“Viens vai divi, vai trīs, vai neviens”: Kulberga nākamās valdības sastāvs joprojām miglā tīts

Premjera amata kandidāts Andris Kulbergs (AS) pēc otrās valdības veidošanas sarunu kārtas joprojām neatklāj, ar kurām partijām varētu veidot nākamo koalīciju. Uz jautājumu, cik partneru tajā varētu būt, viņš atbildējis: “Viens vai divi, vai trīs, vai neviens”.
Pirmdien, 9. novembrī, Kulbergs tikās ar “Jaunās Vienotības”, “Progresīvo” un Nacionālās apvienības pārstāvjiem. Pēc sarunām viņš uzlielīja Nacionālās apvienības sagatavotību, savukārt no pārējām partijām teicās gaidījis konkrētākus priekšlikumus valsts izdevumu samazināšanai.
Nacionālo apvienību uzslavē par priekšlikumiem
Visilgāk pirmdien Kulbergs sarunājās ar Nacionālo apvienību. Viņš atzina, ka partija sarunai sagatavojusies labi: tā bija nākusi ar priekšlikumiem ekonomikas veicināšanai un norādījusi jomas, kurās izdevumus nevēlētos pārskatīt.
Nacionālās apvienības vadītāja Ilze Indriksone pēc tikšanās sacīja, ka abu politisko spēku ilgtermiņa redzējums saskan. Viņa uzsvēra, ka lēmumi par budžetu jāpieņem ātri, vienlaikus izvērtējot to ietekmi uz valsts attīstību un ģimenēm ar bērniem.
Indriksone sarunu raksturoja kā produktīvu un norādīja, ka Nacionālā apvienība gaidīs uzaicinājumu uz nākamo tikšanos. Vienlaikus viņa uzsvēra, ka veiksmīgai sadarbībai nepieciešami skaidri noteikumi un redzējums par to, kā kopīgi strādāt. lsm.lv
No “Jaunās Vienotības” un “Progresīvajiem” gaidījis vairāk
Pēc tikšanās ar Jauno Vienotību Kulbergs sacīja, ka nav saņēmis pietiekami konkrētu partijas redzējumu par to, kur samazināt budžeta izdevumus un valsts pārvaldi.
Tomēr sarunā apspriesti arī iespējamie ekonomikas attīstības virzieni. «Vienotības» valdes loceklis Jānis Upenieks minēja iespējas piesaistīt ieguldījumus eksportējošiem uzņēmumiem, plašāk izmantot mākslīgo intelektu valsts un pašvaldību iestādēs, kā arī uzrunāt ārvalstu investorus.
Arī no «Progresīvajiem» Kulbergs bija gaidījis detalizētākus priekšlikumus par iespējām samazināt izdevumus. Vienlaikus viņš pauda pārliecību, ka abām pusēm ir kopīga izpratne par nepieciešamību sakārtot valsts finanses.
Viedokļi atšķīrušies par Eiropas Savienības zaļo kursu. «Progresīvo» Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs iebilda pret Kulberga kategorisko skatījumu uz šo jautājumu.
Šuvajevs vēlas skaidrību par Šlesera lomu
Šuvajevs pēc sarunas aicināja skaidrāk izklāstīt, kā valdības veidošana virzīsies tālāk. Viņš pauda bažas, ka citādi sarunas varētu pārvērsties par «murkšķa dienu», kurā atkārtoti tiek apspriesti vieni un tie paši jautājumi.
«Progresīvo» politiķis uzskata, ka nākamajai koalīcijai jābūt pēc iespējas plašākai un tās vairākums nedrīkst būt atkarīgs no Aināra Šlesera vadītās partijas «Latvija pirmajā vietā» balsīm.
Pēc Šuvajeva teiktā, «Progresīvie» sarunā saņēmuši apstiprinājumu, ka partijas dalība valdībā joprojām tiek apsvērta.
LPV uz otro sarunu kārtu neaicināja
Partija «Latvija pirmajā vietā», ar kuru Kulbergs tikās pirmajā sarunu kārtā, uz pirmdienas tikšanos nebija uzaicināta. Kulbergs iepriekš skaidroja, ka ar šo politisko spēku jautājumi jau esot izrunāti.
Tas gan pats par sevi nenozīmē, ka partija būtu izslēgta no iespējamo partneru loka: Kulbergs pēc sarunām konkrētu koalīcijas modeli nenosauca. «Apvienotajam sarakstam» tagad jāizvērtē iespējamie sadarbības varianti, savukārt uzrunātajām partijām savās valdēs un frakcijās jāapspriež, kādus lēmumus tās būtu gatavas atbalstīt. Plašāku informāciju par valdības veidošanas turpinājumu Kulbergs solījis šīs nedēļas laikā.
Valdībai būs jālemj par taupīšanu
Sarunās būtiska vieta bija valsts finanšu stāvoklim. Kulbergs paudis, ka nākamā gada budžetā būtu jāietaupa 600 miljoni eiro, bet trīs gados — vismaz trīs miljardi eiro. Tie ir premjera amata kandidāta nosauktie mērķi; konkrēti pasākumi un politiskā vienošanās par tiem vēl jāizstrādā.
«Apvienotajam sarakstam» 15. Saeimā ir 41 mandāts, tāpēc parlamenta vairākumam tam nepieciešams vismaz desmit citu deputātu atbalsts. Nacionālajai apvienībai un «Progresīvajiem» ir pa desmit mandātiem, «Latvija pirmajā vietā» – 17, «Suverēnajai varai/Apvienībai Jaunlatvieši» – 15, bet «Jaunajai Vienotībai» – septiņi.
Kulbergs un Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs iepriekš pauduši cerību, ka valdības modeli izdosies piedāvāt līdz valsts svētkiem 18. novembrī. Pēc otrās sarunu kārtas gan joprojām nav skaidrs, kuras partijas tajā varētu iesaistīties.
Tēmas
Seko Puaro.lv
Vēl par tēmu
Skatīt vairāk-
Viss par Kulberga valdības veidošanos. Cik tālu? Kāpēc ar Vienotību? Ko sagaidīt? 6
-
Kulbergs ieturēs pauzi jau tā nenotiekošajās valdības veidošanas sarunās 1
-
Drošība, finanšu stabilitāte un fiskālā disciplīna – potenciālās jaunās valdības vienošanās prioritātes 3
-
Rinkēvičs oficiāli aicina Kulbergu veidot valdību 2
Komentāri (4)
Diemžēl sistēma ir tāda kāda viņa ir. Var balsot par ko grib, beigās nekas nemainās, Atkal krēslus sadalīs JV, Pro, NA. Vismaz ZZS vairs nav. Un “demokrātijā” ir vienalga ka LPV un SV ir 2. un 3. vietās pēc balsu daudzuma. Beigās valdību sastiķēs un atkal nerēķināsies ar ļoti lielu vēlētāju daļu. Un tas tik pierāda ka ir taisnība ka nav jēgas balsot. Vienīgais ko varu apsolīt, nākošos 4 gadus, visu ko lems valdība es neņemšu tajā dalību. Ja kāds nesaprot kā tas izskatās, piemēram valstī ir kaut kāda krīze un valdība aicina sabiedrību uz kādu darbību. Un tādi kā… Lasīt vairāk
Valdībā tikai AS un NA , bez toksiskās Vienotības bandas un Ļeņina mazdēla .
Komjaunieši un VDK vienos ratos izskatītos pārliecinoši.
Jāpiebilst, ka sodomītu pārliecinošā uzvara taipus okeānam nozīmē Ļeņina mazdēla varbūtēju noderību kaut kad nākamgad uz pavasari, kad sāksies saprintēto dolāru plūdi vecajā LGBT mediju gultnē.