Sēlijas militārajā poligonā paredzēts attīstīt Eiropas Savienības (ES) dronu un pretdronu tehnoloģiju centru, kurā jaunos risinājumus varēs pārbaudīt militārām vajadzībām. Tas būs viens no pirmajiem diviem šādiem ES pilotcentriem, kurus plānots izveidot 2027. gadā. Otrs atradīsies Nīderlandē.
Par abu centru izveidi 30. oktobrī paziņoja Eiropas Komisijas ekonomikas un produktivitātes, īstenošanas un vienkāršošanas komisārs Valdis Dombrovskis. Kā informē Aizsardzības ministrija, Latvijas centrs specializēsies gaisa un sauszemes dronu, kā arī aizsardzības pret tiem tehnoloģijās.
No izmēģinājumiem līdz izmantošanai bruņotajos spēkos
Sēlijā paredzēts izstrādāt un izmēģināt risinājumus bezpilota gaisa un sauszemes sistēmu atklāšanai, izsekošanai un neitralizēšanai. Pārbaudēs vērtēs tehnoloģiju efektivitāti, savietojamību un atbilstību bruņoto spēku vajadzībām.
Centra darbība būs saistīta ar ES dronu un pretdronu spēju projektu “Drone and Counter-Drone European Resolve” jeb DECODER. Tā uzdevums ir sekmēt bezpilota un pretdronu sistēmu izstrādi un ieviešanu, kā arī aizsardzības rūpniecības ražošanas jaudu attīstību. Projekta īstenošanai paredzēts izmantot ES atbalsta instrumentus.
Veidos Eiropas centru tīklu
Latvijas un Nīderlandes pilotcentri iecerēti kā sākums plašākam Eiropas dronu tehnoloģiju centru tīklam. Nīderlandes centrs pievērsīsies jūras drošībai un bezpilota sistēmām. Abās valstīs centru darbību paredzēts cieši sasaistīt ar NATO inovāciju poligoniem.
Nīderlandes Aizsardzības ministrijas publicētajā 29. oktobra uzrunā NATO FUSE pasākumā uzsvērts, ka tehnoloģiju izstrādātājiem, pētniekiem un militārajiem lietotājiem jāstrādā kopā jau no sākuma. Mērķis ir paātrināt ceļu no idejas un sekmīgiem izmēģinājumiem līdz iepirkumam un praktiskai izmantošanai.
Uzrunā norādīts arī uz pretdronu aizsardzības izmaksu problēmu: lētu dronu notriekšana ar ievērojami dārgākām raķetēm ilgtermiņā rada neizdevīgu izmaksu attiecību. Vienlaikus aizsardzībai vajadzīgi savienoti atklāšanas sensori, vadības sistēmas un līdzekļi mērķu neitralizēšanai. Tāpēc nozīme ir gan jaunu risinājumu izstrādei, gan to kopīgas darbības pārbaudei.
Sēlijā tehnoloģijas izmēģina jau tagad
Jaunā centra iecere papildina Sēlijā jau notiekošo bezpilota sistēmu testēšanu. No 2026. gada 9. līdz 13. martam poligonā norisinājās NATO “Innovation Range” testēšanas un novērtēšanas dienas, kurās piedalījās NATO valstu un Ukrainas aizsardzības uzņēmumi, militārie eksperti un valsts institūciju pārstāvji.
Uzņēmumi demonstrēja un pārbaudīja savus risinājumus lauka apstākļos, bet militārie speciālisti vērtēja to gatavību praktiskai izmantošanai. Pēc Nacionālo bruņoto spēku publicētās informācijas, Sēlijas poligonā iespējams izmēģināt pārtvērējus lielā ātrumā un augstumā, kā arī pārbaudīt elektroniskās cīņas risinājumus atklātā vidē.
Šāda sadarbība ļauj ražotājiem saņemt militāro lietotāju vērtējumu un pilnveidot tehnoloģijas atbilstoši viņu vajadzībām.
Poligona infrastruktūru turpina paplašināt
Līdztekus tehnoloģiju izmēģinājumiem turpinās paša Sēlijas poligona attīstība. Tā pirmajā kārtā izbūvētas vairākas šautuves, munīcijas uzglabāšanas laukums un loģistikas atbalsta zona. Pirmajā kārtā apgūtā teritorija sasniedz 15 590 hektārus jeb aptuveni 61 procentu no plānotās poligona teritorijas.
Kaujas šaušanas mācību zonu atklāja 2026. gada 20. februārī. Poligonā jau notiek taktiskās un inženiertehniskās apmācības, bruņutehnikas pārvietošanās un bezpilota lidaparātu apmācības, kurās iesaistās Latvijas un sabiedroto vienības.
Otrā attīstības kārta plānota no 2026. līdz 2029. gadam. Tās galvenā prioritāte ir paplašināt kolektīvās apmācības infrastruktūru un nodrošināt manevra iespējas brigādes līmeņa mācībām.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!