Saeima ceturtdien, 22. oktobrī, nodeva Gunāra Kūtra (ZZS) vadītajai Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijai likumprojektu, kas paredz atcelt iepriekš pieņemto likumu par Divjas Kananas Višvanatas atzīšanu par Latvijas pilsoni. Tādējādi jautājums atgriežas komisijā, kas pati virzīja pilsonības piešķiršanu un kuras vadītājs vēlāk publiski atzina, ka dokumentus nepārbauda, jo uzticas to apliecinājumiem. Pats Kūtris balsoja pret likumprojekta nodošanu komisijām.
Par likumprojekta nodošanu komisijām balsoja 63 deputāti, pret bija desmit, bet viens atturējās, liecina Saeimas balsojuma izdruka. Balsojums notika plkst. 9.06.
Kūtris un Mieriņa balso pret
Līdzās Kūtrim pret balsoja Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, Anita Brakovska, Ligita Gintere, Juris Jaskovins, Līga Kozlovska, Kaspars Melnis, Harijs Rokpelnis un Ģirts Štekerhofs no ZZS frakcijas, kā arī Oļegs Burovs. Atturējās ZZS deputāts Andris Bērziņš.
Deputāti balsoja par likumprojekta Nr. 1590/Lp14 nodošanu komisijām. Tas paredz atzīt par spēku zaudējušu likumu “Par Divjas Kananas Višvanatas (Divya Kannan Vishwanath) atzīšanu par Latvijas pilsoni”. Šis balsojums vēl nav galīgais lēmums par minētā likuma atcelšanu – Saeima atbalstīja tālākas izskatīšanas sākšanu.
“Mēs nepārbaudām tos, jo ticam, ka tas tā ir”
Tieši Kūtra vadītā komisija sagatavoja sākotnējo likumprojektu par Višvanatas atzīšanu par Latvijas pilsoni. Saeima to pieņēma 15. oktobrī steidzamības kārtībā. Galīgajā lasījumā par balsoja 69 deputāti, pret – seši, bet astoņi atturējās. Kandidatūru atbalstīja Latvijas Zinātņu akadēmijas vadība, izceļot Višvanatas darbību zinātnē, mākslīgā intelekta attīstībā un farmācijas pētniecībā.
Pēc publiski izskanējušajām šaubām par Višvanatas izglītību un zinātniskajām publikācijām Kūtris TV3 skaidroja, ka komisijai nav darbinieku izmeklēšanas veikšanai. Runājot par iesniegtajiem dokumentiem un norādot, ka daļai ir apostille apliecinājums, viņš sacīja: “Mēs nepārbaudām tos, jo ticam, ka tas tā ir.”
Arī Latvijas Radio Kūtris atzina, ka komisija neveic padziļinātu pārbaudi par to, vai pretendents norādītajā izglītības iestādē patiešām mācījies. Tā paļaujoties uz dokumentu iesniedzēja atbildību un institūcijām, kas kandidatūru rekomendē.
Vienlaikus Kūtris norādījis, ka materiāli komisijas 17 deputātiem bijuši pieejami vismaz sešus mēnešus un šaubas raisošas informācijas gadījumā būtu veikta papildu pārbaude. Tagad likuma atcelšanas iecere nodota tās pašas komisijas vērtēšanai, kuras iepriekš veiktās pārbaudes pietiekamība ir viens no šīs lietas centrālajiem jautājumiem.
Prezidents prasa pārbaudītus faktus un apšauba steidzamību
Dienu pirms balsojuma Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs vēstulē Saeimas priekšsēdētājai aicināja vēl 14. Saeimu novērst šaubas par pieņemto likumu un nepieciešamības gadījumā to pārskatīt.
Prezidents uzsvēra, ka Saeimai jābūt pārliecinātai par pārbaudītiem faktiem par personu, kuru tā atzīst par Latvijas pilsoni, un jāspēj pamatot sabiedrības ieguvumu. No publiski pieejamajiem materiāliem viņš šādu pilnīgu priekšstatu neesot guvis. Rinkēvičs arī nesaskatīja publiskotu pamatojumu likuma steidzamībai.
Tā kā steidzamību atbalstīja vismaz divas trešdaļas deputātu, Satversmes 75. pants prezidentam liedz prasīt likuma otrreizēju caurlūkošanu. Vienlaikus prezidents norādīja, ka personas atzīšana par pilsoni ar individuālu likumu juridiski atšķiras no Pilsonības likuma 13. pantā paredzētās uzņemšanas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.
Višvanata pārmetumus noraida
Šaubas par pilsonības piešķiršanas pamatojumu izskanējušas arī zinātnieku vidū. TV3 ziņojis par akadēmiķu jautājumiem saistībā ar Višvanatas publikācijām un viņas kandidatūru virzījušā Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta Ivara Kalviņa atbildību.
Višvanata savukārt rakstiskā atbildē TV3 noraidījusi pārmetumus par izglītību un dokumentiem, apgalvojot, ka Saeimai sniegtā informācija ir patiesa un tās autentiskums pārbaudīts. Publiski izteiktās aizdomas pašas par sevi vēl neapliecina dokumentu viltošanu vai apzinātu Saeimas maldināšanu.
Vēl par šo tēmu:
Pilsonības skandāls: zinātnieki prasa Kalviņa atsaukšanu – Puaro
Višvanata pārmet reputācijas graušanu, Kalviņš dokumentos problēmas nesaskata – Puaro
Vai Saeimu maldināja? Višvanatu pāra biogrāfijās minētie fakti prasa pārbaudi – Puaro
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Labi. Vai kundzei nedraud arī kāds pants par melošanu šajā kontekstā?
kozlovksa barkovska u.c. malienas…vēstuļu viltotājs daugavpils ‘akadēmiķis’ lisenkovs…aizmirsu uzvardu
Man personīgi ir pilnīgi vienalga, kāda ir viņai izglītība un vai vispār ir, kādas ir zinātniskās publikācijas (visiem zinātniekiem ir kaut kādas publikācijas). Es gribētu dzirdēt vai izlasīt šīs personas īpašo nopelnu sarakstu Latvijas labā. Zinātniskā darbība vien nevar būt kāds īpašs nopelns.
No otras puses. Ja tā pilsonība ir piešķirta, tad viss – liekam to problēmu malā un nepiesārņojam ēteru ar bezjēdzīgiem strīdiem. Viens pilsonis vairāk vai mazāk neapdraudēs Latvijas drošību.
Te jau reakcija un pēc-notikumi ir interesantāki par pašu faktu. Kādam tas bija jānoorganizē, kādam jāceļ pretenzija utt. – tāda vētra jau nesaceļ par vienu indusu vairāk vai mazāk. Jautājums – kas mainīsies visu šo peripētiju rezultātā (LZA, PMLP, kāda partijā, kaut kur vēl).