Lai gan bērnu veselības aprūpe Latvijā likumā noteikta par prioritāti, praksē valsts nav izveidojusi sistēmu, kas visiem bērniem nodrošinātu vienlīdzīgu un savlaicīgu medicīnisko palīdzību.
Valsts kontrole secinājusi, ka pārbaudītajās piecās jaunajās bērnu veselības aprūpes programmās reģionos ārpus Rīgas 71% gadījumu ārstniecības iestādes attiecīgos pakalpojumus bērniem faktiski nesniedz, kaut arī finansējums tiem ir ieplānots.
Šis rādītājs neattiecas uz visiem bērnu veselības aprūpes pakalpojumiem valstī, bet gan uz Valsts kontroles pārbaudīto izlasi – piecām 2026. gadā izveidotajām sekundārās ambulatorās veselības aprūpes programmām ārpus Rīgas.
No 2026. gada valsts izveidojusi 14 atsevišķas bērniem paredzētas pakalpojumu programmas, tostarp ultrasonogrāfijā un pneimonoloģijā. Tām paredzēti kopumā 12,67 miljoni eiro, tomēr tikai 27% finansējuma ieplānoti ārstniecības iestādēm ārpus Rīgas. Revīzijā konstatēts, ka pakalpojumu apjomu joprojām lielā mērā nosaka pēc iepriekšējos gados paveiktā, nevis bērnu faktiskajām vajadzībām un ārstniecības iestāžu spējām pakalpojumu nodrošināt.
Telefoniski pārbaudot piecu programmu īstenošanu reģionos, revidenti secināja, ka 75 no 105 gadījumiem jeb 71% pakalpojumu bērniem nemaz nesniedz. Vēl 12 gadījumos bērnus pieņem tikai no noteikta vecuma, galvenokārt pusaudžus. Tādēļ reģionos faktiski nav pieejami aptuveni 5000 jeb 20% no izlasē iekļautajiem 2026. gadam ieplānotajiem pakalpojumiem.
Informācija par ārstu pieejamību neatbilst realitātei
Revīzija atklājusi arī būtiskas neatbilstības valsts vietnē “rindapiearsta.lv”. Piemēram, tajā bija norādīts, ka bērnu kardiologa pakalpojumi reģionos pieejami 12 ārstniecības iestādēs, taču, sazinoties ar tām, noskaidrojās, ka bērnus faktiski pieņem tikai viena.
Endokrinologa pakalpojumus bērniem sniedza divas no 17 pārbaudītajām iestādēm, neirologa pakalpojumus – 11 no 23, bet pneimonologa pakalpojumus – septiņas no 21 iestādes. Vienīgi alergoloģijā pakalpojuma faktiskā pieejamība atbilda publiski norādītajai informācijai.
Arī gaidīšanas laiks ne vienmēr bijis norādīts precīzi. Kādā gadījumā vietnē solīts pieraksts pie endokrinologa piecu dienu laikā, lai gan faktiski tuvākā pieejamā vizīte bija pēc 65 dienām. Informāciju vietnē atjauno reizi mēnesī, turklāt ar laika nobīdi.
Valsts kontrole uzsver, ka šāda informācija maldina vecākus un rada maldīgu priekšstatu par valsts apmaksāto pakalpojumu pieejamību. Turklāt bērniem ne vienmēr tiek veidota atsevišķa gaidīšanas rinda – viņi gaida kopā ar pieaugušajiem, lai gan normatīvajos aktos noteikti par prioritāru pacientu grupu.
Bērnu ārsti koncentrēti Rīgā
Reģionālo nevienlīdzību pastiprina speciālistu izvietojums. Rīgā strādā 69% Latvijas bērnu ārstu, un galvaspilsētā tiek sniegti 79% valsts apmaksāto sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu bērniem.
Vidēji katru darbdienu aptuveni 350 bērnu no reģioniem dodas uz Rīgu pēc valsts apmaksātas palīdzības. Ģimenēm tas nozīmē transporta un ēdināšanas izdevumus, dažkārt arī naktsmītnes nepieciešamību, bet vecākiem – kavētu darbu un bērniem – mācības.
Valsts kontrole norāda, ka 2024. gadā Liepājā, Daugavpilī un Jelgavā nebija pieejama lielākā daļa bērnu ārstu pakalpojumu, kuri pārsvarā koncentrēti Rīgā. Piemēram, Liepājā no 12 bērnu ārstu specialitātēm bija pieejami tikai bērnu ķirurga, neirologa, infektologa un psihiatra pakalpojumi.
Ambulatorajā aprūpē nepietiekami izmantoti arī pediatri. Saslimšanas gadījumā tieši pie pediatra vērsušies tikai 17% bērnu, lai gan pediatri ir visplašāk pieejamie bērnu ārsti ārpus Rīgas.
Valsts apmaksāto pakalpojumu trūkumu daļēji aizpilda labdarība. Nodibinājuma “Ronald McDonald Māja Latvijā” Mobilais veselības aprūpes centrs 2024. gadā devās 136 izbraukumos uz 54 vietām un bērniem sniedza 6077 konsultācijas.
Ģimenes par bērnu ārstēšanu samaksājušas vismaz 14,5 miljonus eiro
2024.gadā valsts bērnu ambulatorajai veselības aprūpei izlietoja 93 miljonus eiro. Vienlaikus ģimenes par maksas pakalpojumiem bērniem samaksāja vēl vismaz 14,5 miljonus eiro.
Būtiska daļa izdevumu saistīta ar zobārstniecību. Valsts tai izlietoja 33,5 miljonus eiro, tomēr valsts apmaksātu zobu higiēnu saņēma tikai 36%, bet zobārstniecības pakalpojumus – 38% bērnu. Lai apmaksātu arī tos zobārstniecības pakalpojumus, kurus ģimenes 2024. gadā jau iegādājās par saviem līdzekļiem, būtu vajadzīgi vēl vismaz 12 miljoni eiro. Šajā aplēsē nav ietvertas to bērnu vajadzības, kuri pie zobārsta nenonāca vispār.
Problēmas konstatētas arī primārajā veselības aprūpē. Aptuveni trešdaļa jaundzimušo pirmajā dzīves mēnesī nav saņēmuši paredzēto patronāžas vizīti mājās. Ikgadējā profilaktiskā apskate veikta 95% bērnu līdz gada vecumam, bet tikai 56% bērnu vecumā no viena līdz 18 gadiem.
Veselības ministrija nepiekrīt vērtējumam par prioritāti “uz papīra”
Veselības ministrija piekrīt, ka jāuzlabo pakalpojumu pieejamība reģionos, jāsamazina gaidīšanas laiks un skaidrāk jānosaka bērna pacienta ceļš. Tomēr ministrija nepiekrīt Valsts kontroles vērtējumam, ka bērnu veselības aprūpe par prioritāti noteikta tikai formāli.
Ministrija norāda, ka bērnu veselības aprūpes finansējums pašlaik sasniedz 182 miljonus eiro gadā, no kuriem 103 miljoni paredzēti ambulatorajiem pakalpojumiem. Nacionālais veselības dienests ārstniecības iestāžu līgumos ieviešot prasības par bērniem faktiski sniegto pakalpojumu apjomu.
Veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) sola stiprināt pediatru lomu, ieviest bērnu veselības stāvokļa novērtēšanu jeb triāžu un veidot saprotamus pacientu ceļus. Pakalpojumu tīklu paredzēts attīstīt arī ar telemedicīnas palīdzību.
Valsts kontrole ministrijai sniegusi sešus ieteikumus. Tie paredz uzlabot profilaktiskās apskates un bērnu zobārstniecību, izveidot uz bērnu vajadzībām balstītu pakalpojumu tīklu, precizēt ārstu kompetenci darbā ar bērniem, stiprināt pediatru lomu un paplašināt redzes pārbaužu pieejamību. Rezultāti jāsasniedz līdz 2031. gada beigām.
Savukārt tiesībsardze Karina Palkova revīzijā saskata iespējamas bērnu diskriminācijas pazīmes dzīvesvietas dēļ. Viņa paziņojusi, ka vērsīsies pie Ministru kabineta, bet, ja Valsts kontroles un Tiesībsarga rekomendācijas netiks izpildītas, varētu tikt apsvērsta vēršanās Satversmes tiesā.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Esošais idiots var stulbumā sacensties ar plaša profila speciālisti Čakšu…