Augstā inflācija ietekmē pensiju indeksācijas aprēķinus

INGA PAPARDE, Neatkarīgā

Pensiju indeksācijā ņem vērā ne tikai inflācijas rādītājus, bet arī algas pieaugumu, un līdz šim vidējā alga ir kāpusi, līdz ar to atstājot pozitīvu ietekmi uz pensiju indeksāciju.

Taču pagājušā gada augstās inflācijas dēļ šogad varētu rasties situācija, ka apdrošināšanas iemaksu algu summas reālais pieaugums ir negatīvs, liecina Labklājības ministrijas prognozes. “Neatkarīgā” skaidro, kādas sekas būs valdības pieņemtajam lēmumam šādā situācijā.

Pensijas jāaizsargā pret inflāciju

Labklājības ministrija norāda, ka valsts pensiju indeksācijas mērķis ir to aizsardzība pret inflāciju jeb pirktspējas krišanos. Tas nozīmē, ka valsts pensiju indeksācijā ir jāpiemēro vismaz inflācijas jeb patēriņa cenu indekss. Lai valsts pensijas ne tikai nodrošinātu pret inflācijas ietekmi, bet tām sniegtu arī reālu pieaugumu, pensiju likums nosaka, ka valsts pensijām pensiju indeksācijā papildus faktiskajam patēriņu cenu indeksam piemēro arī 50 procentus no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma, savukārt vecuma pensijām – šo proporciju palielinot atkarībā gan no personas apdrošināšanas stāža, gan no tā, vai pensija piešķirta par darbu kaitīgos, smagos vai sevišķi kaitīgos, sevišķi smagos darba apstākļos. Ja inflācijas nav, bet ir deflācija, pensijas, protams, nesamazina, un tas ir noteikts pensiju likumā, taču – kā ir ar algu pieaugumu, piemēram, ja algu līmenis nekāpj, kādu koeficientu izmantot? Par to arī ir šis stāsts.

Ko darīt, ja viens no koeficientiem būs negatīvs?

Noteikumi par valsts pensijas apmēra pārskatīšanu nosaka kārtību, kādā aprēķina valsts pensiju pārskatīšanā piemērojamo faktiskā patēriņa cenu indeksu un apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma daļu, kā arī pašu pensiju pārskatīšanas kārtību jeb indeksāciju. Labklājības ministrijā “Neatkarīgajai” skaidro, ka valsts pensijas un atlīdzības pārskatīšanai esošajā gadā piemēro faktisko patēriņa cenu indeksu un iemaksu algas indeksu par iepriekšējo gadu, kuru Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra aprēķina, pamatojoties uz tās rīcībā esošajiem datiem un Centrālās statistikas pārvaldes statistikas datiem.

Pensijas pārskata, izmantojot nebūt ne vienkāršu formulu, kur, aprēķinot pensiju pārskatīšanā attiecīgajā gadā piemērojamo kopējo indeksu (to izsaka kā koeficientu ar četrām zīmēm aiz komata), izmanto patēriņa cenu indeksu, apdrošināšanas iemaksu algas reālo pieaugumu (arī izteikts kā koeficients ar četrām zīmēm aiz komata) un daļas apmēru, kas izteikts procentos, ko piemēro apdrošināšanas iemaksu algas reālajam pieaugumam.

Tomēr, ja apdrošināšanas iemaksu algas reālais pieaugums ir negatīvs, tas ir, mazāks par nulli, var rasties pārpratumi, norāda Labklājības ministrija. Automātiski veicot kopējā indeksācijā piemērojamā indeksa aprēķinus un formulā automātiski piemērojot negatīvu apdrošināšanas iemaksu algas reālo pieaugumu, tiktu iegūts nekorekts rezultāts, tas ir, kopējais indeksācijā piemērojamais indekss pat nesegtu inflācijas ietekmi, bet attiecībā uz vecuma pensijām – mazāks tiem pensionāriem, kuriem lielāks apdrošināšanas stāžs.

Indeksācijā ņems vērā tikai pozitīvu pieaugumu

“Līdz šim apdrošināšanas iemaksu algu summas reālais pieaugums nav bijis mazāks par nulli, taču pagājušā gada augstās inflācijas rezultātā šogad varētu rasties situācija, ka apdrošināšanas iemaksu algu summas reālais pieaugums ir negatīvs,” saka Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Sandra Stabiņa. Lai izvairītos no pārpratumiem un juridiskai skaidrībai Labklājības ministrija piedāvāja veikt tehnisku labojumu – negatīva apdrošināšanas iemaksu algas pieauguma gadījumā valsts pensiju indeksācijā ir piemērojams vienīgi faktiskais patēriņa cenu indekss.

Valdība šonedēļ izskatīja grozījumus indeksācijas kārtībā, nosakot: ja apdrošināšanas iemaksu algas reālais pieaugums ir mazāks par nulli, to izsaka kā koeficientu “0”. Līdz ar to skaidri un nepārprotami nosakot, ka šajos gadījumos pensiju indeksācijā tiek piemērots tikai patēriņa cenu indekss, kas noteikts par laiku no iepriekšējā gada 1. augusta līdz esošā gada 31. jūlijam (par 12 mēnešu periodu).

Labklājības ministrija to sauc par tehnisku precizējumu. “Tas tika darīts, lai skaidri un nepārprotami noteiktu, ka pensiju indeksācijā papildus faktiskajam patēriņa cenu indeksam tiek piemērots tikai un vienīgi pozitīvs apdrošināšanas iemaksu algu summas reālais pieaugums,” “Neatkarīgajai” uzsvēra Sandra Stabiņa. Ietekmes uz valsts budžetu nebūs, proti, papildu izdevumu, bet attiecībā uz pensiju saņēmējiem “tiks veikti korekti kopējā pensiju indeksa aprēķini”.

Jāatgādina, ka šogad pensiju indeksācija ir plānota tikai oktobrī, ja vien Saeima nemainīs pensiju likumu, kā tas notika pagājušā gada vasarā, nosakot, ka pensijas tiek indeksētas augustā.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


2
Lasītāju viedokļi

avatar
jaunākie vecākie populārākie
Šana
Šana

Kādam taču ir jāmaksā par valdības bezjedzīgumu un bezatbildību! Univers\ala atbilde jau vienmēr ir pension;āri! Kārtībai taču jābūt! Neviens taču netaisās ierobežot alkatības dzīto inflāciju, bet gan meklē jaunu un jaunu degvielu uzkurināšanai

Elementāri
Elementāri

Uzskatāms piemērs 1. pensiju līmeņa priekšrocībām pār 2. pensiju līmeni. Pirmajā pensiju līmenī pensijas tiek indeksētas, tātad inflācijas ietekme daļēji kompensēta. Otrajā pensiju līmenī inflācija ir tīri zaudējumi. Kāpēc vajadzīgs 2. pensiju līmenis? Lai banķieri varētu nopelnīt. Kāpēc neļauj cilvēkiem visu pensiju kapitālu uzkrāt pirmajā līmenī?