“airBaltic” zaudējumi pirmajā pusgadā 88,8 miljoni eiro

Latvijas nacionālā aviokompānija “airBaltic” šogad pirmajā pusgadā strādāja ar 88,8 miljonu eiro zaudējumiem pretstatā peļņai attiecīgajā periodā gadu iepriekš, trešdien “airBaltic” investoru zvanā par pirmā pusgada rezultātiem sacīja “airBaltic” prezidents un izpilddirektors Martins Gauss.

Savukārt “airBaltic” apgrozījums 2024.gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, palielinājies par 16,5% un bija 339,3 miljoni eiro.

Gauss informēja, ka “airBaltic” salīdzināmie ieņēmumi pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas jeb EBITDAR šogad pirmajā pusgadā bija 76,5 miljoni eiro, kas ir par aptuveni 39,2% vairāk nekā pērn pirmajā pusgadā. Savukārt vidējais vietu piepildījums ir pieaudzis no 74,5% līdz 76,9%.

Gauss informēja, ka pirmā pusgada rezultāti ieņēmumu, EBITDAR un vietu piepildījuma ziņā ir augstākie lidsabiedrības vēsturē. Tomēr, neraugoties uz pozitīvajiem rādītājiem, “airBaltic” finanšu rādītājos ir arī zaudējumi, kas galvenokārt saistīti ar gaidāmo “Pratt&Whitney” dzinēju deficītu 2024.gadā, kā arī paātrinātām amortizācijas izmaksām, ko rada dzinēju pilnas apkopes pirms paredzētā termiņa, kas daļēji saistīts ar metāla pulvera piegādes problēmām.

“Zaudējumus ietekmē arī valūtas vērtības samazināšanās un vienreizējās izmaksas saistībā ar mūsu iepriekšējo obligāciju pirmstermiņa dzēšanu. Tomēr mūsu darbības rezultāti pirmajā pusgadā atbilst vadības mērķiem, tāpēc mūsu prognozes šim gadam joprojām ir optimistiskas un orientētas uz turpmāku darbības izcilību,” sacīja Gauss.

Vienlaikus “airBaltic” šogad pirmajā pusgadā pārvadājusi kopumā 2,2 miljonus pasažieru, kas ir par 11,1% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš. Savukārt kopējais veikto lidojumu skaits, ieskaitot lidmašīnu pilna servisa nomas pakalpojumus jeb ACMI, 2024.gada pirmajā pusgadā pieauga līdz 34 100, kas ir pieaugums par 11,8%.

Tāpat šogad pirmajā pusgadā pieejamo sēdvietu kilometru (ASK) pieaudzis par 15,8%, sasniedzot 4,2 miljardus, salīdzinājumā ar 3,6 miljardiem 2023.gada pirmajā pusgadā.

Gauss papildināja, ka pirmo pusgadu uzņēmums ir iesācis veiksmīgi, jo tostarp ir palielinājies veikto lidojumu un pasažieru skaits. Tāpat uzņēmumu ietekmēja pieaugošās izmaksas un un kapacitātes ierobežojumi, tomēr stratēģiskais fokuss un operacionālā efektivitāte ir ļāvusi pārvarēt šos izaicinājumus.

Komentējot potenciālo akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) Gauss norādīja, ka turpinās sarunas ar potenciālo investoru pirms IPO par iespējamo procesa virzību šī gada otrajā pusgadā. Savukārt vairāk informāciju par stratēģisko investoru lidsabiedrības pārstāvji nesniedza, norādot, ka sarunas vēl turpinās un par to plašāk informēt varēs vēlāk.

Viņš papildināja, ka “airBaltic” turpina virzīties uz potenciālo IPO šogad otrajā pusgadā, piebilstot, ka šos termiņus var ietekmēt tirgus situācija.

Kompānijas pusgada pārskatā skaidrots, ka šī gada otrajā ceturksnī “airBaltic” piedzīvoja ievērojamu dzinēju trūkumu, kā rezultātā sešas lidmašīnas tika izņemtas no ekspluatācijas, tādējādi aviokompānijai bija ievērojami augstākas ACMI izmaksas, kas saistītas ar lidojumu atcelšanu.

“airBaltic” operatīvās vadības direktors Pauls Cālītis norādīja, ka dzinēju problēmas varētu turpināties vienu līdz divus gadus. Savukārt finanšu direktors Vitolds Jakovļevs papildināja, ka sagaidāmais negatīvais ietekmes apmērs visam 2024.gadam saistībā ar dzinēju problēmām varētu būt 40 miljonu eiro apmērā, ieskaitot 35 miljonus eiro pirmajā pusgadā.

Tādējādi “airBaltic” zaudējumus pirmajā pusgadā 35 miljonu apmērā ietekmēja dzinēju problēmas, 16 miljonu eiro apmērā valūtas vērtības samazināšanās, savukārt 3,4 miljoni eiro saistīti ar vienreizējām izmaksām, kas saistītas ar 200 miljonu obligāciju pirmstermiņa dzēšanu.

Pārskatā skaidrots, ka galvenā atšķirība salīdzinājumā ar 2023.gadu bija saistīta ar kompensāciju līmeni, kas tika saņemts no “Pratt&Whitney” par darbības traucējumiem. Aviokompānija turpina sarunas ar “Pratt&Whitney” par komerciālā atbalsta apjomu, kas tiks nodrošināts 2024.gadā, tostarp šogad pirmajā pusgadā, teikts pārskatā.

Tāpat “airBaltic” pārstāvji informēja, ka turpinās darbs ar “SpaceX” interneta pieslēguma sistēmas “Starlink” testēšanu un līdz šī gada beigām plānota “Starlink” sertifikācija, tādējādi to varētu sākt izmantot nākamā gada pirmajā ceturksnī.

Kopumā šogad “airBaltic” prognozē ieņēmumus no 750 līdz 755 miljonu eiro apmērā, pārvadāto pasažieru skaitu no pieciem līdz 5,2 miljoniem, kā arī vairāk nekā 70 000 veikto lidojumu un EBITDAR no 200 līdz 220 miljoniem eiro.

“airBaltic” 2023.gada pirmajā pusgadā strādāja ar 291,3 miljonu eiro apgrozījumu un 14,604 miljonu eiro peļņu.

“airBaltic” pagājušajā gadā pārvadāja kopumā 4,536 miljonus pasažieru, kas ir par 35,7% vairāk nekā 2022.gadā, un veica 44 100 lidojumu, kas ir par 18,3% vairāk nekā gadu iepriekš.

“airBaltic” auditētais apgrozījums pagājušajā gadā bija 664,289 miljonu eiro apmērā, kas ir par 33,2% vairāk nekā 2022.gadā, kā arī kompānija guva peļņu 33,852 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.

Latvijas valstij pieder 97,97% “airBaltic” akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam “Aircraft Leasing 1” – 2,03%.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!