Ikgadējā “Coface” Baltijas TOP 50 reitingā ir iekļauti arī 10 uzņēmumi no Latvijas, kas ir par trim uzņēmumiem vairāk nekā pērn.
Sarakstā iekļauts arī 31 uzņēmums no Lietuvas un 9 uzņēmumi no Igaunijas, informējis tirdzniecības kredītu apdrošināšanas un riska pārvaldības uzņēmums “Coface”.
Neraugoties uz ārējās ekonomikas lejupslīdi, kopumā pagājušajā gadā Baltijas valstu ekonomikā bija vērojama strauja izaugsme, ko apliecināja gan spēcīgs iekšējais pieprasījums, gan dinamiskais eksports.
Patēriņu noteica labvēlīgā situācija darba tirgū un nodokļu samazināšana. Tāpat Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums pozitīvi ietekmēja investīcijas. 2019. gada beigās Baltija sāka ciest no ārējās tirdzniecības vājināšanās.
Šī joprojām ir nozīmīga ekonomiskās aktivitātes sastāvdaļa, jo preču un pakalpojumu eksporta īpatsvars procentuāli no nominālā IKP pērn bija 78% Lietuvā, 73% Igaunijā un 60% Latvijā.
Latviju pārstāvošie TOP 50 sarakstā iekļautie uzņēmumi ir:
- ķīmisko produktu vairumtirgotājs “Uralkali Trading” (4. vieta);
- IT produktu vairumtirdzniecības uzņēmums “Elko Grupa” (6. vieta);
- mazumtirgotājs “Rimi Latvia” (14. vieta);
- elektroenerģijas ražošanas un tirdzniecības uzņēmums “Latvenergo” (16. vieta);
- mazumtirgotājs “Maxima Latvija” (17. vieta);
- tērauda ražotājs “Severstal Distribution” (22. vieta);
- naftas pārstrādes uzņēmums “Orlen Latvija” (34. vieta);
- agroķīmijas vairumtirgotājs “Uralchem Trading” (35. vieta);
- nacionālā aviokompānija “Air Baltic Corporation” (39. vieta);
- degvielas uzpildes staciju ķēde “Circle K Latvia” (49. vieta).
Tikmēr mazumtirdzniecības veikalu un aptieku tīkls “Vilniaus Prekyba” ieņem augstāko pozīciju (1. vietu) starp uzņēmumiem no Lietuvas, bet komunālo un sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums “Eesti Energia” (10. vieta) – augstāko pozīciju starp uzņēmumiem no Igaunijas.
“Latvijas ekonomika cieta no eksporta krituma 2018. gada beigās. Savukārt 2019. gadā globālās ekonomiskās aktivitātes palēnināšanās dēļ tā gandrīz pieredzēja stagnāciju, salīdzinot ar 2018. gadu. Eksporta pieaugums uz Rietumeiropu saruka, turpretim uzlabošanās tika novērota eksportā uz Krieviju, kas ir Latvijas trešais nozīmīgākais tirdzniecības partneris. Zviedrijas ekonomikas palēnināšanās, un jo īpaši zemā mājokļu būvniecības aktivitāte, izraisīja Latvijas eksporta kritumu nozīmīgajā koksnes un citu būvmateriālu nozarē. No otras puses, pieauga uzņēmējdarbības pakalpojumi un to eksports. 2019. gadā palēninājās ieguldījumu pieaugums pamatlīdzekļos, jo īpaši tāpēc, ka investīcijas, ko līdzfinansē no Eiropas Savienības fondiem, sasniedza maksimumu un vairs neveicināja papildu pieaugumu ieguldījumu izaugsmē. Tomēr galvenais izaugsmes virzītājspēks joprojām bija iekšzemes pieprasījums. Lai gan nodarbinātības pieaugums palēninājās, straujais algu pieaugums un nodokļu samazināšana turpināja virzīt privāto patēriņu,” norāda “Coface Baltija” izpilddirektors Mantvīds Štareika.
Nozares, kurās bija visaugstākais apgrozījuma pieaugums 2019. gadā, ir tekstilizstrādājumi, būvniecība, tirdzniecība, kā arī elektronika un IKT.
Paredzams, ka 2021. gadā farmācijas nozare nebūs tik riskanta, taču tā nespēs atkārtot tādu pašu izaugsmes tempu kā 2020. gadā. Savukārt IKT nozare varētu gūt panākumus, pieaugot pieprasījumam pēc šīs nozares produktiem un pakalpojumiem.
Kopumā, raugoties uz 2020. gadu, “Coface” eksperti uzskata, ka COVID-19 pandēmijas ietekme ir slāpējusi 2019. gadā reģistrēto stabilo ekonomisko izaugsmi. Baltijas valstu valdības 2020. gada marta sākumā ieviesa salīdzinoši ātrus ierobežojumus un pavasaris bijis salīdzinoši mierīgs, tomēr, šķiet, otrais pandēmijas vilnis ir izraisījis lielāku reģistrēto COVID-19 gadījumu skaitu, līdz ar to – bargākus ierobežojumus un lielāku ekonomikas bremzēšanos.
“2021. gadā ekonomikas atkopšanās no COVID-19 pandēmijas varētu kavēties. Vienlaikus ekonomisti prognozē, ka pandēmijas ietekme uz ekonomiku 2021. gadā būs ievērojami mazāka, nekā prognozēts. Līdz šim valstu īstenotie atbalsta pasākumi, lai mazinātu pandēmijas ietekmi, ierobežoja bezdarba pieaugumu, uzņēmumu maksātnespēju un samazināja ekonomikas lejupslīdi.
Tomēr, tiklīdz tie pakāpeniski izsīks, bezdarba līmeņa pieaugums un lēnāks algu pieaugums ietekmēs privāto patēriņu. Tā rezultātā pasliktināsies budžeta bilance un parāds, taču valstu valdībām ir bijusi pietiekama fiskālā telpa, lai īstenotu attiecīgos pasākumus. Paredzams, ka Baltijā 2021. gadā būs pozitīvi izaugsmes rādītāji, tomēr uzņēmumi un mājsaimniecības varētu ciest valstu īstenoto atbalsta mehānismu samazināšanās,” secina Štareika.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!