Vai “mangāna koalīciju” nomainījusi “zagto graudu koalīcija”?

Bijušā opozīcijas deputāta, tagadējā premjera Andra Kulberga (AS) vadītā valdība atkal demonstrē savdabīgu politisko akrobātiku: vārdos Krievijas graudi tiek saukti par “asiņainiem”, ostas nedrīkstot kļūt par agresorvalsts kara ekonomikas koridoru, taču acīm redzams situācijas risinājums – tranzīta apturēšana – netiek izvēlēts. Tā vietā Kulberga valdība piedāvā Krievijai rēķinu: maksājiet vairāk, un tranzīts var turpināties.

Pēc skandāla ar mangāna rūdu, kas caur Latviju nonāca Krievijas militārajā rūpniecībā, tagad rodas jautājums: vai “mangāna koalīciju” nomainījusi “zagto graudu koalīcija”?

Kā zināms, Ukrainas valdība ir brīdinājusi, ka okupētajās teritorijās piesavinātā raža tiek sajaukta ar Krievijā audzētiem graudiem un eksportēta ar Krievijas izcelsmes dokumentiem. Šo risku atzinis arī pats Ministru prezidents Andris Kulbergs.

Tātad valdība zina, ka Latvijas infrastruktūrā var nonākt okupētajās teritorijās nolaupīta Ukrainas raža. Tā zina arī to, ka graudu patieso izcelsmi nav iespējams ātri un droši noteikt. Tomēr tranzīts netiek aizliegts.

Tranzīts pieaug, bet valdība “meklē risinājumus”

Skaitļi ir pietiekami daiļrunīgi. Šā gada augustā Latvijas ostās pārkrautas 158 979 tonnas Krievijas graudu – par 56% vairāk nekā 2025. gada augustā, kad tika pārkrautas 101 975 tonnas.

Turklāt jūnijā, jūlijā un augustā caur Latviju izvestas 60 482 tonnas graudu no Baltkrievijas, lai gan iepriekšējā vasarā šādu kravu nebija vispār. Vairāk nekā 80% no Baltkrievijas vestās labības patiesā izcelsmes valsts bijusi Krievija, atsaucoties uz Valsts ieņēmumu dienesta datiem, ziņoja TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Tātad Krievijas graudu plūsma nevis sarūk, bet pieaug.

Agresorvalsts, kuras tradicionālos eksporta maršrutus Melnajā un Azovas jūrā apdraud Ukrainas triecieni, meklē rezerves koridorus. Latvija tai šādu koridoru joprojām nodrošina.

Premjers paziņojis, ka Latvijas dzelzceļš un ostas nedrīkst kļūt par Krievijas kara ekonomikas rezerves ceļu. Tomēr valdības izvēlētais risinājums nav šā ceļa slēgšana, bet gan mēģinājums to padarīt dārgāku.

15.septembrī valdība atbalstīja Dzelzceļa likuma grozījumus, kas ļautu paaugstināt infrastruktūras izmantošanas maksu Krievijas graudu pārvadājumiem. Kulberga ieteiktais palielinājums ir 300%, taču tas vēl nav stājies spēkā – vispirms nepieciešams Saeimas lēmums, pēc kura konkrētā maksa būtu jānosaka uzņēmumam “LatRailNet”. Pat pēc premjera optimistiskākajām aplēsēm jaunā maksa varētu sākt darboties tikai pēc aptuveni trim nedēļām un būtu spēkā vien līdz 2026. gada beigām.

Taču augstāka maksa nav aizliegums. Tā ir cena, par kādu Latvija ir gatava turpināt apkalpot Krievijas kravas.

Vecā shēma: skaļi vārdi, gausa rīcība

Līdzība ar mangāna rūdas skandālu ir pārāk uzkrītoša, lai to ignorētu. Arī tad Evikas Siliņas (JV) valdība ilgi skaidroja, ka vienpusēja rīcība esot sarežģīta, nepieciešams kopīgs Eiropas Savienības lēmums un jāvērtē ekonomiskās sekas. Pa to laiku caur Latviju turpināja vest izejvielu, ko Krievija izmanto tērauda un militārās tehnikas ražošanā.

2023.gadā Latviju tranzītā šķērsoja aptuveni miljons tonnu mangāna rūdas. Plūsma pilnībā apstājās tikai pēc tam, kad 2024. gada vasarā aizliegums tika iekļauts Eiropas Savienības sankcijās.

Tagad atkārtojas tas pats: cēli vārdi, kam neseko konsekventa rīcība. Atšķiras vien pārvadājamais – toreiz tā bija mangāna rūda, tagad – graudi.

“Mangāna koalīcija” jau pierādīja, cik ilgi iespējams aiz skaļiem atbalsta vārdiem Ukrainai aizbāzt ekonomiski izdevīgu bezdarbību. Ja arī tagad Krievijas graudiem tiek noteikta tikai augstāka caurbraukšanas cena, nevis aizvērta robeža, apzīmējums “zagto graudu koalīcija” vairs neizklausās pēc pārspīlējuma. Tas kļūst par jautājumu, uz kuru Kulberga valdībai būs jāatbild ar rīcību.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!