Darbs privātajā sektorā, saimniekošana laukos, grāmatas rakstīšana vai vairāk laika ģimenei – līdzšinējie deputāti, kuri nav ievēlēti 15. Saeimā vai vēlēšanās nekandidēja, atklājuši nākotnes ieceres. Ne visi ļausies laiskumam, vairāki arī pēc darba parlamentā gatavojas palikt politikā.
15. Saeima uz pirmo sēdi sanāks 3. novembrī. Tajā pašā dienā beigsies 14. Saeimas pilnvaras, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas informācija.
Daiga Mieriņa – vispirms ģimene, tad lēmums par politiku. Aizejošās Saeimas priekšsēdētāja pēc ZZS izgāšanās vēlēšanās tuvāko laiku vēlas veltīt vīram, bērniem un mazbērniem. Kā viņa norādījusi aģentūrai LETA, galīgs lēmums par turpmāko politisko darbību vēl nav pieņemts. Savus nākamos soļus Mieriņa saista ar janvārī gaidāmo ZZS kongresu.
Skaidrīte Ābrama – grāmatas, ceļojums un iespējamā atgriešanās konsultāciju darbā. Vēlēšanās nekandidējusī deputāte vispirms iecerējusi atpūsties, lasīt un doties ceļojumā. Par turpmāko nodarbošanos viņa plāno domāt pēc aptuveni trim mēnešiem. Ābrama pieļauj, ka varētu atkal sniegt konsultācijas, kā to darījusi pirms ievēlēšanas Saeimā, taču neizslēdz arī iespēju vairs nestrādāt. Viņa uzsver, ka ir pensionāre un vēlas nodarboties ar to, kas sniedz gandarījumu.
Igors Rajevs – no politikas uz privāto sektoru. Arī Rajevs 15. Saeimas vēlēšanās nekandidēja. Viņš aģentūrai LETA skaidrojis, ka vairs neredz sev vietu politikā un nav atradis politisko spēku, ar kuru vēlētos strādāt kopā. Turpmāk viņš iecerējis darboties biznesā. Konkrētu uzņēmumu vai amatu Rajevs nav nosaucis. 14. Saeimā viņš tika ievēlēts no “Apvienotā saraksta”, bet vēlāk frakciju pameta.
Ingmārs Līdaka – rakstīs grāmatu un stāstīs par dabu. No “Apvienotā saraksta” kandidējušais, bet neievēlētais deputāts pagaidām nav izlēmis, kur strādās. Aģentūrai LETA viņš norādījis, ka konkrētus darba piedāvājumus vēl nav saņēmis, taču ir gatavs tos izskatīt. Viena no iespējām ir pievērsties iesāktajai grāmatai. Līdaka arī vēlas turpināt izglītojošās tikšanās skolās, bibliotēkās un kultūras namos, stāstot par dabu un dzīvniekiem.
Augusts Brigmanis no ZZS turpinās darbu savā lauku saimniecībā. No politikas viņš aiziet negrasās, taču par iespējamiem vēlētiem amatiem pagaidām nespriež.
Jānis Grasbergs no Nacionālās apvienības turpinās bioloģisko auzu audzēšanu. Viņš būtu gatavs arī atgriezties Saeimā, ja rastos iespēja saņemt aizvietojošo jeb tā dēvēto mīksto mandātu.
Harijs Rokpelnis, līdzšinējais ZZS Saeimas frakcijas vadītājs, pēc īsas atpūtas meklēs darbu, visticamāk, privātajā sektorā, un turpinās darboties Latvijas Zemnieku savienībā.
Kaspars Briškens no “Progresīvajiem” vērtē darba piedāvājumus un ieceres, vēlas vairāk laika ģimenei un sportam. Viņš arī turpmāk atbalstīs partiju un saglabās politisko aktivitāti.
Aleksandrs Kiršteins palīdzēs attīstīt partiju “Mēs mainām noteikumus”, kas nepārvarēja piecu procentu barjeru. Viņa iecerēs ir partijas struktūru un reģionālo nodaļu veidošana, gatavojoties 2029. gada pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanām.
Kristaps Krištopans – paliks politikas tuvumā. “Latvija pirmajā vietā” deputāts, kurš 15. Saeimā nav ievēlēts, politiku pamest neplāno. Viņš norādījis, ka vēlēšanu rezultāts bijis labāks nekā pirms četriem gadiem un viņš ir pirmais aiz ievēlēto deputātu svītras. Krištopans vēl nav izlēmis, kādā statusā turpinās darboties, taču savu nākotni saista ar politiku un parlamenta darbu.
Anda Čakša – cits profesionālais virziens, saglabājot saikni ar partiju. Bijusī izglītības un zinātnes ministre vēl pirms vēlēšanām paziņoja, ka pēc desmit gadiem aktīvajā politikā šo vēlēšanu ciklu izlaidīs. Viņa vēlas izmantot savas vadības prasmes un vairāk dalīties ar zināšanām un pieredzi. Jūlijā skaidrojot lēmumu nekandidēt, Čakša konkrētu nākamo darbavietu nenosauca, taču uzsvēra, ka no “Jaunās Vienotības” neaiziet.
Raivis Dzintars – bez politiskiem amatiem, ar darbību geštaltterapijā. Ilggadējais Nacionālās apvienības vadītājs maijā paziņoja, ka vēlēšanās nekandidēs un turpmāk atbalstīs partiju, nepretendējot uz politiskiem amatiem. Vienlaikus viņš solīja palikt aktīvs NA biedrs. Dzintars jau ieguvis geštaltterapeita kvalifikāciju; 13. novembrī viņš paredzējis uzstāties RISEBA supervīzijas konferencē. Tās programmā viņš pieteikts kā geštaltterapeits un topošais supervizors, kurš runās par identitāti profesionālu un personisku pārmaiņu laikā.
Mārcis Jencītis – četri gadi garīgajam un mentoringa darbam. “Latvija pirmajā vietā” deputāts, kurš šajās vēlēšanās nekandidēja, jau augustā paskaidroja, ka nākamos četrus gadus vēlas veltīt mācītāja kalpošanai un motivācijas un mentoringa darbam “Izaugsmes klubā”. Politika palikšot starp viņa prioritātēm, taču aktīvajā politikā viņš šajā periodā neplāno būt. Iespēju kandidēt pēc četriem gadiem Jencītis nav izslēdzis.
Informācija apkopota līdz 2026. gada 1. novembrim.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!