Drīza izaugsmes atjaunošanās rūpniecībā nav gaidāma, uzskata ekonomisti

rūpniecība

Drīza izaugsmes atjaunošanās rūpniecībā nav gaidāma, jo to ietekmē ekonomiskās aktivitātes vājums ārējās tirdzniecības partnervalstīs – tā uzskata banku ekonomisti.

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Puķe skaidro, ka “izlaides kritums janvārī apstrādes rūpniecības saldenā ķīseļa podā ietriepa tik krietnu skābuma devu”, ka nelielais februāra un marta uzlabojums vairs nejaudāja būtiski mainīt novērtējumu – apstrādes rūpniecībai gada pirmais ceturksnis ir bijis ar 2,7% kritumu salīdzinājumā ar 2023.gada ceturto ceturksni.

Ekonomiste gan atzīst, ka par “debesmannu” arī līdzšinējo rūpniecības attīstību nosaukt varētu būt pārsteidzīgi, ņemot vērā daudzos izaicinājumus eksporta tirgos. Tomēr izlaides kāpumi pērnā gada izskaņā nozarei nudien izskatījušies iedvesmojoši, tāpat cerības uz spēcināšanos viesa rūpnieku noskaņojuma rādītāja uzlabošanās šī gada pirmajā ceturksnī. Aprīlī gan optimisms nedaudz noplacis.

Ekonomiskā aktivitāte ārējās tirdzniecības partnervalstīs ir vāja

Ekonomiskā aktivitāte ārējās tirdzniecības partnervalstīs saglabājas vāja, jo īpaši ar būvniecības izejmateriālu eksportu saistītajā segmentā, skaidro Puķe. Arī aprīļa kokrūpnieku, metāla konstrukciju un būvmateriālu ražotāju aptauju dati par pieprasījuma trūkumu kā galveno darbību ierobežojošo faktoru kopumā neuzrāda uzlabojumu, tā mazinot cerības uz drīzu izaugsmes atjaunošanos. Turklāt kokrūpnieku darbībā “sakulta kunkuļaina putra” saistībā ar Satversmes tiesas nesen pieņemto lēmumu, ar kuru atcelti noteikumu grozījumi, kas pieļāva mazāka caurmēra koku ciršanu.

“Grūti prognozēt, kā vēl izdosies atrisināt šo jautājumu, jo īpaši saistībā ar šajā periodā izsniegtajiem ciršanas apliecinājumiem, bet kādu laiku šīs putras strēbšana prasīs nozares spēkus,” pauž Puķe.

Tomēr būvniecības segments nav ar visaugstāk novērtēto pieprasījuma trūkuma problēmu, nozaru vidū visdrūmāk situācija zīmējas poligrāfijas nozarē, tiesa, pēdējos ceturkšņos pieprasījuma problēma nedaudz atkāpusies, piebilst Latvijas Bankas ekonomiste.

Apakšnozaru nav pārāk optimistisks

“Luminor Bank” ekonomists Pēteris Strautiņš uzsver, ka Latvijas rūpniecība martā noturēja pozitīvu dinamiku gada salīdzinājumā, kas atgriezās februārī pēc gandrīz nepārtrauktas nīkšanas mīnusu zonā kopš pat 2022.gada vidus. Apstrādes rūpniecībā marts bija daudz labāks par gada sākumu, bet pret iepriekšējo martu tā vēl saruka par 1%, janvārī attiecīgais rādītājs bija pat mīnus 6,9%.

Gada sākums kopumā izrādījās esam ceturksnis ar zemāko ražošanas apjomu apstrādes rūpniecības minikrīzes periodā, kas sākās brīdī, kad pārējā ekonomika tika atbrīvota no pulcēšanās ierobežojumu ietekmes, skaidro Strautiņš. Ekonomista ieskatā ir cerības uz labāku nākotni, taču tās piepildīsies pakāpeniski. Svarīgāko apakšnozaru noskaņojuma rādītāji rāda vai nu nelielu optimismu, vai pesimismu, bet rūpniecības noskaņojums kopumā ir pavisam nedaudz skumjāks par vidējo.

Situācija pasaules tirdzniecībā kopumā lēnām uzlabojas, informē Strautiņš. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) prognozē, ka pasaules tirdzniecība ar precēm un pakalpojumiem šogad augs par 2,3% un nākamgad varētu augt par 3,3%, kamēr pērnā gada rādītājs bija tikai pieaugums par 1%. Mērot tirdzniecību tikai ar precēm, tā pērn pat samazinājās par 1,2%, vērtē Pasaules Tirdzniecības organizācija, bet šogad varētu augt par 2,6%.

Latvija atrodas pasaules nostūrī ar tam neparasti zemu ekonomisko temperatūru

Straujš pavērsiens noticis tieši gada sākumā – februārī tirdzniecība ar precēm auga par 1,2% gada griezumā, pretstatā kritumam par 0,9% janvārī. Strautiņš uzskata, ka vēl ir kur augt, tipisks ātrums šajā gadsimtā bija aptuveni 4% gadā.

Taču Latvija joprojām atrodas pasaules nostūrī ar tam neparasti zemu ekonomisko temperatūru, atzīst ekonomists. Baltijas valstis, Polija, Vācija un Ziemeļvalstis šajā gadsimtā caurmērā ir bijušas dinamiskas Eiropas ekonomikas. Tagad no nosauktajām valstīm patiešām labi klājas tikai Polijai, bet Vācija un lielākā daļa Ziemeļvalstu stagnē. Iemesli, citu starpā, ir pastiprināta Ķīnas konkurence to mašīnbūves un elektronikas produktiem, Zviedrijā arī mājokļu buma sekas. Situācija šogad un nākamgad tur uzlabosies ļoti pakāpeniski, tikmēr Vācijā liels risks ir stagnācijas turpināšanās.

Eiropas dienvidi pēdējā gada laikā pārsteidz ar tiem neparastu ekonomikas spēku, bet ar tiem diemžēl tirgojamies maz, atzīst ekonomists. Eiropas Savienībā (ES) kopumā šobrīd ražošana ir diezgan vāja un aina nav cerīga – ES rūpniecībā aprīlī bija pesimistiskākais noskaņojums pēdējā gada laikā.

Samērā labi rādītāji – dzērienu ražošanā un tekstilrūpniecībā

Ja neskaita iekārtu uzstādīšanu un remontu, kas nav tipiska ražošana, straujāk augošā nozare martā bija ķīmiskā rūpniecība (plus 13,3%), tai labi sekmējies arī pirmajā ceturksnī kopumā (plus 10,7%). Strautiņš skaidro, ka ķīmijas rūpniecībai ir raksturīgi, ka tās uzņēmumi strādā ļoti dažādos segmentos, kuru noieta tirgus virza krasi atšķirīgi spēki. Nozare strādā tādiem tirgiem kā celtniecība, skaistumkopšana, sadzīves ķīmija, transports (autoķīmija un biodegvielas), lauksaimniecība. Nozīmīgi segmenti ir arī industriālo gāzu, kokogļu un ķīmisko šķiedru ražošana. Ir uzņēmumi (“Biolar”) kas veic ķīmisko vielu sintēzi citiem nozares uzņēmumiem, vēl citi ražo spirtu dzērienu rūpniecībai.

“Līdz ar to šai nozarei piemīt noturība, ko sniedz risku dalīšana. Šobrīd ķīmija ir optimistiskā no septiņām lielākajām apakšnozarēm, tās noskaņojuma kopējais indekss par trīs punktiem pārsniedz vēsturiski vidējo, bet pasūtījumu apjoma vērtējums – par septiņiem punktiem,” informē Strautiņš.

Samērā labi rādītāji martā ir arī dzērienu ražošanā (plus 8,2%) un tekstilrūpniecībā (plus 7,5%), bet tām pirmais ceturksnis kopumā vēl ir ar nelielu mīnusa zīmi gada salīdzinājumā. Tas pats ekonomistam sakāms par iekārtu un mašīnu ražošanu, kas martā auga par 5%. Joprojām labāk par apstrādes rūpniecību kopumā klājas pārtikas pārstrādei, kaut arī pārsvars ir mazāks nekā pērn. Šai nozarei “Top7” sektoru vidū ir labākais pasūtījumu vērtējums, plus 12 punkti pret vēsturiski vidējo.

Autobūvē un elektronikā – lieli mīnusi

Liels ražošanas apjomu kritums joprojām ir mēbeļu ražošanā (mīnus 23,3% martā gada griezumā), līdzīgs ir ceturkšņa rādītājs un turpinās pasliktināšanās attiecībā pret pērnā gada beigām. Kamēr neuzlabosies situācija mājokļu būvniecībā eksporta tirgos, tikmēr uz lejupslīdes pārvarēšanu grūti cerēt, norāda Strautiņš.

Lieli mīnusi martā ir arī autobūvē (mīnus 18,7%) un elektronikā (mīnus 15,9%), bet šajās jomās nesenā pagātnē ir bijuši krasi atšķirīgi rādītāji. Autobūvē daudz labāks ir arī pirmā ceturkšņa kopējais skaitlis, tāpēc šos mīnusus var ieskaitīt “tā dzīvē gadās” kategorijā. Strautiņš akcentē, ka vairāk bažu rada kritums metālapstrādē par 12,4% – līdzīgs ir viss šī gada sākums, tā pati par sevi ir liela nozare un apsteidzošs indikators mašīnbūvei.

Rūpniecības produkcijas apjoms Latvijā martā, salīdzinot ar 2023.gada martu, pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās pieaudzis par 0,7%.

Ražošanas apjoms apstrādes rūpniecībā samazinājās par 1%, savukārt elektroenerģijas un gāzes apgādē bija pieaugums par 3,2% un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 25,8%.

No TV3

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


Lasītāju viedokļi

avatar