14. Saeimas deputāts, frakcija “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija”
Dzimšanas gads: 1968.
Izglītība:
- Latvijas Universitāte, biologs, augu fiziologs (1993)
- Studējis doktorantūrā Daugavpils Universitātē dabaszinātņu jomā,
- papildinājis zināšanas Humbolta Universitātē Berlīnē un Bonnas Universitātē
Profesija: biologs
Zinātniskās publikācijas:
Grāmatas:
- Košumkrūmi (kopā ar Lieni Feldmani) /Latvijas Mediji, 2022/
- Eksotiskie koki un krūmi Latvijas dārziem /Apgāds Jumava, 2018/
Publikācijas presē:
- skatīt ŠEIT
Politiskā pieredze, vēlēti amati:
- 14. Saeimas deputāts (mandāts uz laiku, kamēr VARAM ministra amatā ir M.Sprindžuks)
- Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāts
- Eiropas lietu komisijas deputāts
- Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja biedrs
- Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijas deputāts
- Ilgtspējīgas attīstības komisijas Inovācijas ekosistēmas attīstības apakškomisijas deputāts
- Salaspils novada domes deputāts (2009-2022)
Dalība partijās:
- Latvijas Zaļā partija
Dalība kapitālsabiedrībās:
- NAV
Darba pieredze:
- Dabas aizsardzības pārvalde, ģenerāldirektors
- Latvijas Dendrologu biedrība, valdes loceklis
- VZI APP Nacionālais botāniskais dārzs, Kolekciju kurators, Dendrofloras nodaļas vad. p.i.
- “Radio Brīvā Eiropa” – žurnālists
Deputātam piederoša vai vadīta uzņēmuma | NAV |
apgrozījums | |
peļņa/zaudējumi | |
LV samaksātais peļņas nodoklis | |
LV samaksātais sociālais nodoklis par 1 darbinieku vidēji gadā |
Parādsaistības:
- NAV
Papildu informācija:
- 2022.gada decembrī kļuva par deputātu, Mārim Sprindžukam uz ministra pilnvaru laiku noliekot mandātu;
- 2022. gadā A. Svilāns kandidēja 14. Saeimas vēlēšanās no Apvienotā saraksta, bet netika ievēlēts. 15. decembrī kļuva par deputātu, Mārim Sprindžukam uz ministra pilnvaru laiku noliekot mandātu;
- No intervijas www.saimnieks.lv:
- 1987. gada vasarā, jau pēc pirmā kursa eksāmeniem, sekoja iesaukums padomju armijā un par dienesta vietu kļuva… Afganistāna. Šis latviešiem svešais desmitgadu karš sakropļoja daudzu jauno vīriešu un viņu tuvinieku dzīves. Diemžēl, jo daudzi šīs traģēdijas aculiecinieki aizvien vēl negrib to atcerēties skaļi, tomēr tas dzīvo viņos un viņu ģimenēs. Tikpat daudziem arī sāp, ka sabiedrība un tagad neatkarīgā Latvijas valsts neko daudz neliekas zinis par šiem cilvēkiem. Arī Andrejs Svilāns šo dzīves posmu nevar izdzēst no savas biogrāfijas… „Tā bija ļoti nežēlīga skola,” atzīst Andrejs. „No tādām vietām cilvēks atgriežas vai nu stiprāks un ar citu vērtību sistēmu, vai arī salūst un sabrūk. Armija palīdz veidoties personībai, tikai Afganistāna daudziem bija pārāk skarba skola. Taču tā iemācīja atšķirt cilvēkus no lopiem…” Kas palīdzēja izdzīvot, palikt nesavainotam un kļūt stiprākam? − „Ticība liktenim, atziņa, ka savu lodi tikpat nesadzirdēsi,” saka Andrejs un atzīst, ka liktenis, laiku pa laikam iekaustot, esot ļāvis viņam izaudzēt biezu ādu un saglabāt vēsu prātu. Tiesa, kādas divas trīs reizes gadā arī viņš uzejot gaisā – gan esot jābūt talantam, lai līdz šādai pakāpei varētu novest. „Varbūt tāpēc man patīk spēcīga, piesātināta mūzika, vai tās būtu suitu sievas, Ramšteins, Endru Loids Vēbers, vai gregoriāniskie dziedājumi. Mīļākā grāmata joprojām – 700 lappušu biezā Gļinkas „Vispārīgā ķīmija”. Andrejs smejas – esot jau arī citas. Nīči lai esot pārlasījis. Tad jau nopietns piebilst: „Nepatīk tukša, liekulīga runāšana. Cienu cilvēkus, kas pilda solīto – vīrs un vārds!”
Sveiks, Andrej! Ļoti labi, ka Tev iet tik labi, kā iet, bet ļoti žēl, ka Tu neesi attiecībā pret mani pašu tieši tikpat žēlsirdīgs gluži kā daži labi Maskavas iedzīvotāji.