Ministru kabinets otrdien, 13. oktobrī, apstiprināja vairākus ar aizsardzības nozares attīstību saistītus lēmumus: karavīru pamatalgas palielināšanu no 2027. gada, jaunas prettanku mīnu ražotnes izveidi Latvijā un sešu miljonu eiro ieguldījumu aizsardzības inovāciju pētniecībā četru gadu laikā.
Izmaiņas skar gan Nacionālo bruņoto spēku (NBS) personāla politiku, gan Latvijas aizsardzības industrijas un pētniecības attīstību. To mērķis ir veicināt karavīru noturēšanu dienestā, stiprināt vietējās ražošanas kapacitāti un attīstīt tehnoloģijas, kas nākotnē varētu tikt izmantotas bruņoto spēku vajadzībām.
No 2027. gada plāno palielināt karavīru pamatalgu
Valdība apstiprinājusi noteikumu projektu, kas paredz no 2027. gada palielināt profesionālā dienesta karavīru pamatalgu. Atalgojuma pieaugumu plānots nodrošināt, pārdalot aizsardzības nozares iekšējos resursus, tostarp pārskatot piemaksas un uzturēšanas izdevumus.
Pašlaik minimālā karavīra mēnešalga ir 835 eiro bruto. Provizoriski paredzēts, ka no 2027. gada pamatalga pieaugs vidēji par 190 eiro bruto mēnesī, bet 2028. gadā – vēl vidēji par 147 eiro bruto mēnesī. Faktiskais pieaugums būs atkarīgs no karavīra dienesta pakāpes un izdienas.
Aizsardzības ministrija sadarbībā ar NBS pārskatījusi atalgojuma sistēmu, lai mazinātu pieredzējušu karavīru aiziešanas risku un veicinātu kvalificētu speciālistu palikšanu dienestā. Karavīru mēnešalgu likmes nav mainītas kopš 2023. gada.
Atalgojuma izmaiņas paredzētas arī NBS attīstības plānā 2025.–2036. gadam noteikto mērķu sasniegšanai. Tas paredz, ka kareivja mēnešalgai vajadzētu būt par 35 % augstākai nekā valstī noteiktajai minimālajai mēnešalgai, savukārt virsnieka atalgojumam – par 20 līdz 30% augstākam nekā kareivja mēnešalgai.
Latvijā plāno izveidot prettanku mīnu ražotni
Ministru kabinets arī atbalstījis jaunas prettanku mīnu ražotnes izveidi Latvijā. Projektā paredzēts nodrošināt pilnu ražošanas un piegādes ciklu NBS vajadzībām, tostarp kaujas galviņu pildīšanu. Ievērojamu daļu produkcijas plānots eksportēt.
Ražotnes izveidei paredzēta sadarbība starp SIA “Valsts aizsardzības korporācija” un Vācijas militārās industrijas uzņēmumu “Dynamit Nobel Defence” (DND). Šā gada februārī abas puses parakstīja saprašanās memorandu par specializētu prettanku mīnu un to sastāvdaļu ražotnes izveidi Latvijā.
“Ražotnes izveide būs nozīmīgs solis Latvijas aizsardzības spēju un nacionālās ražošanas kapacitātes stiprināšanā. Tā palīdzēs nodrošināt savlaicīgas un drošas piegādes Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām, vienlaikus mazinot atkarību no ārējiem piegādātājiem. Sadarbībā ar starptautiskajiem partneriem mēs Latvijā attīstām jaunas tehnoloģiskās prasmes un ražošanas kompetences, kas ilgtermiņā stiprinās gan valsts drošību, gan nozares attīstību,” norāda aizsardzības ministrs Raivis Melnis.
Savukārt Valsts aizsardzības korporācijas valdes locekle Ingrīda Ķirse informē, ka kopā ar DND jau veikti praktiski sagatavošanās darbi. Šogad plānots noslēgt sadarbības līgumu par ražotnes izveidi, tostarp paredzot tehnoloģiju un zināšanu pārnesi.
Plānots, ka ražotne darbu sāks 2028. gadā. Projekta īstenošana paredzēta arī kā ieguldījums Latvijas aizsardzības industrijā un drošākās kritisko izejmateriālu un iekārtu piegādes ķēdēs.
Aizsardzības inovāciju pētniecībai atvēlē sešus miljonus eiro
Trešais valdības lēmums paredz valsts pētījumu programmas “Aizsardzības inovāciju pētījumu programma” īstenošanu no 2026. līdz 2029. gadam, šim periodam piešķirot sešus miljonus eiro. Programmas mērķis ir attīstīt Latvijas zinātnisko un tehnoloģisko kapacitāti aizsardzības jomā, veicinot jaunu tehnoloģiju, prototipu un praktiski izmantojamu risinājumu izstrādi NBS vajadzībām.
Plānots atbalstīt vismaz divpadsmit pētniecības projektus. To tematika ietvers mākslīgo intelektu, kiberaizsardzību, autonomās sistēmas, navigāciju un pretdronu risinājumus, kvantu tehnoloģijas, kosmosā bāzētus sakaru un novērošanas risinājumus, militāro medicīnu, personāla fizisko un psiholoģisko noturību, kā arī militāro mobilitāti.
Programmu īstenos Aizsardzības ministrija sadarbībā ar Latvijas Zinātnes padomi. Pirmo projektu konkursu paredzēts izsludināt jau 2026. gada oktobrī, bet projektu īstenošanu sākt ne vēlāk kā decembrī.
Iecerēts, ka programma ne tikai veicinās jaunu risinājumu izstrādi Latvijas bruņoto spēku vajadzībām, bet arī palīdzēs pētniecības organizācijām iesaistīties starptautiskos aizsardzības pētniecības projektos, tostarp Eiropas Aizsardzības fonda, Eiropas Kosmosa aģentūras un NATO Zinātnes un tehnoloģiju organizācijas iniciatīvās.
Aizsardzības industrijas un inovāciju atbalsta stratēģija 2025.–2036. gadam paredz pakāpeniski palielināt finansējumu aizsardzības pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un inovācijām. Mērķis ir līdz 2028. gadam šim nolūkam novirzīt 1,5 % no aizsardzības budžeta, bet līdz 2036. gadam – 3%.
Trīs valdības lēmumi aptver atšķirīgus, bet savstarpēji saistītus aizsardzības nozares attīstības virzienus: personāla motivāciju, vietējās aizsardzības industrijas ražošanas spējas un jaunu tehnoloģiju izstrādi Latvijas drošības vajadzībām.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Pieredzējušie un speci aiziet ne algas dēļ, bet katastrofālās vadības degradācijas dēļ. Ko var gribēt ja virsnieku kadru politikas vienīgais kritērijs ir fizkultūra. Zināšanas, izglītība un pieredze pie dir….
Tev ir fakti, ka aiziet? Kadru politika sen ir palikusi kaut kur tur, aiz robežas, jo te ir personāla politika, pie kam, ar skaidriem karjeras nosacījumiem, kurus noteica vairs ne armija, bet gan Saeima likumā, un tieši civilā un militārā izglītība ir būtiska gan karjeras veidošanai, gan atlīdzības saņemšanai. varbūt pārstāj di_st par lietām, kuras nepārzini, jo tas tavs minētais ir sena padarīšana. Viss ir mainījies, tā, lūk!
Pārdomām – Elīnas Egles vīrs ir Šķēles cilvēks.