Ukraina turpina stiprināt savu aizsardzību ne tikai gar frontes līniju, bet arī valsts ziemeļos pie Baltkrievijas robežas. Tur izveidoti nocietinājumi ar 35 dzeloņstiepļu rindām.
Fotogrāfiju septembra sākumā publicēja Ukrainas Valsts speciālā transporta dienesta 783. brigāde. Plašāku informāciju militārpersonas nesniedza.
“Soli pa solim, metru pa metram – mūsu karavīri dara savu darbu. Kaut kur nepieciešams izbūvēt, kaut kur nostiprināt, bet citviet vienkārši izdarīt to, kas jāizdara. Bez liekiem vārdiem. Jo rezultāts sākas tieši ar šādām ikdienišķām lietām. Turpinām strādāt. Mēs esam spēks, kas pārvar visu savā ceļā!” teikts brigādes ierakstā.
OSINT eksperts Klemāns Molēns uzskata, ka fotogrāfijā redzams aizsardzības līnijas posms Ukrainas ziemeļos, precīzāk – Čornobiļas apkārtnē.
“Attēlā redzams masīvs pretkājnieku šķērslis, ko veido 35 dzeloņstiepļu rindas. Pieļauju, ka fotogrāfija uzņemta Kijivas apgabalā, Čornobiļas apkārtnē. Šādu nocietinājumu mērķis ir izveidot vairākas aizsardzības līnijas gadījumam, ja tuvāko gadu laikā Krievija mēģinātu sūtīt cilvēkus, lai tie caur mežu masīviem iefiltrētos teritorijās uz ziemeļiem no galvaspilsētas. Pašlaik šādu draudu nav. Tomēr nākotnē šādu scenāriju nevar izslēgt – Krievijas puse varētu mēģināt izmantot Ukrainas ziemeļu robežu un plašos, blīvos mežu masīvus, lai dziļi iefiltrētos Ukrainas teritorijā,” norāda eksperts.
Iepriekš Molēns ziņoja, ka pie Ukrainas robežas ar Baltkrieviju tiek veidotas vairākas aizsardzības līnijas. Pretinieka atturēšanai tiek izbūvēti apjomīgi nocietinājumi.
“Plašās teritorijās ir izcirsti meži, tiek ierīkotas vairākas aizsardzības līnijas, kurām jāspēj pretoties gan mehanizētam uzbrukumam, gan diversantu grupu mēģinājumiem iefiltrēties,” stāstīja eksperts.
Viņš norādīja, ka pašlaik Ukrainai no ziemeļiem draudu nav. Tomēr Ukraina nocietinājumus veido jau laikus, pieļaujot, ka Krievijas agresija varētu turpināties arī tuvākajos gados.
Cik nocietināta ir Latvijas – Baltkrievijas robeža?
Uz Latvijas-Baltkrievijas robežas pirmajā posmā būvdarbi noslēgušies astoņās no 11 daļām, š.g. 26.septembrī liecina Valsts robežsardzes (VRS) publiskotā informācija.
VRS norāda, ka Latvijas austrumu robežas viedās infrastruktūras izbūve norit nemierīgos un izaicinājumu pilnos apstākļos.
Robežsardzē norāda, ka pārkāpēju un kaimiņvalstu režīmu atbalstītās metodes kļūst arvien agresīvākas un pārdomātākas – lai apzināti traucētu tehnoloģiskās infrastruktūras ieviešanu un “attālinātu” topošo viedo sistēmu, tiek fiksēti mērķtiecīgi kaitējumi videonovērošanas stabiem, sadales skapjiem un kabeļiem, savukārt spēcīgās vētras postījumi skāruši atsevišķus robežas posmus.
Vienlaikus VRS uzsver, ka, neraugoties uz šīm agresorvalsts atbalstītajām apzinātajām provokācijām un dabas stihijas pārbaudījumiem, vērienīgā projekta “Automatizētās robežu uzraudzības infrastruktūra” īstenošana trešajā ceturksnī uz Latvijas-Baltkrievijas un Latvijas-Krievijas robežas turpinājusies stingri pēc plāna.
Šobrīd uz Latvijas-Baltkrievijas robežas pirmajā posmā būvdarbi noslēgušies astoņās no 11 daļām, un ar modernajām tehnoloģijām jau aprīkoti 81,7 kilometri jeb vairāk nekā 72% no šīs teritorijas, kamēr atlikušajā daļā notiek gala testi. Savukārt otrajā posmā ekspluatācijā nodoti pirmie 19,9 kilometri (33,17%), bet pārējā teritorijā darbi faktiski ir noslēgušies un turpinās izpilddokumentācijas saskaņošana. Vienlaikus astotās kārtas posmā ir pabeigta projektēšana un viss sagatavots būvdarbu sākšanai.
VRS atzīst, ka sarežģīti apstākļi saglabājas arī uz Latvijas-Krievijas robežas, kur piektās kārtas posmā būvniekiem jātiek galā ar specifiskiem grunts veidiem un sarežģītu apvidu. Neraugoties uz to, labvēlīgi laikapstākļi ļāva ceturkšņa laikā sekmīgi izbūvēt 28% no šajā posmā plānotās infrastruktūras.