Pāriet uz saturu

Interneta žurnāls

Karš

Kopīgu ES armiju atbalsta 71% aptaujāto 11 dalībvalstīs

Eiropas Savienības armijas izveidi atbalsta 71% respondentu 11 aptaujātajās ES dalībvalstīs. Latvijā par šo ideju iestājas 73% aptaujāto, Lietuvā – 78%, bet Igaunijā – 71%. Par drošības politikas pētniecības centra GLOBSEC aptaujas rezultātiem 13. novembrī vēstīja Politico.

Vislielākais atbalsts Rumānijā

No aptaujātajām ES valstīm vislielākais atbalsts kopīgai armijai bija Rumānijā – 82%. Tai sekoja Lietuva ar 78% un Francija ar 75%. Polijā un Bulgārijā šo ideju atbalstīja 70% respondentu, bet Vācijā – 69%.

Aptauju 2026. gada maijā veica pētniecības uzņēmums “HarrisX”. Kopumā aptaujāja iedzīvotājus 14 valstīs. Līdztekus 11 ES dalībvalstīm pētījumā piedalījās arī Apvienotās Karalistes, ASV un Ukrainas iedzīvotāji.

Vairākums balsotu par palikšanu NATO

Ja notiktu referendums par dalību NATO, par palikšanu aliansē balsotu 77% respondentu aptaujātajās NATO valstīs, vēsta Politico. GLOBSEC ziņojumā aptaujātajās Eiropas NATO dalībvalstīs šis rādītājs ir 78%. Atsevišķā jautājumā 78% respondentu aptaujātajās ES valstīs atbalstīja ES aizsardzības spēju attīstīšanu līdztekus NATO.

Ja ASV mazinātu savu lomu Eiropas drošībā, 83% respondentu aptaujātajās ES valstīs vēlētos, lai Eiropa uzņemtos lielāku atbildību. Savukārt 49% aptaujāto Eiropas valstīs uzskatīja, ka Eiropas valstis spētu gādāt par savu drošību arī bez spēcīga ASV atbalsta.

Kopš 2025. gada maija ES ir gatava krīzes situācijās izvietot līdz 5000 karavīru. Ātrās izvēršanas spēkus veido dalībvalstu vienības, un par to izmantošanu ES dalībvalstīm jālemj vienprātīgi. Tos paredzēts izmantot, piemēram, evakuācijai, humānās palīdzības sniegšanai un situācijas stabilizēšanai krīzes skartajos reģionos.

Tēmas

Dalies ar rakstu

Vēl par tēmu

Lasītākie raksti

Skatīt vairāk

Komentāri (2)

2 komentāri
Kārtot
Jaunākie
Vecākie Visvairāk balsu
Warfare
35 s atpakaļ

Respondenti varbūt arī atbalsta, bet šaubos, vai ko tādu atbalstīs militārie funkcionāri, kuri PĀRRIJUŠIES budžetiņus. Sevišķi valstīs, kur apdraudējuma faktiski nav, piemēram, Portugālē. Kurš tad tiem uzklups? Spāņi, vai? ;-)

statistiskā kļūda
32 min atpakaļ

Plikas aptaujas parasti nerāda reālo ainu. Atkarībā no vēlamā rezultāta aptaujas var veikt Kuldīgā, Valmierā un būs viens rezultāts vai arī Jūrmalā, Daugavpilī, Rēzeknē un būs cits rezultāts. Es tagad deitoju meiteni kura studē socioloģiju, un viņai ļoti patīk runāt par šo tēmu, kā var iegūt gan +/- objektīvu informāciju, gan kā sataisīt vēlamo rezultātu priekš propagandas. Gan par dažādām aptauju metodēm un to ticamības līmeni. Principā ar aptaujām sanāk tā, ja tiek pasniegti tikai procenti bez metodoloģiskajiem parametriem, tad to droši var pieņemt kā manipulāciju un propagandu. Lai būtu objektīvi jābūt arī statistiskajai kļūdai un ticamības intervālam.

Dalīties ar rakstu