Kā no Dziesmusvētku kopības nonākt līdz apzinātās interesēs balstītai kopdarbībai? Kādas ir šīs intereses? Kāpēc mēs nesadarbojamies un neuzticamies viens otram? Vai mēs esam nācija? Vai žurnālistiem būtu jāatklāj, par ko viņi balso vēlēšanās, un kā vērtēt priekšvēlēšanu debašu kvalitāti? Jurģa Liepnieka saruna ar Rīgas Stradiņa universitātes profesoru, zinātņu doktoru informācijas un komunikācijas nozarē, mediju ekspertu Sergeju Kruku.
Arī audio:
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Labs jautājums. Bet viss ir vienkārši, vieni nerēķinās ar otriem, vēlāk seko atbilde, otri nerēķinās ar pirmajiem. Piemēram šovasar, vieni izdomā ka vajag sankcijas, ka vajag pātraukt tirdzniecību ar kaimiņiem uz otru rēķina. Cik šobrīd maksā granulas? Ja Latvija pati nespēj saviem iedzīvotājiem saražot lētas granulas, visu eksportē jo kaut kur citur vairāk maksā, varbūt vajadzēja šajā rudenī atļaut importēt lētās no Baltkrievijas savam patēriņam? Tātad ar mani nerēķinās. Es atradu veidu kā lētāk dabūt, valsts palika bez nodokļiem. Tam sekas ir tādas – kad no manis kaut ko vajadzēs, itsevisķi kaut ko gribēs tie, kuru dēļ viss paliek dārgāks,… lasīt vēl »
Cīņas par viedokļu dažādību dod rezultātu – sadrumstalotu sabiedrību. Tas jau ir acīmredzami. Skola 2030 arī tur pieliek savu roku. Kāpēc par šādām lietām spriež diletanti.
Varbūt kungi var parunāt par lezbiešu izjūtām savstarpējās attiecībās?