ASV izlūkdienestus satrauc Krievijas kuģi sakaru kabeļu tuvumā

Krievijai uzbrūkot ASV, tā varētu apgrūtināt optisko kabeļu darbību dažās visgrūtāk aizsniedzamajās vietās, lai pārtrauktu tūlītēju komunikāciju, no kuras kļuvušas atkarīgas Rietumu valdības, ekonomikas un pilsoņi.
Lai arī pagaidām nav nekādu liecību par kabeļu pārgriešanu, tas vairo ASV un sabiedroto armijas un izlūkdienestu pārstāvju piesardzību pret Krievijas bruņoto spēku aktivitāšu pastiprināšanos visā pasaulē. Vienlaikus iekšējās debates Vašingtonā atklāj, ka ASV katru Krievijas darbību uztver ar pieaugošu neuzticību, kas atgādina par Aukstā kara laikiem.
Pentagonā un ASV izlūkdienestos Krievijas karaflotes aktivitāšu pieauguma novērtējumi ir stingri slepena informācija, un par tiem publiski detaļās runāts netiek. ASV amatpersonas tur slepenībā to, vai tiek meklēti veidi, kā ātri atjaunot pārgrieztos kabeļus. Tomēr vairāk nekā desmit amatpersonas apliecinājušas, ka kopumā tam Pentagonā tiek pievērsta ievērojama uzmanība.
“Es katru dienu satraucos par to, ko krievi varētu darīt,” atzina kontradmirālis Frederiks Dž.Rodžss, kurš komandē jūras spēku zemūdeņu floti Klusajā okeānā. Uz jautājumiem par iespējamiem Krievijas plāniem sagriezt kabeļus viņš neatbildēja.
Savukārt karaflotes preses sekretārs Vašingtonā komandieris Viljams Markss norādīja: “Būtu satraucoši dzirdēt, ka jebkura valsts manipulē ar komunikāciju kabeļiem, tomēr zemūdeņu operāciju slepenības dēļ mēs neapspriežam detaļas.”
Runājot privāti, komandieri un izlūkdienestu darbinieki ir tiešāki. Viņi stāsta, ka no Ziemeļjūras līdz Ziemeļaustrumāzijai un pat ASV tuvākos ūdeņos zināmo kabeļu tuvumā vērojama nopietna Krievijas aktivitāšu palielināšanās.
Pagājušajā mēnesī Krievijas izlūkkuģis Jantar, kurš bija aprīkots ar divām pašgājējām dziļūdens zemūdenēm, lēnām brauca gar ASV austrumu piekrasti uz Kubu, kur ASV bāzē Gvantanamo līcī pienāk viens no galvenajiem kabeļiem. To cieši novēroja ASV izlūksatelīti, kuģi un lidmašīnas. Jūras spēku pārstāvji norādīja, ka zemūdenes, kuras “Jantar” var palaist no sava klāja, spēj pārgriezt kabeļus dziļi zem ūdens.
“Aktivitātes līmenis līdzinās tam, ko mēs pieredzējām Aukstā kara laikā,” atzina arī kāds augsta ranga Eiropas diplomāts.
NATO dalībvalsts Norvēģija ir tik satraukta, ka lūgusi kaimiņvalstīm palīdzību Krievijas zemūdeņu izsekošanā.
Admirālis Džeimss Stavridis, bijušais NATO spēku virspavēlnieks Eiropā, e-pasta vēstulē pagājušajā nedēļā norādīja, ka “tas ir vēl viens piemērs tam, ka ļoti pretenciozais un agresīvais režīms cenšas atgriezties pie Aukstā kara laika līdzekļiem, kaut arī ar augstāka līmeņa tehnoloģiskajiem uzlabojumiem”.
Kabeļi tiek sarauti bieži, piemēram, ar enkuriem vai vētrās, taču tas notiek tuvu krastam un tos var ātri salabot. Bažas rada tas, ka Krievija, šķiet, meklē kabeļu ievainojamību tālu no krasta, lielos dziļumos, kur bojājumus grūti atrast un novērst.
Lielākā daļa kabeļu ceļu ir publiski zināmi, lai arī izņēmumi ir īpašie kabeļi, kuru atrašanās vieta ir slepena. Tie ir militārie kabeļi un, iespējams, tieši tos meklē Krievija, atzina amatpersonas.
Sakaru kabeļu nozīme ir lielāka nekā jebkad agrāk – pa tiem katru dienu tiek veikta uzņēmējdarbība desmit triljonu ASV dolāru vērtībā un katrs nozīmīgs pārrāvums apturētu kapitāla plūsmu. Pa kabeļiem tiek vadīti arī 95% ikdienas komunikāciju.
Kā atzīst ASV jūras spēku komandieris Eiropā Marks Fergusons, Krievijas izteiktā hibrīdkara stratēģija ir vērsta uz to, lai traucētu NATO lēmumu pieņemšanas ciklu. “Jūrā viņu mērķis ir lēmumu cikla traucēšana,” uzskata Fergusons.
Vēlies izteikt savu viedokli? Raksti komentārus un seko mums Facebook un Twitter!
Avots: LETA
Tēmas
Seko Puaro.lv
Vēl par tēmu
Skatīt vairāk-
ASV lūdza Indijai pirkt Krievijas naftu, apgalvo ārlietu ministrs 13
-
SAB komentē Krievijas rīkojumu slēgt dzelzceļa robežšķērsošanas punktus Latvijā, Igaunijā un Somijā 7
-
Latvijas-Krievijas dubultpilsoņu skaits kopš 2014. gada pieaudzis četras reizes 9
-
Ritot piektajam kara gadam Ukrainā, Latvija joprojām piešķir nodokļu atlaides Krievijas uzņēmumiem 6
Lasītākie raksti
Skatīt vairāk-
Apinis: Aizgāju uz preses konferenci KNAB un atradu 17 miljonus Kulbergam, ko budžetā ietaupīt 3
-
Pieci kriminālprocesi, gadiem ilga bezdarbība un aizdomas par iespējamu noziedzīgu ietekmi 7
-
Rīga zaudējusi vairāk nekā 740 tūkstošus eiro valsts finansējuma ielu apgaismojuma modernizācijai 9
-
Tramps pieļauj vienošanos ar Krieviju, kas varētu skart arī Baltiju 12
Komentāri (0)
Vēl nav komentāru. Pievieno pirmo komentāru.