Baiba Braže

Ārlietu ministre

Dzimšanas gads: 1966.

Izglītība:

• Latvijas Universitāte, iegūts sociālo zinātņu maģistra grāds komunikācijas zinātnē (2002); 
• Latvijas Universitāte, iegūta juristes izglītība (1995)
• papildinājusi zināšanas NATO Aizsardzības koledžas augstākā līmeņa programmā ģenerāļiem, admirāļiem un vēstniekiem Romā.
• apguvusi budisma, valodas un reģiona studijas  Čulalongkornas  universitātē Taizemē,
• mācījusies Obu Universitātē Turku un Groningenas Universitātē

Zinātniskās publikācijas: NAV

Grāmatas: NAV

Politiskā pieredze, vēlēti amati:

• Ārlietu ministre E.Siliņas valdībā

Dalība partijās:

• Jaunā Vienotība

Darba pieredze:

• Ārlietu ministre
• Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece (2023);
• NATO ģenerālsekretāra vietniece publiskās diplomātijas jautājumos (2020-2023);
• Latvijas vēstniece Lielbritānijā (2016-2020);
• Latvijas vēstniece Indonēzijā;
• Latvijas vēstniece Nīderlandē (2003-2008)

Parādsaistības:

• NAV

Papildu informācija:

• 2025.gada 4.septembrī  frakcijas “Apvienotais saraksts” deputāti Saeimas Prezidijam iesnieguši pieprasījumu ārlietu ministrei Baibai Bražei par informācijas sniegšanu. Deputāti vēlas viest skaidrību par atsevišķām epizodēm ministres biogrāfijā. “Apvienotā saraksta deputāti pievērsa uzmanību kādām dīvainām metamorfozēm. Metamorfozes dabā ir kāpura pārvēršanas par skaistu tauriņu. Šeit ir reversā metamorfoze, proti, kā tauriņš pārvērties atkal kāpurā,” Saeimas sēdē deputātu interesi par B. Bražes pagātni tēlaini skaidroja Saeimas deputāts Edvards Smiltēns (Apvienotais saraksts). B. Bražei deputātiem un sabiedrībai nāksies skaidrot, kāpēc Saeimā iesniegtajā CV kā kādreizējā darba vieta nebija norādīta Latvijas Jaunatnes progresa savienība (LĻKJS tieša mantiniece), ja publikācijā “Facebook” tā norādīta kā darba vieta 1990. gadā; kādi bija darbā pienākumi un samaksa, darbojoties šajā savienībā. Deputāti vēlas zināt, vai B. Braže 1991. gada 20. decembri sāka darbu LJPS Centrālā komitejā starptautiskās sadarbības jautājumu koordinatora amatā; kādi bija pienākumi, darba samaksa, tiešie vadītāji un darba valoda šajā komitejā. Tāpat deputātus mulsina fakts, ka CV ir norādīts, ka B. Braže 1989 – 1990. gadam strādāja par stažieri muitā, lai gan Latvijas Republikas muitas departaments tika dibināts 1990. gada 3. jūlijā. Pēdējo gadu laikā atklātībā nākuši klajā vairāki gadījumi, kad deputātu kandidāti slēpuši faktus no savas biogrāfijas vai arī tos sagrozījuši sev vēlamā virzienā.
• 2024.gada maijā Baltijas valstu un Islandes ārlietu ministri trešdien Gruzijas apmeklējuma laikā pie Gruzijas parlamenta ēkas piedalījās protesta mītiņā, kura dalībnieki protestēja pret Gruzijā pieņemto “ārvalstu aģentu” likumu, un teica runas. Latvijas ārlietu ministre vienīgā no Baltijas valstu ministriem atsakās kāpt uz skatuves opozīcijas mītiņā – Puaro.lv;
• 2024.gada jūnijā intervijā TV3 raidījumam “900 sekundes” atklāj, ka iestājusies partijā “Jaunā vienotība”: Ārlietu ministre Braže iestājusies “Jaunajā vienotībā” – Puaro.lv ;
• Īsi pirms kļūšanas par ārlietu ministri nokļūst cepiena epicentrā tīmekļa platformā “X”. Pēc tam, kad publiskajā telpā sākās plašas diskusijas par sabiedroto reaģēšanas ātrumu kara gadījumā, Baiba Braže savā “X” profilā publicēja ierakstu par to, cik ātri tad tiek iedarbināts 5.pants. Braže raksta: “Aktivizējušies dīvāna eksperti par 5.panta. Prieks, ka interesē un ka diskutē. Žēl, ka steiga un virspusējība. NATO Ziemeļatlantijas līguma 5.p nosaka PIENĀKUMU nekavējoties palīdzēt valstij, pret kuru noticis uzbrukums, individuāli vai kopā. Viss. “, un nonāk komentētāju krustugunīs par augstprātīgu attieksmi pret “parasto tautu”.
• 2020.gadā intervijā žurnālam “Pastaiga” Baiba Braže atklāja savas domas par karjeras lēcienu – no vēstnieces Apvienotajā Karalistē par NATO Ģenerālsekretāra vēstnieci un tolaik lika noprast, ka nevēlas, lai šis no malas izskatās kā diplomāta “izlēciens”. Izlēcieni neesot viņas gaumē.