Igaunija no 1. decembra slēgs robežšķērsošanas punktus ar Krieviju

Igaunijas valdība ceturtdien nolēma no 1. decembra slēgt sauszemes robežšķērsošanas punktus ar Krieviju.
Robežšķērsošanas punktu darbības apturēšana attieksies uz visiem sauszemes robežšķērsošanas punktiem starp Igauniju un Krieviju – “Narva-1”, “Narva-2”, “Koidula”, “Luhamā” un “Sātse”. Pēc sešiem mēnešiem valdība vērtēs, vai ir jāgroza šie ierobežojumi, kas noteikti nacionālās drošības un sabiedriskās kārtības interesēs.
Lēmums ir reakcija uz Krievijas nepārtrauktajām naidīgajām darbībām pret Igauniju un citām Eiropas valstīm. Šogad aizsardzības rūpniecības nozares uzņēmumi Igaunijā ir piedzīvojuši divus uzbrukumus, un, pēc Igaunijas Drošības dienesta (KaPo) datiem, abus incidentus organizēja Krievijas specdienesti.
“Krievijas naidīgajām darbībām ir sekas. Mēs jau iepriekš esam teikuši, ka, ja uzbrukumi turpināsies, mēs veiksim turpmākus pasākumus, lai aizsargātu savu drošību. Tagad mēs speram šo soli. Igaunija rīkojas mierīgi un apzināti, bet izlēmīgi. Mēs neļausim Krievijai izmantot mūsu atvērtību pret mums,” sacīja premjerministrs Kristens Mihals.
Lai gan sauszemes robežšķērsošanas apturēšana nenovērsīs visus Krievijas radītos draudus, tā mazinās būtisku drošības ievainojamību. Tas apgrūtinās Krievijas specdienestiem personu vervēšanu un ietekmēšanu, kā arī palīdzēs ierobežot sankciju apiešanu un citas nelikumīgas pārrobežu darbības. Tādējādi Igaunija aizsargā ne tikai savu, bet arī Eiropas Savienības (ES) un Šengenas zonas drošību.
Igaunija nav vienīgā valsts, kas ierobežo robežšķērsošanu ar Krieviju. Somijas sauszemes robeža ar Krieviju ir slēgta kopš 2023. gada decembra, un arī Latvija, Lietuva un Polija pēdējos gados ir ievērojami ierobežojušas robežšķērsošanu uz savām austrumu robežām.
Igaunijas valdības lēmums attiecas uz cilvēku un transportlīdzekļu pārvietošanos caur sauszemes robežkontroles punktiem. Dzelzceļa kravu pārvadājumi turpināsies saskaņā ar pašreizējiem ierobežojumiem un spējām, īstenojot stingru muitas kontroli.
Visvairāk izmaiņas ietekmēs Narvu un Setomā, un plašāk Austrumviru apriņķi un Igaunijas dienvidaustrumus. Īpaši tās ietekmēs cilvēkus, kuriem ir radinieki, darbs, īpašums vai citas saites otrpus robežai.
“Šis lēmums netika pieņemts vieglprātīgi, bet mūsu galvenais pienākums ir aizsargāt Igaunijas iedzīvotājus un mūsu valsts drošību. Vienlaikus mums ir jānodrošina pierobežas reģionu dzīvotspēja un jāpalīdz tiem pielāgoties jaunajai situācijai,” sacīja Mihals.
Ārlietu ministrs Marguss Cahkna paziņoja, ka Krievija ir turpinājusi saasināt savas naidīgās darbības pret Eiropu, un Igaunija attiecīgi reaģē.
“Robežpunktu slēgšana nav reakcija uz atsevišķu incidentu, bet gan nākamais solis pēc Krievijas agresijas Ukrainā un pieaugošajām sabotāžas un hibrīdoperācijām Eiropā. Krievijas specdienestu organizētie sabotāžas uzbrukumi Igaunijas aizsardzības nozares uzņēmumiem ir vēl viens apzinātas naidīgas darbības piemērs. Papildus citiem sabotāžas aktiem, līdzīgi uzbrukumi aizsardzības rūpniecības nozarēm šogad notikuši arī vairākās citās Eiropas valstīs, piemēram, Bulgārijā, Polijā un Vācijā. Mēs jau iepriekš esam skaidri paziņojuši, ka, ja uzbrukumi turpināsies, mēs ieviesīsim papildu drošības pasākumus, un to mēs tagad arī darām,” sacīja Cahkna.
Tēmas
Seko Puaro.lv
Lasītākie raksti
Skatīt vairāk-
Apinis: Aizgāju uz preses konferenci KNAB un atradu 17 miljonus Kulbergam, ko budžetā ietaupīt 3
-
Pieci kriminālprocesi, gadiem ilga bezdarbība un aizdomas par iespējamu noziedzīgu ietekmi 8
-
Rīga zaudējusi vairāk nekā 740 tūkstošus eiro valsts finansējuma ielu apgaismojuma modernizācijai 9
-
Tramps pieļauj vienošanos ar Krieviju, kas varētu skart arī Baltiju 12
Komentāri (0)
Vēl nav komentāru. Pievieno pirmo komentāru.