Raimonds Vējonis

Politiķis, bijušais Latvijas Valsts prezidents, 15.Saeimas priekšsēdētāja biedrs, “Apvienotais saraksts”

Raimonds Vējonis ir Latvijas politiķis, biologs, bijušais Latvijas Valsts prezidents (2015-2019), bijušais aizsardzības ministrs un ilggadējs vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. Pēc prezidentūras viņš darbojies sporta organizāciju vadībā, tostarp Latvijas Basketbola savienībā.

2026. gada 3. novembrī Vējonis ievēlēts par 15. Saeimas priekšsēdētāja biedru.

Galvenie biogrāfijas fakti

• Dzimis: 1966. gada 15. jūnijā Pleskavas apgabalā, toreizējā PSRS.
• Uzaudzis: Madonas rajona Sarkaņu pagastā.
• Izglītība: Latvijas Universitātes bioloģijas maģistrs.
• Profesija: biologs, pedagogs, politiķis.
• Politiskā piederība: Latvijas Zaļā partija; 2026. gadā 15.Saeimā ievēlēts no “Apvienotā saraksta”.
• 2002-2011: vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs dažādos valdības sastāvos.
• 2014-2015: aizsardzības ministrs.
• 2015-2019: Latvijas Valsts prezidents.
• No 2020. gada: Latvijas Basketbola savienības prezidents.
• No 2026. gada 3. novembra: 15. Saeimas priekšsēdētāja biedrs.

Izglītība

Vējonis absolvējis Madonas 1. vidusskolu un studējis Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē.

1989. gadā ieguvis biologa, bioloģijas un ķīmijas skolotāja kvalifikāciju.

1993. gadā papildinājis zināšanas Somijā, Tamperes Tehniskās universitātes Vides un ūdens inženieru institūtā, apgūstot ūdens un vides pārvaldības jautājumus.

1995. gadā Latvijas Universitātē ieguvis maģistra grādu bioloģijā. Viņa maģistra darba tēma bija Kaņepēnu ezera apsaimniekošanas plāns. Valsts prezidenta kanceleja

Politiskā un profesionālā karjera

Oficiālajā 15. Saeimas vēlēšanu rezultātu sarakstā Raimonds Vējonis norādīts starp ievēlētajiem “Apvienotā saraksta” deputātiem no Latgales. 3. novembrī jaunā Saeima viņu ievēlēja par parlamenta priekšsēdētāja biedru.

Darbība pēc prezidentūras

2020. gadā Vējonis tika ievēlēts par Latvijas Basketbola savienības (LBS) prezidentu. 2023. gada novembrī viņu pārvēlēja amatā ar 51 no 53 iespējamajām balsīm.

Viņa vadības laikā Latvijas vīriešu basketbola izlase 2023. gada Pasaules kausā izcīnīja piekto vietu. LBS attīstības plānos bija arī jaunatnes basketbola programmas, reģionālo izlašu izveide un basketbola infrastruktūras attīstība.

2026. gada aprīlī Vējonis atkāpās no FIBA 3×3 basketbola komisijas, protestējot pret lēmumu atļaut Krievijas un Baltkrievijas U-21 komandām piedalīties Nāciju līgā. Viņš iebilda arī pret šā lēmuma pieņemšanas procedūru.

Skaļākie skandāli un politiskās pretrunas

1. Kritika par Latvijas Basketbola savienības vadību (2023)

2023. gada novembrī, kad Vējonis kandidēja uz atkārtotu ievēlēšanu LBS prezidenta amatā, basketbola kluba “VEF Rīga” pārstāvis Edgars Jaunups publiski kritizēja savienības darbu.

Viņš īpaši norādīja uz Latvijas jaunatnes izlašu neapmierinošajiem rezultātiem Eiropas čempionātos, uzsverot, ka pieaugušo izlases panākumi 2023. gada Pasaules kausā lielā mērā balstīti iepriekšējos gados izaudzinātajā spēlētāju paaudzē.

Vējonis savukārt uzsvēra savienības paveikto, tostarp reģionālo izlašu un attīstības programmu veidošanu.

Neraugoties uz kritiku, Vējonis tika pārvēlēts ar pārliecinošu biedru atbalstu.

2. KNAB iztaujāšana būvnieku karteļa izmeklēšanas laikā (2019)

2019. gada 3. septembrī Raimonds Vējonis tika iztaujāts Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā. Tas notika laikā, kad KNAB un Konkurences padome veica izmeklēšanas darbības saistībā ar aizdomām par būvniecības uzņēmumu iespējamu aizliegtu vienošanos un amatpersonu kukuļošanu.

Vējoņa pārstāve apstiprināja, ka bijušajam prezidentam kriminālprocesā ir liecinieka statuss. Arī KNAB to apstiprināja.

Tātad Vējonis tika iztaujāts kā liecinieks, nevis kā aizdomās turētais. Pārbaudītajos avotos nav apstiprinājuma, ka viņam šajā lietā būtu izvirzīta apsūdzība.

3. Neskaidrība par atbalstītājiem Valsts prezidenta vēlēšanās (2015)

2015. gada 3. jūnijā Saeima aizklātā balsojumā ar 55 balsīm ievēlēja Vējoni par Valsts prezidentu.

Tā kā balsojums bija aizklāts, nebija iespējams precīzi noteikt, kuri deputāti nodrošināja viņa ievēlēšanu. Publiskajā telpā izskanēja jautājumi par opozīcijas atbalstu un politiskajām vienošanām.

4. Protestētāji izsvilpj Vējoni saistībā ar oligarhu sarunām (2017)

2017. gada vasarā žurnāla Ir publicētās tā dēvētās Rīdzenes sarunas izraisīja plašu sabiedrisku rezonansi.

Vējonis paziņoja, ka sarunās atklātā politiskā ietekmēšana ir nepieņemama, un aicināja iesaistītās amatpersonas uzņemties atbildību.

Tomēr 2017. gada 13. jūlijā protesta akcijā pie Rīgas pils viņš tika izsvilpts. Protestētāju neapmierinātība bija saistīta ar tiesiskuma situāciju valstī un politiskās atbildības jautājumiem.

Šajā gadījumā Vējonis bija sabiedriskās kritikas adresāts kā Valsts prezidents, nevis Rīdzenes sarunās pierādīti iesaistīta persona. nepieņemamas / Raksts+1

5. Kritika par valdības veidošanas procesu (2018–2019)

Pēc 2018. gada Saeimas vēlēšanām valdības izveide ieilga. Vējonis premjera amatam sākotnēji nominēja Jāni Bordānu, pēc tam Aldi Gobzemu, bet vēlāk Krišjāni Kariņu.

Daļa politiķu kritizēja prezidenta rīcību kā nepietiekami izlēmīgu. Diskusijas izraisīja arī prasība, lai potenciālajiem premjeriem būtu piekļuve valsts noslēpumam, jo pielaides iegūšana varēja aizņemt laiku.

2019. gada janvārī valdību izdevās izveidot Kariņam. Šīs domstarpības bija saistītas ar prezidenta konstitucionālās lomas īstenošanu sarežģītā politiskā situācijā.

Amatpersonas deklarācija

VID deklarācijā par 2025. gadu norādīta šāda informācija:

Tāpat deklarāciju vēsturē redzami uzkrājumi vairākās bankās un pensiju fondos.

Kā vērtēta Vējoņa prezidentūra?

2019. gadā, prezidentūras beigās, politikas komentētāji norādīja, ka Vējonis sākotnēji baudījis lielu sabiedrības uzticību, taču viņa darbība nav izcēlusies ar tik skaidri identificējamiem politiskiem sasniegumiem kā dažu iepriekšējo prezidentu darbība.

Latvijas Radio apkopojumā vienlaikus tika izcelta viņa konsekventā transatlantiskās sadarbības aizstāvēšana, kā arī kritika par publisko komunikāciju un sarežģīto valdības veidošanas procesu.

Vējoņa politiskajā biogrāfijā nozīmīgi ir trīs atšķirīgi darbības posmi: ilgstošs darbs valdībā, četri gadi Valsts prezidenta amatā un turpmākā darbība sporta organizācijās. Kopš 2026. gada novembra viņš atgriezies valsts augstākajā parlamentārajā vadībā.