Veselības ministrijas (VM) 2027. gada neatliekamo papildu vajadzību sarakstā lielākā summa – 32,95 miljoni eiro – prasīta kiberdrošībai. Kamēr pacientu aprūpē samilst pieejamības problēmas, šajā sarakstā finansiāli apjomīgākā pozīcija saistīta ar informācijas tehnoloģijām.
Kiberdrošībai gandrīz divreiz vairāk nekā zāļu deficīta segšanai
Kopumā sarakstā apkopotas vajadzības par 77,84 miljoniem eiro. Kiberdrošība veido aptuveni 42% no šīs summas, bet kompensējamo medikamentu deficīta segšanai sākotnēji norādīti 17,54 miljoni eiro — gandrīz divreiz mazāk.
Saeimas 21. oktobra kopsēdē par proporcijām brīnījās komisijas vadītājs Uģis Mitrevics (NA). VM valsts sekretāra vietnieks finanšu jautājumos Boriss Kņigins skaidroja, ka kiberdrošības finansējums paredzēts pamatreģistru vajadzībām.
Ministrijā gan norāda, ka zāļu deficīta segšanai vajadzīgā summa jau pieaugusi.
Bērnu prioritāte uz papīra, pakalpojumi — atkarībā no dzīvesvietas
Īpaši skaudri un nesamērīgi šis pieprasījums izceļas uz bērnu veselības aprūpes problēmu fona. Jau 7. oktobrī Saeimas komisiju kopsēdē tika apspriesta Valsts kontroles revīzija “Bērnu veselības aprūpe – loterija pēc dzīvesvietas”.
Saeimas publicētajā sēdes izklāstā norādīts, ka bērniem paredzētā prioritāte praksē nedarbojas: nav nodrošināta priekšroka pieraksta rindās, bet informācija par gaidīšanas laiku mēdz būt novecojusi un maldinoša. Reģionos trūkst speciālistu, un ģimenēm nākas vest bērnus uz Rīgu pat ikdienas konsultāciju saņemšanai.
Revīzijas apspriešanā minēts arī aptuveni 12 miljonu eiro iztrūkums bērnu zobu labošanas pakalpojumu nodrošināšanai. Vienlaikus uzsvērts, ka problēmas rada arī aprūpes organizācija: atsevišķiem pakalpojumiem nauda paliek neizlietota, lai gan bērnus ārstniecības iestādes nepieņem. Tātad nepieciešams gan finansējums, gan pārvaldības sakārtošana.
Zālēm naudu meklē arī gada nogalē
Kompensējamo medikamentu finansējuma nepietiekamību apliecina arī valdības 20. oktobra lēmums piešķirt papildu piecus miljonus eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Šīs naudas piešķiršanas mērķis ir mazināt deficītu un nodrošināt pacientu ārstēšanas nepārtrauktību.
Kā vēstīja LSM, kompensējamās zāles, ko valsts apmaksā 75% vai 100% apmērā, saņem vairāk nekā 760 tūkstoši iedzīvotāju. Lai gan finansējums pēdējos gados palielināts, tas joprojām atpaliek no faktiskajām vajadzībām. Līdz ar to jautājums par budžeta prioritātēm skar ārstēšanas pieejamību ļoti plašam pacientu lokam.
Digitalizācijai miljoni paredzēti jau iepriekš
Veselības nozares IT attīstībai ievērojams finansējums apstiprināts arī agrāk. VM 2024. gada 26. novembrī paziņoja par valdības atbalstītiem 25,1 miljona eiro ieguldījumiem digitālajā veselībā no ES fondiem.
Šajā programmā paredzēta jauna pacientu portāla un vienotas elektroniskās rindas izveide, pacienta elektroniskās kartes papildināšana un reģistru pilnveide. Projektu ieviešana plānota līdz 2029. gada beigām. Ministrija šo risinājumu ieguvumus saistīja ar labāku aprūpes koordināciju, datu pieejamību un mazāku izmeklējumu dublēšanu.
Šī programma un pašreizējais kiberdrošības pieprasījums ir atšķirīgi pasākumi. Tomēr iepriekš plānotie ieguldījumi padara vēl būtiskāku prasību skaidrot katra jaunā IT tēriņa saturu, izmaksas un izmērāmo ieguvumu pacientiem.
Vērtējot summu, jāņem vērā arī salīdzinājuma robežas: 32,95 miljoni ir lielākā pozīcija konkrētajā neatliekamo vajadzību sarakstā. Visā VM papildu finansējuma pieprasījumā 2027. gadam apzināti vairāk nekā 826 miljoni eiro, tostarp aptuveni 406 miljoni pakalpojumu pieejamībai un kvalitātei un 135 miljoni kompensējamo medikamentu un materiālu sistēmas uzlabošanai, vēstīja Latvijas Radio.
Tieši ierobežota budžeta apstākļos ministrijai jāspēj pamatot, kā kiberdrošībai prasītā summa samērota ar bērnu ārstēšanas, zāļu un citu neatliekamu pakalpojumu vajadzībām. Pacientiem katra jauna ieguldījuma vērtību nosaka tas, vai aprūpe kļūst drošāka un reāli pieejamāka.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Nevajadzēja turpināt lietot to caurumaino e-veselību, tā un citi tamlīdzīgi iepirkuma procedūras produkti prasa dārgāku aizsardzību kā pašu izmaksas.
galvenais iepirkumi un otkati, vai strādā vai ne – tas nav svarīgi
Tā ir vistīrākā budžeta naudas izkrāpšana.
Nau tādas kiberdrošības, ko var “uzlikt pa virsu” esošajām gļukainajām drazām.
Cybersecurity can not be added, it has to be built-in. Neaceros kas pirmais šito domu izteica. Varbūt Torvalds, a varbūt pat Vozņiaks.
Un to kiberdrošību nevar nopirkt tajos beziepirkumu iepirkumos. Tur var nopirkt bezjēdzīgus amerkāņu mēslus, dārgus mēslus, bet mūsu pašmāju ražotājs MikroTik nemaz nav sarakstā. Ja LVM būtu pirkuši MikroTik produkciju, tad gan jau ka MikroTik būtu nokonfigurējuši un arī iemācijuši kā konfigurēt tos muļķīšus. Tad nebūtu visi serveri vienā subnetā.
Domu formulēja Fils Māršals laikam, bet tas bija par civiliem tīkliem. Armijniekiem ir savs tīkls, kur to ievēro delžaini jau no pirmsākuma.
Zināma patiesība – pašmāju produkti sūda vērtē bet citu galīgi mēsli tiek celti saulītē. Piemērs nav tālu jāmeklē – skola 2030.