“Saskaņa” sociāldemokrātiskās partijas frakcija
Dzimšanas gads: 1966.
Izglītība:
- Ņūportas Starptautiskā Universitāte, Bakalaura grāds biznesa administrācijā (2006)
- Rīgas 4. medicīnas skola, feldšeris (1985)
Zinātniskās publikācijas: NAV
Grāmatas: NAV
Publikācijas presē:
- «Nepareiza» valsts vai nepareizi politiķi /NRAL, 2012/
Politiskā pieredze, vēlēti amati:
- 13.Saeimas deputāts
- 12. Saeimas deputāts
- 11.Saeimas deputāts
- 10.Saeimas deputāts
- 9.Saeimas deputāts
- Rēzeknes domes deputāts
- Rēzeknes domes priekšsēdētājs
13.Saeima:
- Ārlietu komisijas deputāts;
- Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāts;
- Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Amatniecības un mazās uzņēmējdarbības apakškomisijas deputāts;
- Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijas deputāts
Dalība partijās:
- Saskaņa
- Tautas Saskaņas partija
- Latvijas Apvienotā Republikāņu partija
- Vissavienības Ļeņina komunistiskās jaunatnes savienība
Dalība kapitālsabiedrībās:
- SIA “Saknes Pluss” – 10%
Pieredze menedžmentā:
- SIA “Saknes Pluss” – valdes priekšsēdētājs (līdz 2018.)
- AS “Rēzeknes Siltumtīkli” – padomes priekšsēdētājs (2005-2006)
- VAS “Latgales ceļi” – padomes loceklis (2004-2005)
- SIA “Komunāls R” – valdes priekšsēdētājs (2002-2005)
- SIA “Taki” – direktors (1991-1998)
Lielākais kolektīvs, kādu vadījis:
- Rēzeknes komunālās saimniecības uzņēmums SIA “Komunāls R”
| Deputātam piederošā vai vadītā uzņēmuma | SIA “Saknes Pluss” |
| apgrozījums | likvidācijas process |
| peļņa/zaudējumi | |
| LV samaksātais peļņas nodoklis | NAV |
| LV samaksātais sociālais nodoklis par 1 darbinieku vidēji gadā | NAV |
Parādsaistības:
- 11 388.98 EUR
- 7331.84 EUR
- 3783.79 EUR
Papildu informācija:
- 2021.gada vasarā minēts to 13.Saeimas deputātu skaitā, kuri strādājot attālināti, pamanījušies saņemt brangas transporta un mājokļa kompensācijas (ŠEIT vairāk);
- 2007. gadā pēc Induļa Emša demisijas nesekmīgi pretendēja uz Saeimas priekšsēdētāja amatu (to ieņēma Gundars Daudze);
- Kandidēja 2009. un 2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās, taču neguva vēlētāju atbalstu;
- 2005. gadā ievēlēts Rēzeknes pilsētas domē no Tautas Saskaņas partijas, arī atkārtotajās pašvaldības vēlēšanās (rezultāti tika anulēti vēlētāju uzpirkšanas dēļ) guvis vēlētāju uzticību. Šajā sasaukumā ievēlēts par pilsētas domes priekšsēdētāju, taču amatu ieņēma tikai līdz 2006. gada martam;
- Bijis komjaunietis, darbojies kā organizācijas funkcionārs.
- Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas nodarbojies ar dažāda veida uzņēmējdarbību Rēzeknē, bijis arī apsargs, datoroperators.
- No 2002. gada J. Tutins vadīja Rēzeknes pilsētas komunālās saimniecības uzņēmumu;
- Stājoties Rēzeknes mēra amatā, žurnāls “Nedēļa” aptaujāja pilsētas iedzīvotājus – kāds, pēc viņu domām, ir J.Tutins. “Runāt par jauno mēru pilsētnieki piekrita tikai ar nosacījumu, ka viņu vārdi netiks minēti. Pēc aptaujāto domām, Tutins esot tipisks komjaunatnes darbinieks, kas iemācījies labi runāt un glīti izskatīties, bet patiesībā darbs tā īsti netiekot darīts. Komjaunatnes skolu Tutinā varot ļoti labi manīt, viņš esot enerģisks, bet esot bijis grūti saprast, vai tas, ko viņš darījis un runājis, saimnieciskajam darbam nācis par labu. Lai nu kā, bet Tutins esot izpildītājs un darot to, ko viņam liek, bet pats nemēdzot meklēt radošus risinājumus problēmām. Par Jāņa Tutina partijas izvēli gan neviens no aptaujātajiem rēzekniešiem nebija pārsteigts, jo Tutins padomju laikos esot strādājis Rēzeknē komjaunatnes darbā un bijis 8. Saeimas Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšsēdētāja Jāņa Urbanoviča padotais. Tiesa, jaunais pilsētas mērs kā cilvēks esot tīri jauks, bet nepatīkamākais tomēr esot uz ārēju izrādīšanos vērstā komjaunieša tukšvārdība. Interesanti, ka aptaujātie tomēr visi kā viens vēlēja mēram veiksmi un izsacīja cerību, ka pilsēta necietīšot no tā, ka par mēru kļuvis cilvēks, kura partija Latvijā atrodas savā politiskajā norietā.”
- Biedrības “Latgalieši” valdes loceklis