Lielākajai daļai jeb 73% Latvijas iedzīvotāju nav pieņemams princips, ka valsts aizņemas naudu, lai risinātu šodienas problēmas, bet apmaksu veic nākamās paaudzes, liecina Fiskālās disciplīnas padomes pētījumu centram “SKDS” pasūtītā iedzīvotāju aptauja par valsts finansēm un Covid-19 problemātiku.
Tostarp princips, ka valsts aizņemas naudu, lai risinātu šodienas problēmas, bet apmaksu veic nākamās paaudzes, drīzāk nav pieņemams 36%, un nemaz nav pieņemams – 37%. Savukārt šādu principu akceptē piektā daļa jeb 19% respondentu, no tiem drīzāk – 17%, bet pilnībā pieņemami tas ir – 2% aptaujāto.
Saskaņā ar aptaujas rezultātiem, lielākā daļa respondentu jeb 75% uzskata, ka Latvijas valsts ārējais parāds, salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, ir kopumā liels (drīzāk par lielu to uzskata 36%, ļoti lielu – 39%). 12% respondentu ārējo parādu vērtē kā vidēju, bet 3% – kā mazu.
Kā norāda Fiskālās disciplīnas padome, minētās atbildes norāda uz iedzīvotāju izpratnes trūkumu par valsts finanšu stāvokli, jo patiesībā Latvijas valsts parāda līmenis ir salīdzinoši zems.
Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka norāda, ka Latvija ir viena no valstīm ar salīdzinoši zemu valsts parādu, kas ir devis iespēju aizņemties starptautiskos tirgos par ļoti zemām procentu likmēm un plaši īstenot valsts atbalsta pasākumus pandēmijas laikā.
“Tas gan nenozīmē, ka valdība budžeta tēriņos var rīkoties pēc “gāzi grīdā” principa. Lai sabalansētu izdevumus, kas pandēmijas un energoresursu krīzes dēļ ir strauji auguši, parāda kāpināšana ir jāaptur, neļaujot tai ievērojami pārsniegt 50% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas Latvijas apstākļos būtu ideāla robeža,” skaidro Šteinbuka.
Nedaudz vairāk nekā puse respondentu jeb 51% aptaujāto norāda, ka viņiem interesē valsts finanšu stāvoklis, piemēram, budžeta deficīts, valsts parāds un tamlīdzīgi jautājumi, savukārt kopumā 45% respondentu šis jautājums neinteresē (drīzāk neinteresē – 30%, nemaz neinteresē – 15%).
Vairāk nekā pusei respondentu jeb 59% aptaujas dalībnieku nav viedoklis, kādā veidā Latvijai vajadzētu iegūt papildu finansējumu, lai palielinātu izdevumus. Ceturtā daļa respondentu jeb 26% uzskata, ka palielināt izdevumus vajadzētu, valstij aizņemoties un palielinot valsts parādu, savukārt 15% respondentu norāda, ka palielināt izdevumus vajadzētu, palielinot nodokļus. Vīrieši, jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem un respondenti, kuriem kopumā nav interese par valsts finanšu stāvokli, biežāk norāda, ka palielināt izdevumus vajadzētu, valstij aizņemoties un palielinot valsts parādu.
Lielākā daļa respondentu kopumā piekrīt, ka valstis, kurās cilvēki vairāk uzticas un atbalsta viens otru, ekonomiski attīstās straujāk – tā norādījuši 84% respondentu. Savukārt domai, ka izvairīšanās no nodokļu nomaksas ir nosodāma rīcība, kopumā piekrīt 71% respondentu.
Fiskālās disciplīnas padome regulāri gatavo Covid-19 krīzes uzraudzības ziņojumus par fiskālo situāciju valstī un divu gadu laikā tapuši 17 šādi pārskati, tāpēc SKDS aptaujā tika iekļauti jautājumi arī par iedzīvotāju attieksmi pret Covid-19 problemātiku.
Kopumā 66% aptaujāto piekrīt apgalvojumam, ka vakcinācija ir pienākumus pret savu un līdzcilvēku veselību (pilnībā piekrīt 33%, bet 33% – drīzāk piekrīt). Savukārt šim apgalvojumam nepiekrīt 25% aptaujāto (drīzāk nepiekrīt 16%, pilnībā nepiekrīt – 9%). Apgalvojumam, ka Latvijas iedzīvotāju vakcinēšanās pret Covid-19 pozitīvi ietekmē Latvijas ekonomisko attīstību kopumā piekrīt 48% iedzīvotāju, savukārt 36% respondentu šim apgalvojumam nepiekrīt.
Aptauja veikta 2021.gada novembrī, tiešajās intervijās aptaujājot 1010 respondentus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
bet vai tad tas interesē saeimas kāpostgalvu laukam vai neatpēstajai valdībai? ZZS un Attīstīa?Par te vienmēr gatavi vēl un vēl aizņemties… ne jau šie politiķi kaut ko maksās paši jau tādus susļikus savēlējām
Paskatoties apkārt un padomājot, nu jau ir vienalga, valsts aizņemās vai nē. No tā nekas nemainās. Tāpat viss jau ir ieķīlāts, izpārdots. No maniem bijušajiem klasesbiedriem absolūti lielākā daļa aizbraukuši uz ārzemēm. Manam brālim klasē gandrīz visi plāno pēc skolas braukt prom. Tātad jau tagad redzams ka nākotnē vienkārši nebūs kas to parādu maksā, un vienalga cik viņš būs liels. Man šobrīd ir labi apmaksāts darbs, bet redzot notiekošās tendences, es dzīvoju pēc principa – es esmu es, un valsts ir valsts. Es no valsts neko neprasu, neko negaidu un nekam neticu. Es dzīvoju savu dzīvi un lai valsts nelien… lasīt vēl »
Kas šodien nav aizbraucis,
pats vainigs
te tauta nevar izlemt vakcinēties vai nevakcinēties, nezin vai tā ir pietiekami kompetenta lai tās viedokli ņemtu vērā plānojot ilgtermiņa ekonomiku.
Nav tā, ka valdība veido par sevi priekšstatu ka tā zin labāk, bet Jānim kas nespēj samenedžēt savas ģimenes budžetu uz tuvāko mēnesi un tantēm kas atkal un atkal nosūta 30’000 eur random cilvēkam uz UK vai Turciju es uzticos vēl mazāk naudaslietās