“DigiSoc” par 8 miljoniem: ministrija saka – ieviests, pašvaldības – izmantot nevar

KATRĪNA IĻJINSKA, Inc.Baltics

Labklājības ministrijas (LM) projekts “Labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas “DigiSoc” izstrāde un ieviešana”, ko LM īsteno, izmantojot ES Atveseļošanas fonda līdzekļus, dabā varēs izmantot tikai tās pašvaldības, kuras līdz šim ir lietojušas kādu no uzņēmuma “Dativa” (bij. “ZZ Dats”) izstrādātajām platformām. Tas izriet, apkopojot Inc. aptaujāto pašvaldību pārstāvju teikto. Tikmēr LM un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) uzskata, ka projekts ir izpildīts.

“DigiSoc” pēc projekta summas ir rekordists – vērienīgākais šāda veida digitālais projekts Baltijā. Tā izveide lielā mērā notikusi caur slaveno EIS iepirkumu sistēmu, darbus sadalot vairākos iepirkumos, bet uz papīra galvenais sistēmas izstrādātājs ir DATI Group. 

Pilna jauda vienam projektam?

Uzņēmumā pēc Lursoft datiem strādā vien 46 darbinieki, ieskaitot administrāciju. Kā iepriekš Inc. informēja “DATI Group”: “SIA “DATI Group” darba uzdevumos ar projekta “DigiSoc” (2.1.2.1.i.0/2/24/I/CFLA/007) īstenotāju noteiktā pakalpojuma stundas likme ir 59,14 EUR.” Vienlaikus uzņēmums informēja, ka projektā iesaistīto darbinieku skaits, nostrādātās stundas un stundas likme ir komercnoslēpums. Tomēr ar augstākminēto stundas likmi tas aptuveni ir aprēķināms kaut vai matemātiski: projektā no kopējās summas, “DATI Group” tikuši 4,62 miljoni eiro, kas, izdalot ar stundas likmi 59,14 eiro, sanāk 78 152h, bet, izdalot uz 46 darbiniekiem, sanāk, ka pie šī projekta ikviens uzņēmuma darbinieks, ieskaitot sekretāri un apkopēju, strādājis 1699 stundas. Izdalot ar 8h darba dienu, sanāk, ka katrs strādājis 212 dienas jeb gandrīz gadu viss uzņēmums nodarbojies tikai ar vienu projektu. No tā drīzāk var secināt, ka vai nu ir piesaistīts kāds apakšuzņēmējs, vai arī faktiski stundas likme bijusi krietni lielāka. 

Bet tas vēl nav viss: sistēma, par kuras ieviešanu valsts šobrīd ziņo kā par paveiktu, pašvaldībās joprojām tiek testēta, tajā trūkst datu un savietojamības ar citām sistēmām. Jautājums tikai – ko par šiem 8,3 miljoniem īsti ieguvusi valsts?

“DigiSoc” platformas projekts aizsākās 2024. gada rudenī. Tā mērķis bija sociālo pakalpojumu sniegšanas digitālo instrumentu savietojamība pašvaldību sociālo dienestu darbības efektivitātes un produktivitātes paaugstināšanai. Par projekta iznākuma rādītāju noteica izstrādātu un ieviestu platformu “DigiSoc“. Projekta aprakstā arī teikts, ka projekta ietvaros izstrādātā platforma “DigiSoc” nodrošinās pašvaldībām nepieciešamo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju funkcionalitāti, kā arī tiks digitāli uzlaboti astoņi pašvaldību procesi un koplietošanas pakalpojumi (sk. raksta beigās), kuru vidū ir ne tikai valsts un pašvaldību sniegtie sociālie pakalpojumi, bet arī Bērnu aizsardzības centra (BAC) sistēmas funkcionalitāte: piemēram, varēs izgūt bāriņtiesu datus no BARIS pārlūka, kā arī tiks izstrādāta bērnu tiesību aizsardzības jomā kvalificēto speciālistu vienota uzskaite. Kopējās projekta izmaksas – 8,3 miljoni eiro, no tām Atveseļošanas fonda finansējums – 7 miljoni eiro.

Projekta ieviešanas termiņš bija šī gada 31. maijs, un gan LM, gan CFLA uzskata, ka projekts ir izpildīts. “Projektā paredzētie rādītāji – “DigiSoc” platforma un “Bērnu tiesību aizsardzības jomā kvalificēto speciālistu reģistrs” ir sasniegti,” norāda CFLA Komunikācijas nodaļas vadītāja Sigita Zviedre. Viņa piebilst, ka, lai īstenotu papildinošās darbības, projekta īstenošanas termiņš ir pagarināts līdz 31. oktobrim. Tā ietvaros tiks nodrošinātas pārējo pašvaldību sociālo dienestu darbinieku apmācības un darba uzsākšana platformā “DigiSoc”, īstenoti komunikācijas pasākumi apmācību procesa un “DigiSoc” ieviešanas atbalstam, kā arī ieviestas dokumentu vadības sistēmas “Namejs” (izstrādāja “RIX Technologies”) un “Lietvaris” (izstrādāja “Dativa”).

Vairākas pašvaldības vai to iestādes BAC projektā norādīti kā sadarbības partneri, – tās ir iestādes, kurās pirmajās ticis ieviests “DigiSoc”, apgalvo Labklājības ministrijā. Kopumā tie ir 12 sadarbības partneri: Bērnu aizsardzības centrs, Alūksnes, Ādažu, Cēsu, Jēkabpils, Mārupes, Ropažu novada pašvaldības, Jelgavas pašvaldības iestāde “Jelgavas digitālais centrs”, Liepājas un Rīgas valstspilsētas, kā arī Tukuma novada sociālais dienests un Olaines sociālais dienests. 

Vienkārši runājot, “DigiSoc” projektā bija plānots izveidot sistēmu, kas ļautu ērtāk apkopot un apstrādāt informāciju par visiem valstī pieejamajiem sociālajiem pakalpojumiem, bet iepriekš minētie sadarbības partneri ir iestādes, kurās sistēma tiks ieviesta ātrāk nekā citās. Tagad, projekta pagarinājumā, kā apgalvo CFLA un LM pārstāves, sistēmu plānots ieviest visās pārējās Latvijas pašvaldībās, apmācot arī darbiniekus. 

Paklausoties LM “DigiSoc” projekta izstrādes un ieviešanas vadītājas Ineses Barbares “progresa ziņojumu”, var rasties divējāds priekšstats: vai nu tāds, ka visi sadarbības partneri, pašvaldības un iestādes tik tiešām izmanto jauno “DigiSoc” platformu, vai arī tāds, ka viņa melo, jo tas viss izklausās pārāk labi. “Šobrīd oficiāli projekts ir pagarināts līdz 31. oktobrim. Lai pagarinātu projektu, vajadzēja līdz 31. maijam pilnībā pabeigt visas IT izstrādes un tās nodot, parādīt, ka tas strādā produkcijas vidē, to var darbināt un ar to nav nekādu problēmu. To mēs visu maijā izdarījām, atrādījām, mums atnāca apstiprinājums, ka viss ir kārtībā, CFLA visus maksājumu dokumentus apstiprināja, saskaņoja.

Savukārt pagarinājumu mēs lūdzām tāpēc, ka projekta posmā līdz 31. maijam mums bija apņemšanās nodrošināt, lai vismaz piecām pašvaldībām “DigiSoc” platforma būtu pieejama. Un mēs sapratām, ka mums ir kolosāla iespēja, lai arī visām pārējām pašvaldībām tāda būtu. Tāpēc šajā posmā līdz oktobra beigām ir tikai personāla atalgojums, un mēs tagad esam sadalījuši visas pārējās 37 pašvaldības grupās, katru mēnesi mums ir atsevišķs režīms, kā mēs strādājam ar 7-8 pašvaldībām. No sākuma ir ievadinstrukcija, pēc tam ātri noslēdzam līgumu par sistēmas lietošanu, pēc tam sākam mācības, katru dienu mums notiek no 4 līdz 7 apmācībām. Viņi izvēlas kādu sev primāru pilotpakalpojumu. To tad mēs ieviešam.

Mēs arī palīdzam, lai viņiem nav problēmu, jo SOPA, ko viņi šobrīd lieto, ir veidota pēc pilnīgi citas tehnoloģijas. Tā, protams, ir ļoti veca sistēma un toreiz vēl nebija tādas modernas sistēmas, tāpēc cilvēkiem ir galvā jāpārslēdzas,” skaidro I. Barbare. Viņa norāda, ka šobrīd “DigiSoc” sistēmā ir 152 pakalpojumi. 

“Tad nu līdz 31. oktobrim mēs iespēju robežās pabeigsim tās apmācības visās pašvaldībās,” viņa apgalvo. Jautāta, vai ir kāda pašvaldība, kurai var piezvanīt un tajā šī sistēma ir pilnībā ieviesta un strādā, BI. Barbare atbild: “Pilnībā tā, ka visi vairāk nekā simt pakalpojumi ir ieviesti,  tā droši vien nav, bet vistālāk noteikti tikušas tās pašvaldības, kuras projekta pirmajā kārtā norādītas kā sadarbības partneri, jo tur obligāti bija jāievieš un tur pārbaudīja.” Kā piemērus viņa min Jelgavu, Tukumu, Rīgu… 

Barbare gan nenoliedz, ka ar ieviešanu ejot grūti: “Sistēmas ieviešana ir mokošs process. Galvenais ir saprast, ka sistēma ir sarežģīta un nav tā, ka cilvēki nedara savu pamatdarbu, bet tikai nodarbojas ar jauno sistēmu. Tāpēc tagad viņiem līdz 1. janvārim sistēma ir jāapgūst un janvārī visām pašvaldībām tā jāsāk lietot.” Viņa piebilst, ka apmierinātība ar jaunās sistēmas  lietošanu nākšot vēlāk, jo viss jaunais, it īpaši sarežģītais, nevienam nepatīkot, bet ar laiku patikšot gan. “Domāju, ka paies pusgads, kad visi būs ļoti apmierināti, bet tie, kas piedalījās tajā pilotprojektā no paša sākuma, – tie, kas norādīti kā partneri, – tie jau uzreiz saprata, ka viņiem patīk.”

Dabā pretējs viedoklis

Tikmēr no apzvanītajām pašvaldībām un sadarbības iestādēm rodas pavisam cits iespaids, it kā pašvaldības un LM runātu vispār par dažādiem projektiem. No 12 sadarbības iestādēm, kas norādītas projektā, Inc. izdevās sazvanīt astoņas. Meklējot vislabākos piemērus, zvanīts tika, sākot no tām, kuras pieminēja LM pārstāve: Jelgavas, Tukuma un Rīgas. 

No Jelgavas puses projektā kā sadarbības partneris minēta pašvaldības iestāde “Jelgavas digitālais centrs”. Šai iestādei vadītāja šobrīd nav, jo iepriekšējā vadītāja, Ilze Āboliņa, aizgāja strādāt par VARAM ministra padomnieci informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jautājumos. Toties ir divi vadītāja vietnieki. Viens no tiem, Māris Skudra, uz vienkāršu jautājumu, vai pašvaldība Jelgavā izmanto “DigiSoc” platformu, ieteica rakstīt šo jautājumu e-pastā, bet vaicāts, kas šajā jautājumā tik sarežģīts, paziņoja, ka viņam atbildes jāsaskaņo. Tiesa, neprecizēja, ar ko vajadzētu vēl saskaņot atbildi “jā” vai “nē” iestādē, kuru pats vada. Uz papildjautājumu, kādi sociālie pakalpojumi tiek apstrādāti “DigiSoc” platformā, Skudra paziņoja, ka nevienu no tiem nosaukt nevar. Interesantas atbildes no iestādes, kurā it kā ieviesta pabeigtā platforma.

Rīgas pašvaldība atšķirībā no Jelgavas nolēma jautājumam pieiet vēl radošāk. 

Rīgā nav tikai viena iestāde, kura varētu zināt atbildi un izmantot sistēmu, kā arī pieredzes varētu būt dažādas, tāpēc Inc. sazinājās ar sabiedrisko attiecību nodaļas speciālistu, vēršoties ar citādu lūgumu – sniegt paplašinātu komentāru vai arī atrast kādu cilvēku, speciālistu, ar kuru varētu aprunāties par projekta ieviešanas stadiju, jo Rīgas pašvaldības portālā jūlijā ir pārpublicēta LM preses relīze, ka projekts īstenots un ieviests. Rīga burtiski nomierināja: “RDA pārrunāja situāciju ar LM. LM norāda, ka ar projektu viss ir kārtībā – “līdz 31. maijam izstrādājām sistēmu un ieviesām vismaz 5 pašvaldībās pirmos izvēlētos socpakalpojumus produkcijas vidē. Līdz ar to projekta rezultatīvais rādītājs ir sasniegts.” 

Tātad Rīgas pašvaldība pati nezināja, vai tā ir ieviesusi un izmanto “DigiSoc”, bet vērsās pie LM, kura pateica, ka ar projektu viss ir kārtībā. 

Pēc atkārtota mēģinājuma iegūt informāciju Rīgas pašvaldības pārstāvis atbildēja, ka Rīga sistēmu neizmanto.

Nu, tad varbūt vismaz Tukums? 

Bet arī Tukums sistēmu pilnvērtīgi neizmanto un vispār strādā tikai testa vidē. “Tur lēnām viss notiek. Sākumā mums neizdevās “ielasīt datus”, tagad kaut kas pamainījies, bet arī strādā dažādi un kļūdaini. Testa vidē mēs kaut ko pamēģinām, bet nu pilnvērtīgi strādāt nevaram. Mums nav sasaistes, integrācijas ar tām sistēmām, kādas mums šobrīd ir pašiem. Mums bija sasaiste ar grāmatvedības programmām, arī ar “Lietvari”. Un dotajā mirklī mēs jau nolēmām, ka tajā īstajā vidē mēs strādāsim tikai ar to, kur nav nepieciešamas nekādas apmaksas integrācijas, t. i., ar saviem, pašvaldības sniegtajiem pakalpojumiem. Mēs jau nodefinējām, ka strādāsim nepilnvērtīgi, kamēr tas viss attīstīsies. Un vēl tās dažādās kļūdas, kas tiks novērstas, un tad mēs varēsim strādāt,” norāda Tukuma novada sociālā dienesta direktore Ina Balgalve. Viņa piebilst: “Mums ļoti veiksmīgi jau darbojas sasaiste ar grāmatvedību, kur viss aiziet automatizēti – apmaksas datumi, pārskaitījumi pakalpojumu sniedzējiem. Mēs negribam iet atpakaļ, te jāmeklē risinājums. Tāpēc “DigiSoc” vidē mēs strādāsim tikai ar to, kur šīs lietas nav nepieciešamas.”

Tātad problēma nav tikai tajā, ka sistēma vēl nav apgūta. Tukuma gadījumā „DigiSoc” pilnvērtīgu izmantošanu ierobežo arī tas, ka jaunā sistēma nav savienota ar pašvaldības jau izmantotajiem risinājumiem.

Balgalve saka, ka tas gan jau bija zināms pašā sākumā, lai gan viņa pati piedalījusies dažādās apspriedēs un šo faktu norādījusi. “Tas ir ļoti svarīgi daudzām pašvaldībām, kuras jau ir ieguldījušas līdzekļus un ieviesušas šīs integrācijas agrāk. Jau tad mums teica, ka tas nav specifikācijās. Tagad es saprotu, ka pašvaldības uz to ir norādījušas, tad nu tagad par to tiek domāts. Bet šis bija galvenais ierobežojums, kāpēc mēs jau no pirmās dienas ar šo sistēmu nevaram pilnvērtīgi strādāt. Pat tad, ja ar datu iegūšanu viss būs kārtībā, mēs pagaidām tāpat nevarēsim pilnvērtīgi strādāt ar “DigiSoc”, bet tur strādāsim tikai ar pašu nodrošinātiem pakalpojumiem, kur nav nepieciešami nekādi norēķini ar valsti vai citiem, bet ir tikai mūsu iekšējais budžets.”

Jāatzīmē, ka problēmas ar sistēmu integrāciju nav nekas jauns. Tā, piemēram, Inc. jau rakstīja, ka arī Ostu pārvaldes sistēmā atsevišķas funkcionalitātes integrācija kļuva par būtisku jautājumu. Toreiz pie dokumentācijas izstrādes un kā konsultants Rīgas brīvostā darbojās Jānis Avotiņš, kā rezultātā EIS iepirkumos pēc vairākiem strīdiem uzvarēja uzņēmums “DATI Group”, bet Rīgas brīvosta iedzīvojās tiesvedībā. 

Tagad arī „DigiSoc” pirmajā kārtā redzams, ka jaunās platformas savietojamība ar pašvaldībās jau izmantotajām uzskaites un citām sistēmām nav atrisināta pilnā apjomā. Labklājības ministrija plāno „DigiSoc” projekta otro kārtu, kurā paredzēts turpināt platformas attīstību un risināt arī tās ieviešanas laikā konstatētās problēmas.

Tikmēr pie nākamās kārtas dokumentācijas kopš pērnā gada vasaras atkal strādā Jānis Avotiņš, liecina VARAM un LM informācija. Vai arī nākamajā kārtā būtiska loma būs “DATI Group”, un kā tieši tiks organizēti jaunie iepirkumi, vēl nav zināms. Taču jau pirmajā „DigiSoc” kārtā lielākā daļa lielo iepirkumu tika veikti EIS un vairākos gadījumos to vērtība bija nedaudz zem viena miljona eiro.

Projektā faktiski visas summas ir jau samaksātas, bet pakalpojumi iepirkti Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS). Inc. jau iepriekš rakstīja, ka novērojama prakse pakalpojumus iepirkt EIS sistēmā, sadalot tos vairākās daļās zem miljona eiro, lai nebūtu jāorganizē atklāts konkurss. Tā acīmredzot noticis arī šajā reizē: uzņēmums “DATI Group” uzvarējis piecos iepirkumos virs 700 tūkstošiem eiro, bet zem miljona eiro. 

Iepirkumi “DigiSoc” projektā

Avots: CFLA

Neizpratnē arī citi

Arī citas Inc. aptaujātās pašvaldības, kuras ietilpst “sadarbības partneru” sarakstā, nevarēja apliecināt, ka izmantotu “DigiSoc” platformu. 

Piemēram, Mārupes novada pašvaldības Sociālā dienesta vadītāja Ināra Ļebedeka Inc. norādīja, ka “DigiSoc” platforma tiek izmantota tikai testa režīmā un notiek apmācības. Uz jautājumu, kādēļ sistēma netiek izmantota pilnvērtīgi, viņa atbild: “Līgums vēl nav noslēgts.” Tas gan liek aizdomāties par pilnīgi nesaistītu niansi: uz kāda pamata Mārupes novada pašvaldība testē un kādus datus ievada svešā sistēmā bez līguma, un vai gadījumā “DigiSoc” sistēma nav “ieviesta” tikai ķeksīša pēc, lai to atrādītu CFLA testētājiem…

Tikmēr Alūksnes novada pašvaldības Sociālo lietu pārvaldes (kas arī ir sadarbības iestāde) vadītāja Ilze Posta saka, ka nekā vispār vēl nav, tikai septembrī sākšot kaut ko darīt. 

Ar optimismu neizcēlās arī Olaines sociālā dienesta vadītāja Anda Liepiņa. Viņa teica, ka sistēma ir plānos, taču pat nemēģināja prognozēt, kad to vispār varētu izmantot, jo arī Olainē esošā grāmatvedības uzskaites sistēma nav “sajūdzama” ar “DigiSoc”. Viņa gan zināja teikt, ka veiksmīgāk sokoties tām pašvaldībām, kuras līdz šim izmantoja SOPA sistēmu. 

Tikai Cēsu novada Sociālā dienesta vadītāja Inga Kārkliņa izklausījās daudzmaz cerīgi: “Mēs “DigiSoc” izmantojam testa režīmā. Mums vajag no SOPA sistēmas (arī šo sistēmu izstrādājis ZZ Dats) pārvilkt datus. Mēs mācāmies, bet kopumā sistēma pieejama sen, kādu pusgadu,” viņa saka.

Bērnu aizsardzības centram – vēl interesantāk

Vēl interesantāk ar “DigiSoc” veicies Bērnu aizsardzības centram (BAC), kas ir labklājības ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Intuitīvi pēc atbilstošākā amata licies BAC Administratīvā departamenta Informācijas vadības speciālists Jānis Martinsons, sazvanīts, teica, ka kādreiz ir piedalījies “DigiSoc” apspriedes sanāksmēs, taču kādā statusā ir tās ieviešana, nezināja pateikt, iesakot vērsties vai nu sabiedrisko attiecību nodaļā, vai pie sava priekšnieka – Administratīvā departamenta direktora vietnieka Taivo Trama, kurš savukārt, sazvanīts un vaicāts, vai “DigiSoc” ir ieviests, atbildēja: “Nu, kā ieviests… nosacīti, bet jums jāzvana Simonai Saulei.”

Atzvanīja arī J. Martinsons un arī rekomendēja vērsties pie Simonas Saules, kas ir sabiedrisko attiecību speciāliste. Tikmēr Simona Saule vispirms uz zvanu neatbildēja, bet vēlāk, atzvanot, rekomendēja vērsties pie sistēmanalītiķa Eduarda Caunas. “Ļoti grūti atrisināt, uz kuru nogrūst šo sarunu, kurai vēl taču jāsakrīt ar LM pozīciju, it īpaši, strādājot attālināti,” nodomāju es un sazvanīju E. Caunu. Viņam gan no pretrunām ar LM pozīciju, ka viss esot ieviests un strādā, izvairīties nesanāca, lai gan viņš patiešām izrādījās zinošāks par citiem.

“Bērnu aizsardzības centram tika izveidoti divi moduļi, tostarp reģistrs ar cilvēkiem, kuriem ir tiesības strādāt ar bērniem, bet tas tiks ieviests līdz nākamā gada 10. janvārim, jo notiek vēsturisko datu iegūšana. Mēs tagad mēģinām saprast, kurš ir tiesīgs strādāt ar bērniem, arī kuriem tiesnešiem, prokuroriem, tiesu izpildītājiem u. tml. ir sertifikāti, – tos datus iesniedz apmācību speciālisti, piemēram, Valsts administrācijas skola utt. Doma ir tāda, ka, ieejot šajā reģistrā, būtu jābūt redzamam, vai tiesnesim ir tiesības strādāt ar bērniem. Bet, tā kā ne visas bāriņtiesas iepriekš izmantoja BARIS sistēmu un datus neuzkrāja, nekur neievadīja un nevienam nesniedza, tagad šajā te centrālajā sistēmā “DigiSoc” platformā tāpat būs jāpublicē atruna, ka dati nav precīzi, jo mums vienkārši nav precīzu datu. Īpaši grūti dabūt datus būs no tiem apmācību speciālistiem, kuru pārstāvētās organizācijas, piemēram, jau ir likvidētas. Līdz ar to ticamība šiem datiem būs tikai daļēja un savu funkciju līdz galam nepildīs.”

Rezumējot „DigiSoc” gadījumā starp “projekts ir izpildīts” un “sistēma reāli darbojas” izrādās diezgan iespaidīga atšķirība. Uz papīra platforma ir izstrādāta, rādītāji sasniegti un miljoni samaksāti. Taču realitātē vairākas no pašvaldībām, kuras pašas Labklājības ministrija nosauc par projekta sadarbības partneriem, sistēmu izmanto tikai testa režīmā, citas to vēl vispār nav sākušas izmantot, bet vēl citām trūkst pat nepieciešamo integrāciju, lai ar to varētu strādāt pilnvērtīgi.

Un te rodas vienkāršs jautājums: ja 8,3 miljonus eiro vērts projekts ir “ieviests”, bet tā pilnvērtīgai lietošanai pašvaldībām vēl nepieciešamas apmācības, līgumi, datu migrācija, kļūdu labošana un jaunas integrācijas – ko tieši šajā projektā nozīmē vārds “ieviests”?

Vēl interesantāk – šobrīd izskatās, ka visvieglāk „DigiSoc” varēs izmantot tās pašvaldības, kuras jau iepriekš strādājušas ar “Dativa” jeb “ZZ Dats” sistēmas. Tātad platforma, kurai vajadzētu nodrošināt kopīgus digitālus risinājumus visām pašvaldībām, praksē var izrādīties daudz ērtāk izmantojama tiem, kuri jau atrodas konkrētā uzņēmuma tehnoloģiskajā ekosistēmā. 

Taču ar „DigiSoc” stāstu šis vēl nav viss. Aiz jautājuma, vai par 8,3 miljoniem izveidotā sistēma vispār strādā, slēpjas vēl viens – kāpēc lielākā daļa lielo iepirkumu nonāca pie viena uzņēmuma?

Par „DigiSoc” iepirkumiem, DATI Group, vairākiem simtiem tūkstošu eiro vērtajiem EIS iepirkumiem un cilvēkiem, kuri jau tagad gatavo nākamo projekta kārtu, – Inc. turpinās.

_________________

Projekta “DigiSoc” mērķi:

1) izveidota vienota sociālo pakalpojumu administrēšanas funkcionalitāte. Funkcionalitāte ietvers konfigurējamu sociālo pakalpojumu notikumu pārvaldības procesu no pakalpojuma pieprasījuma apstrādes līdz pakalpojuma saņemšanai un pakalpojuma norēķinu uzskaitei. Funkcionalitāte ietvers gan pašvaldību sociālo dienestu sniegto pakalpojumu uzskaiti, gan arī vardarbībā cietušo personu saņemto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu datu uzskaiti. Pakalpojumu konfigurēšanas funkcionalitāte ļaus platformā “DigiSoc” nodrošināt arī citu sociālo pakalpojumu sniedzēju sniegto pakalpojumu uzskaiti. Platformas “DigiSoc” izstrādē tiks piemēroti Datu izplatīšanas un pārvaldības platforma (DAGR) vai valsts nozīmes sistēmu un reģistru datu saskarnes API pārvaldnieka un Datu izplatīšanas tīkla (DIT) tehniskie risinājumi;

2) būs iespējama sociālo pakalpojumu nodrošinātāju vai sociālo pakalpojumu sniedzēju informācijas sistēmu integrācija ar platformu “DigiSoc”; 

3) izveidota sociālo pakalpojumu saņēmēju elektroniskās lietas funkcionalitāte, nodrošinot dokumentu elektronisku apstrādi un apriti. Funkcionalitāte ietvers klientu izvērtējumu, rehabilitācijas plānus, pierakstus, žurnālus un citus sociālo pakalpojumu dokumentus. Pakalpojumu saņēmēju elektroniskās lietas nodrošinās iespēju dažādām pakalpojumu organizēšanā, sniegšanā un kontrolē iekļautajām pusēm piekļūt nepieciešamajai informācijai atbilstoši to veicamajiem uzdevumiem; 

4) izveidota funkcionalitāte sociālo pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo datu saņemšanai no valsts nozīmes reģistriem un ārējām sistēmām, tai skaitā informācijas saņemšanai no Latvijas Bērnu fonda par vardarbībā cietušo bērnu sociālo rehabilitāciju. Datu saņemšana pamatā organizējama, izmantojot DAGR funkcionalitāti. Tiks nodrošināta sociālo dienestu piekļuve komercbanku klientu kontu datiem, kā arī paredzēta datu saņemšana par pašvaldību piešķirto sociālo statusu un veiktajām izmaksām; 

5) izveidota funkcionalitāte datu nodošanai LM Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmai (turpmāk – informācijas sistēma SPOLIS) un citiem informācijas izmantotājiem. Pilnveidota sociālo dienestu un citu sociālo pakalpojumu sniedzēju statistikas datu nodošana LM informācijas sistēmai SPOLIS, nodrošinot kvalitatīvāku un ātrāku statistikas datu sagatavošanu un nodošanu;

6) izveidota sociālo pakalpojumu datu analīzes funkcionalitāte, kas nodrošinās platformā “DigiSoc” uzkrāto datu analīzes funkcionalitāti sniegto pakalpojumu datu analīzei un datos balstītu lēmumu pieņemšanai; 

7) Bērnu aizsardzības centra (turpmāk – BAC) informācijas sistēmas funkcionalitāte papildināta ar bāriņtiesu elektronisko lietu izguves funkcionalitāti, kas nodrošinās bāriņtiesu lietu datu izgūšanu no bāriņtiesu informācijas sistēmas (BARIS pārlūks) un šo datu pieejamību BAC darbiniekiem, tādējādi nodrošinot daudz efektīvāku bāriņtiesu darba uzraudzību no BAC puses; 

8) tiks izstrādāta bērnu tiesību aizsardzības jomā kvalificēto speciālistu vienota uzskaite (Bērnu tiesību aizsardzības jomā kvalificēto speciālistu uzskaites reģistrs), nodrošinot funkcionalitāti vienotas bērna interešu aizsardzības uzskaites nodrošināšanai.