Bondars spējis „sarunāt”, ka no viņa un kompanjoniem „Krājbankas” lietā piedzenamie 15 miljoni pārvēršas par simtreiz mazāku summu

Mārtiņš Bondars

Kādreizējais Latvijas Krājbankas prezidents, tagadējais redzamais  Attīstībai/Par pārstāvis un Saeimas Budžeta (finanšu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars ir spējis „sarunāt”, ka no viņa un kompanjoniem Krājbankas lietā piedzenamie 15 miljoni pārvēršas par vairāk nekā simt reižu mazāku summu – 128 500 eiro.

„Ar šo informējam, ka saskaņā ar Civilprocesa likumā un Kredītiestāžu likumā noteikto pēc likvidējamās AS Latvijas Krājbanka administratora pieprasījuma ir sagatavots slēdziens par likvidējamās AS Latvijas Krājbanka prasījuma tiesību piespiedu pārdošanas vērtību,” teikts Pietiek rīcībā nonākušā dokumentā, kura autors ir likvidējamās AS Latvijas Krājbanka administratora KPMG Baltics SIA pilnvarotā persona Jānis Ozoliņš.

Kas tieši ir sagatavojis šo slēdzienu, dokumentā nav minēts, taču tā būtība ir šokējoša: „Likvidējamās AS Latvijas Krājbanka prasījuma tiesību pret fiziskām personām Andreju Surmaču, Dzintaru Pelcbergu, Svetlanu Ovčiņņikovu, Ivaru Priedīti, Ilzi Bagatsku, Mārtiņu Zalānu un Mārtiņu Bondaru EUR 15 337 111,18 apmērā (uz 03.06.2021.), kas izriet no Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2019.gada 18.aprīļa sprieduma civillietā Nr.C30601515, piespiedu pārdošanas vērtība ir EUR 128 500.”

Tas nozīmē, ka M. Bondars, kuram būtu bijis jārēķinās ar visu oficiālo īpašumu zaudēšanu, par savu lomu Krājbankas izputināšanā tās faktiskā saimnieka Vladimira Antonova vajadzību vārdā būs izsprucis faktiski sveikā, – ja sadalīt kopējo summu „uz galviņām”, katram no spriedumā minētajiem cilvēkiem būs jāsamaksā nepilni 18,4 tūkstoši eiro.

No kā veidojās piespriestie miljoni

„Ir pierādīts, ka Krājbankas valdes locekļi ar savu darbību vai bezdarbību ir radījuši likvidējamai AS Latvijas Krājbanka zaudējumus Plazmexon epizodē 1 999 938,33 EUR un Consultant-Krapivnij epizodē 13 467 043,17 EUR apmērā,” – no šīm divām un vairākām būtiski mazākām Rīgas apgabaltiesas spriedumā minētajām summām kopā veidojās vairāk nekā 15 miljoni eiro.

Šī ir kopsumma, kuru M. Bondaram kā bijušajam Krājbankas prezidentam kopā ar citiem bankrotējušās bankas kādreizējiem valdes locekļiem būtu bijis pienākums solidāri samaksāt.

Pirmās instances tiesas spriedums paredzēja „piedzīt solidāri no Ilzes Bagatskas, Mārtiņa Bondara, Svetlanas Ovčiņņikovas, Dzintara Pelcberga, Ivara Priedīša un Andreja Surmača par labu likvidējamai akciju sabiedrībai Latvijas Krājbanka zaudējumus” 1 649 420,24 eiro un 13 409 297,69 eiro apmērā, bet par labu valstij – valsts nodevu 14 342,95 EUR, tad vēl 84 902,22 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 80,39 eiro apmērā. Arī apgabaltiesa palika pie tā paša – atbildētājiem solidāri jāatmaksā vairāk nekā 15 miljoni eiro.

Pirmās instances tiesas 41 lappusi garajā spriedumā bija ārkārtīgi detalizēti izklāstītas gan abas nozīmīgās epizodes, par kurām arī tika nospriests piedzīt iespaidīgās summas, gan arī bankas valdes locekļu rīcība, kas tiesas ieskatā „nekādā gadījumā nevar tikt atzīt par krietna un rūpīga saimnieka rīcību Komerclikuma izpratnē”.

„Saimnieku” darījums par bankas naudu

Par M. Bondara – kurš bankas valdē bija no 2006. gada 3. jūlija līdz 2009. gada 14. augustam – rīcību, faktiski izdabājot Krājbankas faktiskā saimnieka Vladimira Antonova slēptai vēlmei caur ārzonas uzņēmumiem iegūt bankas līdzekļus savu personisko vēlmju apmierināšanai, īpaši spilgti liecina pirmā no šīm epizodēm, kas saistīta ar dārgas jahtas iegādi.

Kā aprakstīts spriedumā, 2008. gada 1. jūlijā Krājbanka noslēdza aizdevuma līgumu, atbilstoši kuram Kiprā reģistrētajai ārzonas kompānijai Plazmexon Investments Limitedizsniedza aizdevumu 2,4 miljonu eiro apmērā jahtas  Highlander iegādei no citā ārzonā – Nīderlandes Antiļu salās reģistrētās kompānijas Latin American Tug Holding N.V.

Lēmumu piešķirt šo aizdevumu jahtas iegādei pieņēma bankas valdes priekšsēdētājs M. Bondars kopā ar pieciem valdes locekļiem. Kā izriet no tiesas sprieduma, bankas vadībai nevarēja būt noslēpums, ka reālais pircējs ir ārzonā „noslēpies” V. Antonovs, bet pārdevējs – kompānijas Spyker (kurā viens no akcionāriem ir bijis tas pats V. Antonovs) izpilddirektors un dibinātājs Viktors Mullers.

Turklāt jau pirms tam, 2008. gada 27. jūnijā ir tikusi sagatavota aizdevuma analīze, kurā norādīts, ka Krājbanka iepriekš aizdevusi Plazmexon 485 000 eiro automašīnas iegādei un aizdevuma atmaksa veikta no klienta privātajiem ienākumiem, taču no izsniegtā aizdevuma automašīnas iegādei atmaksāti vien nepilni 18 tūkstoši eiro.

Turklāt tas vēl bijis tikai sākums: 2009. gada 18. martā Krājbankas valde pieņēmusi lēmumu par aizdevuma palielinājumu 350 000 eiro apmērā it kā jahtas uzlabošanas un modernizācijas darbu apmaksai, – šī summa  Plazmexon  pārskaitīta 23.martā, un tajā pašā dienā ārzonas kompānija šos naudas līdzekļus pārskaitījusi V. Mulleram.

Pārkāpums pārkāpuma galā

Jau pirms pirmā ievērojamā aizdevuma izsniegšanas klients bija informējis banku par patiesā labuma guvēja maiņu. „Krājbankas valdei kā krietnam un rūpīgam saimniekam tam bija jāpievērš īpaša uzmanība. Fakts, ka  Krājbankas valde ir pilnībā ignorējusi augstāk minētos faktus, ļauj secināt, ka valde izsniedza ievērojamu aizdevumu Plazmexon, zinot, ka tā ir ārzonas čaulas kompānija, kuras komercdarbība neatbilda kompānijas darbības mērķim,” spriedumā par aizdevuma izsniegšanas apstākļiem secinājusi tiesa.

Vēlāk izrādījās, ka jahtas remontdarbu un uzlabojumu veikšanā ieguldīti ļoti niecīgi līdzekļi vai arī tie nav ieguldīti vispār, un banka Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) apliecinājusi – tā ir zinājusi, ka aizdevums tika izlietots V. Mullera saistību apmaksai par jau iepriekš veiktu jahtas remontu. Tas savukārt nozīmē – bankas valde nolēma izsniegt papildu naudu, zinot, ka ķīlas vērtība nepalielināsies.

Tāpat pēcāk atklājās vēl viens M. Bondara un pārējās valdes acīmredzams pārkāpums: kā norādīts tiesas spriedumā, „Finanšu kapitāla tirgus komisija norādīja, ka izsniegt aizdevumu pret ūdens transporta līdzekli, kas vecāks par trim gadiem, banka varēja 50% apmērā, bet faktiski kredīts ir izsniegts 100% apmērā no jahtas The Highlander pirkuma vērtības”.

No tiesas sprieduma izriet – nav pamatots arī ar spriedumu neapmierināto bijušo bankas valdes locekļu publiskais arguments, ka jau pēc  Krājbankas  bankrota tās administrators jahtu pārdevis nepamatoti lēti. Spriedumā ir minēts, ka jahtas vērtība oficiāli tikusi noteikta robežās no 238 līdz 714 tūkstošiem eiro, bet 2012. gada vasarā tā pārdota pat par lielāku summu – nepilniem 830 tūkstošiem eiro.

Tiesa, neraugoties uz šo salīdzinoši veiksmīgo pārdošanu, Krājbankas valde, faktiski pildot kredītiestādes īpašnieka personiskās vēlmes, tās atbalstītajos darījumos bija zaudējusi iespaidīgas summas, jo ar jahtas pārdošanas izsolē gūtajiem ieņēmumiem netika segta pat faktiski izsniegtā un nekad neatmaksātā aizdevuma pamatsumma

„Līdz ar to par Krājbankai nodarītajiem zaudējumiem 1 649 420,24 EUR apmērā, kas tai radušies aizdevuma līguma un Aizdevuma palielinājuma, kā arī izsniegtā aizdevuma un tā nodrošināšanai ņemtās nepietiekamās ķīlas un tās vērtības rezultātā, solidāri atbild pilnā apmērā tā laika valdes locekļi, kas bija atbildīgi par aizdevuma un Aizdevuma palielinājuma izsniegšanu; tie ir Ilze Bagatska, Mārtiņš Bondars, Svetlana Ovčiņņikova, Dzintars Pelcbergs, Ivars Priedītis un Andrejs Surmačs,” – šāds ir tiesas secinājums.

Un atkal Antonova interesēs

Savukārt otra tiesas spriedumā minētā epizode ir saistīta ar aizņēmēja oficiāli minētajiem plāniem attīstīt nekustamā īpašuma projektu – A klases biroju kompleksu Sanktpēterburgā.

Šajā gadījumā bankas administrators bija konstatējis, ka, pieņemot lēmumu par kredīta izsniegšanu, Krājbankas valde nebija ņēmusi vērā bankas oficiālos kredīta piešķiršanas pamatnosacījumus, saskaņā ar kuriem šajā gadījumā nedrīkstēja aizdot vairāk par 70% no nodrošinājuma tirgus vērtības. Turklāt jau lēmuma pieņemšanas brīdī bijis skaidrs, ka aizņēmējam būtu grūtības izpildīt saistības, – un tā arī noticis.

Un arī šeit parādījušās V. Antonova personiskās intereses, kuru labā darbojusies viņa bankas valde: „Administrators, veicot pārbaudi, ir konstatējis, ka kredīta līguma un ar to saistīto tiesisko darījumu noslēgšanā iesaistītie līdzēji bija savstarpēji saistīti un rīkojās trešo personu – Vladimira Antonova vai ar viņu saistīto personu vai sabiedrību – interesēs.”

„Līdz ar to par Krājbankai nodarītajiem zaudējumiem 13 409 297,69 EUR apmērā, kas Krājbankai radušies Kredīta līguma un Kredīta līgumu grozījumu, kā arī izsniegtā aizdevuma un tā nodrošināšanai ņemtās nepietiekamās ķīlas un tās vērtības rezultātā, solidāri atbild pilnā apmērā tā laika valdes locekļi, kas bija saistīti ar šī aizdevuma izsniegšanu. Tie ir Ilze Bagatska, Mārtiņš Bondars, Svetlana Ovčiņņikova, Dzintars Pelcbergs, Ivars Priedītis, Andrejs Surmačs,” – šāds ir tiesas slēdziens.

Tiesas secinājumi par Bondara un citu valdes locekļu rīcību un atbildību

„Atbildētāju rīcību – neveicot pienācīgu kontroli pār Krājbankas aktīvu aizskaitīšanu trešajām personām, neizvērtējot vai ignorējot ar iepriekš aprakstītajiem darījumiem saistītos riskus un pretrunīgo informāciju, kā rezultātā Krājbanka šo darījumu rezultātā ieguva tādas prasījuma tiesības, kuru izpildes nodrošinājums bija pārvērtēts un nespēja nodrošināt no Krājbankas aizskaitīto naudas līdzekļu atgūšanu kārtējo nodokļu nemaksāšanu valstij, kreditoru parādu nesegšanu, tiesas ieskatā, nekādā gadījumā nevar atzīt par krietna un rūpīga saimnieka rīcību Komerclikuma izpratnē.

Vērtējot, vai valdes loceklis ir pildījis savus amata pienākumus atbilstoši Komerclikuma prasībām, tiesa uzskata, ka ņemami vērā ir ne tikai objektīvie, bet arī subjektīvie kritēriji. Krietna un rūpīga saimnieka pienākumu apjoms neaprobežojas vien ar valdes locekļa subjektīvo attieksmi pret savu pienākumu pildīšanu.

Konkrētajā gadījumā atbildētājam, lai tas pierādītu, ka viņš konkrētajā gadījumā rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks, nepietiek pierādīt, ka tas godprātīgi pildījis savus amata pienākumus. Valdes loceklim ir jāpierāda arī tas, ka, pastāvot analogai situācijai, līdzīgi būtu rīkojusies jebkura cita vidusmēra saprātīga persona, kurai ir pietiekamas zināšanas un kvalifikācija attiecīgā jomā.

Tiesa uzskata, ka, ņemot vērā lietas apstākļus, atbildētāji nav pierādījuši, ka, veicot iepriekš minētās darbības, būtu rīkojušies kā krietni un rūpīgi saimnieki attiecībā pret banku, nav pierādījuši, ka savās darbībās nav pieļāvuši pat vieglu neuzmanību, kas Civillikuma 1646. pantā nosaka, ka par vieglu neuzmanību atzīstams tās rūpības un čaklības trūkums, kāda vispār jāievēro krietnam un rūpīgam saimniekam.

Pretēji tam, tiesa uzskata, ka ar apstākļiem, kas izklāstīti prasībā, un pierādījumiem, kas pievienoti prasībai, ir pierādīts, ka Krājbankas valdes locekļi ar savu darbību vai bezdarbību ir radījuši likvidējamai AS Latvijas Krājbanka zaudējumus.”

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Avots: Pietiek

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


14
Lasītāju viedokļi

avatar
jaunākie vecākie populārākie
Pretīgs
Pretīgs

PUARO , taču novāciet to purnu !

PILSONIS
PILSONIS

PUARO ! uz brīdi vēl uzLIECIET BORDĀNA MĪŠĻA BILDI, LAI VISI KOPĀ VARAM NOVEMTIES, tad gan, ņemiet nost. vēmis nāk.

novērojums2
novērojums2

Fuuu, cik pretīgs glumeklis

Spodris
Spodris

tikai muļķu zemē Krājbankas izlaupītājs Bondars var vadīt Parlamenta finanšu komiteju !

PILSONIS
PILSONIS

BONDARS, BORDĀNS – VIENI IZKĀRNĪJUMI. Par ko mums tāds sods?

rulle
rulle

tā jau pavisam cita lieta! Un bezkompromisa tiesiskums rullē

Svari
Svari

Laikam sieva uzmālēja kārtējo “šedevru”, ko kreditori novērtēja uz vairākiem miljoniem . Ha-ha-ha!

SILAROZE
SILAROZE

Gan jau sarunās arī samazināt šo summu kādas desmit reizes….

zinātāja
zinātāja

Raimonds Pauls daudz reiz vairāk zaudēja naudas. Ir nu gan glodene Bondars !!!

nu nu
nu nu

drīzāk jau nēģis…

Suits
Suits

Šim kungam vajadzētu dzīvot nabadzībā, no algas līdz algai. Īrētā dzīvoklī, un beidzot atlīdzināt katru santīmu. Es arī jūtos apdalīta, jo kā KB mazais akcionārs varēju tās uzspraust uz nagliņas. Tāds mans privatizācijas ieguvums, bet šis kungs tikai smīn. Kauns.

nu nu
nu nu

Tiesas spriedumam ir likuma spēks, kā administrators pārdodot (mainot, aizdodot, patapinot, poh kā) var mainīt ar likumu noteikto?

Lamata
Lamata

Par kādu naudu Bondars zvanīja fiksēto tel. abonentiem, nepārtraukti ierakstā aicinot balsot par viņu ? Cik viņš maksāja par šo ierakstu pavairošanu ? Latgalieši var būt laimīgi, ka viņš tiem apsolīja necerētu ekonomisko uzplaukumu, balotējoties Latgales vēlēšanu apgabalā. Bondars mainīja partijas, meklēdams visstulbākos vēlētājus.

Stienis
Stienis

Jautrākais, ka būs cilvēki, kas ar putām uz lūpām skries uz vēlēšanu iecirkni, lai atdotu balsi par “Attīstībai”/Par un pārējām šīs valdības partijām. Tas nekas, ka tiem [email protected]ņiem ir nospļauties par šo zemi, cilvēkiem, valsti.