NATO spētu apturēt uzbrukumu jebkurai dalībvalstij un liegt agresoram sasniegt savus mērķus, 2026. gada 12. oktobrī Varšavas drošības forumā pauda NATO spēku virspavēlnieks Eiropā ģenerālis Alekss Grinkevičs. Viņš izklāstīja alianses “uzvaras teoriju”, vienlaikus uzsverot, ka karu neuzskata par nenovēršamu vai tūlīt gaidāmu.
Uzrunā un sarunā ar foruma vadītāju Katažinu Pisarsku ģenerālis skaidroja militāro gatavību, Ukrainas kara mācības un ASV iesaisti. Poliju viņš izcēla kā piemēru: kopš pievienošanās NATO 1999. gadā tā stiprinājusi savu suverenitāti, bet tagad iegulda aizsardzībā, rūpniecībā, armijas modernizācijā un sabiedrības noturībā.
Kā NATO apturētu uzbrukumu?
Grinkeviča koncepcijas pamatā ir trīs darbības: bloķēt sākotnējo uzbrukumu, vājināt tā turpinājumu un vajadzības gadījumā salauzt pretinieka spēkus. Viņš precizēja, ka tā ir kopīga vīzija un komandiera nodoma skaidrojums, nevis konkrēts militārs plāns. Tā balstās visu 32 sabiedroto apstiprinātajā Eiroatlantiskās telpas atturēšanas un aizsardzības stratēģijā.
Sauszemes spēki apturētu pretinieku saskares vietā un liegtu ieņemt alianses teritoriju. Aviācija un flote kopā ar kosmosa un kibertelpas spējām nodrošinātu pārsvaru un manevra brīvību. Sensori un autonomās sistēmas palīdzētu nepieļaut uzbrukuma attīstīšanu un iniciatīvas pārņemšanu.
Ja agresors turpinātu uzbrukumu vai iesaistītu rezerves, NATO vērstos arī pret tā apgādes, atbalsta un vadības sistēmām. Dārgus precīzos ieročus papildinātu liels daudzums pieejamāku sistēmu. Mērķis būtu liegt uzbrūkošajiem spēkiem turpināt karadarbību; pretinieka stratēģiska sakāve kopumā, ģenerāļa ieskatā, tam nav nepieciešama.
Atbildību par tālāku eskalāciju viņš piedēvēja agresoram. Vienlaikus NATO jāparāda spēja atbildēt uz eskalāciju un saglabāt vienotību. Izlūkošanas datiem un to analīzei vajadzētu ļaut savlaicīgi pamanīt uzbrukuma gatavošanu, lai aliansi būtu grūti pārsteigt. Atvērtus saziņas kanālus viņš savukārt uzskatīja par līdzekli pārpratumu novēršanai.
Kāpēc koncepciju publiskot tieši tagad?
Uz foruma vadītājas jautājumu, kāpēc agrāk slēgtās diskusijās apspriestais redzējums publiskots tagad un Varšavā, Grinkevičs paskaidroja, ka klasificētā galīgā versija pabeigta aptuveni pirms trim mēnešiem.
Sabotāžas un dedzināšanas gadījumi radot iedzīvotājos satraukumu. Tāpēc viņš vēlas apliecināt aptuveni miljardam alianses iedzīvotāju, ka NATO zina, kā rīkoties, un brīdināt iespējamos uzbrucējus. Gatavība jādemonstrē mācībās un jāstiprina ar ieguldījumiem: alianse, viņaprāt, varētu cīnīties jau šonakt, tomēr tai jāturpina pilnveidoties katru dienu.
Vai NATO rēķinās ar karu divās frontēs?
Moderatore vaicāja, kas notiktu, ja līdztekus karam Eiropā ASV spēki būtu iesaistīti lielā konfliktā Āzijas un Klusā okeāna reģionā.
Ģenerālis apstiprināja, ka koncepcija šādu iespēju ņem vērā. Vienlaicīgie konflikti Ukrainā un Tuvajos Austrumos ļāvuši novērtēt militārās sistēmas noslodzi. Viena atbilde ir augstas tehnoloģijas ieroču apvienošana ar lētākiem, lielā daudzumā pieejamiem līdzekļiem. Ieguldījumi vajadzīgi abās kategorijās.
Vai munīcijas krājumi ir pietiekami?
Uz Pisarskas norādi par grūtībām iegādāties “Patriot” pārtvērējraķetes pat tad, ja finansējums ir pieejams, un jautājumu, kad sabiedrotie būs gatavi, Grinkevičs atbildēja, ka gatavība pastāv jau tagad, lai gan krājumi un spējas jāuzlabo. Viņš regulāri vērtējot alianses krājumus un ar pašreizējo situāciju esot apmierināts. Rūpniecībai jāspēj nodrošināt gan sākotnējās piegādes, gan ilgstošas kaujas vajadzības – to skaidri parāda Ukrainas pieredze.
Kas Ukrainu sagaida tuvākajos mēnešos?
Pēc Grinkeviča vērtējuma, frontes līnija lielākoties stabilizējusies. Viņš to saistīja ar ukraiņu cīņassparu un inovācijām, neraugoties uz cilvēkresursu un materiālo resursu atšķirībām.
Savukārt triecieni enerģētikas infrastruktūrai varot radīt ļoti smagu ziemu civiliedzīvotājiem. Viņaprāt, mēģinājums šādi salauzt Ukrainas sabiedrības gribu, visticamāk, neizdosies. Ukraiņi kopš kara sākuma pārāk bieži novērtēti par zemu. Ģenerālis cer uz ilgstošu mieru, taču, ja to neizdosies panākt, sagaida Ukrainas pretošanās turpināšanos.
Ko NATO mācās no Ukrainas?
Atbildot uz jautājumu, kā karš mainījis koncepciju, Grinkevičs izcēla liela daudzuma pieejamu dronu nozīmi gan nelielos, gan lielos attālumos. Būtiska ir arī elektroniskā karadarbība.
Šīs mācības jāiekļauj brigāžu, bataljonu un aviācijas darbībā, pārvēršot teoriju praktiski izmēģināmās spējās. Darbs turpinās, un Ukrainas gatavību dalīties pieredzē viņš uzskatīja par ievērojamu priekšrocību.
Kā atbildēt uz sabotāžu un citiem uzbrukumiem?
Vispirms, kad cietusī valsts izpildījusi juridiskās prasības, publiski jānosauc uzbrukuma vaininieki, skaidroja ģenerālis. Jāparāda Krievijai, ka tās izmantotos tīklus iespējams atklāt.
Tā kā viens agresora mērķis esot vājināt Rietumu atbalstu Ukrainai, atbilde varētu būt lielāki ieguldījumi PURL palīdzības programmā vai pretgaisa aizsardzības raķešu piegādes. Sabiedrotajiem arī jāsaskaņo rīcība un vēstījumi, skaidri norādot Krievijai savas sarkanās līnijas.
Vai politiķi krīzes brīdī izpildīs 5. panta saistības?
Pisarska pauda bažas, ka militāro pārsvaru varētu mazināt politiskā vilcināšanās: kāda valsts varētu nevēlēties iesaistīties.
Grinkevičs atbildēja, ka paļaujas uz visu 32 valstu vadītāju Ankaras samita deklarācijā apstiprinātajām kolektīvās aizsardzības saistībām. Viņa ieskatā, sabiedrotie jau pārgājuši no diskusijām par nepieciešamību Eiropai darīt vairāk pie praktiskas īstenošanas.
Vai austrumu flangu aizstāvētu amerikāņu karavīri?
Ģenerālis norādīja uz ASV karavīru klātbūtni Polijā un citviet austrumu flangā. Arī viņa paša iecelšanu amatā pēc Donalda Trampa izvirzīšanas viņš minēja kā ASV uzticības apliecinājumu aliansei.
Tomēr viņš saglabāja būtisku atrunu: kuras valstis un kur izvieto karaspēku, galu galā nosaka politiski lēmumi.
Uz jautājumu, kas viņam neļauj naktīs gulēt, Grinkevičs ar humoru atbildēja, ka viņa uzdevums ir radīt šādas bažas citiem.
Noslēgumā viņš aicināja Poliju turpināt ieguldījumus savā aizsardzībā, pildot arī līguma 3. panta saistības, un uzsvēra Eiropas un Ziemeļamerikas sabiedroto vienotību.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
tukša lielīšanās kā vienmēr