūt. Var būt, bet sapujušas. Viss legāli. Starp citu, ja tie graudi nāk no Ukraines, caur Krieviju, tad tie nav nozagti, bet gan nolaupīti. Nozagti sauktos ja ukraiņi uzskatītu ka tie vel atrodas viņu noliktavās. Un ja ukraiņi paši eksportēja graudus kara laikā, tad viņiem to i tik daudz ka nau… lasīt vēl »

Post Scriptum
Post Scriptum
11 mēnešus atpakaļ
Reply to  Dindālz

Ukrainā lielākā lauksaimniecības zemju daļa ir ārzemnieku īpašumā , arī visa graudu raža .

absurdu teātris
absurdu teātris
11 mēnešus atpakaļ

Brīnišķīgs padomju varas triums . Žurkas pa burku plosās pēc saviem tūkstošiem kabatas… bet progresīvā politmuldēšanas dzīve iet savu ceļu par ko neviens pats netaisās pat atbildēt kas ir brīnišķās sistēmas spozme un jaukus

Žurku kari
Žurku kari
11 mēnešus atpakaļ

Šāda informācija var būt tikai no savējiem. Rems ar Pevko tika iebīdīti Linkaiša laikā, tāpat Pļavnieks parādījas tajā laikā. Progresīvie iespējams ravē ārā jurasiešus un bordāniešus. Vai nu ir kāds tikko atlaistais no spices vīriem, kurš atriebjas, vai arī bez briškeniešiem un jurašbordāniešiem ir vēl trešie, kas grib pabīdīt abus. Bet vispār ticami.

pretrunas
pretrunas
11 mēnešus atpakaļ

Kāds var paskaidrot, ko nozīmē “Ukrainā zagti graudi”? Tālāk nemaz neizlasīju. Cik esmu skatījies pasaules statistiku, tad Krievija ir 3. lielākā graudu audzētāja un eksportētājvalsts pasaulē. Arī pirms 24. februāra. Tas nozīmē ka viņiem ir savi graudi kurus eksportēt. Ir kaut kādi redzami pierādījumi, ka graudi tiek zagti, vai arī tā ir tāda vēlamā versija, kura jāiestāsta sabiedrībai? Un vispār, ja mēs paskatamies ziņas, ko LV mediji ir stāstījuši, tad krievs dzīvo badā, viņam nekā nav, Eiropas savienība viņu barojot, bet tagad esot sankcijas. Es tādu bieži dzirdu no kolēģiem kas skatās panorāmu un lasa delfus. Tad kā tas var… lasīt vēl »

Railway child
Railway child
11 mēnešus atpakaļ
Reply to  pretrunas

Neklausies tak tos mudakus. Asiņainie graudi…. Smieklīgi. Tie vilcieni arī asiņainās ogles pārvadā, starp citu. Vai tik nebūs zagtas? Manuprāt, tranzīta nozarei jādarbojas, tas izdevīgi visiem. Lai ved kauč vai zagtus, beigtus un asiņainus ziloņus…. ;-)

Dindālz
Dindālz
11 mēnešus atpakaļ
Reply to  pretrunas

Graudi taču aizgāja jau pirms gada pusotra. No pagājušās ražas jau nekas tur nevarēja būt, jo to Dņepras aizsprostu uzspridzināja. Tur jau kāda daļa nokalta un daļa izskalojās. Bet ukraiņi vienalga rudenī sparīgi eksportēja.
Ja valsts kara laikā eksportē pārtiku tātad palīdzību viņiem nevajag. Viss ir labi. Jāsūta tik artilērijas munīcija, lai tik caurumo.