KATRĪNA IĻJINSKA, Inc.Baltics
Sabiedrības integrācijas fondam (SIF) nav tieša un nepārprotama mandāta piešķirt naudu medijiem no Mediju atbalsta fonda (MAF), ar ko SIF nodarbojas jau kopš 2017. gada jeb desmit gadus. To veiktajā SIF funkciju un faktiskās darbības auditā šovasar atzina auditorkompānija PricewaterhouseCoopers (PwC Latvia). Daļējus audita rezultātus PwC konsultante prezentēja arī šī gada 26. augusta Memoranda padomes sēdē (PwC ziņojums sākas 37:50 min.).
“Neskaidrība ir par to, kāds tad ir SIF statuss: vai SIF drīkst finansēt tikai biedrības un nodibinājumus, vai arī kapitālsabiedrības, kas ir mediji un šobrīd nav ietverti SIF likumā…,” prezentācijā saka PwC Vadības konsultāciju vadītāja Diāna Kurpniece. SIF funkciju kontekstā viņa saka: “Ja mēs skatāmies kopumā uz SIF saturisko darbības jomu, tad to var iedalīt četrās daļās, no kurām divas atbilst šī brīža SIF likuma tvērumam, bet divas – mediju atbalsts un sociālekonomiskā integrācija dažādu apsvērumu dēļ, mērķu grupas, kapitālsabiedrības un dažādas fiziskas personas ir ārpus regulējuma.”
Kurpniece savā prezentācijā arī saka: ja nekas netiks mainīts un situācija saglabāsies kā līdz šim, tad sabiedrības spekulāciju dēļ tiek apdraudēta arī pašas organizācijas (SIF) pastāvēšanas leģitimitāte.
Ikvienam, kurš noklausīsies Memoranda padomes ierakstu, bez šaubām radīsies gan priekšstats, gan bažas par to, ko Diāna Kurpniece saka, jo būtībā viņa maigā formā un tomēr diezgan tieši pasaka, ka SIF maksājumi medijiem – komercsabiedrībām – nav likumīgi. Arī Inc. radās šaubas, tāpēc mēs pārjautājām to pašu PwC vēlreiz, uz ko tika saņemta atbilde, ka PwC papildu komentārus nesniegs.
Šādā situācijā šķiet lietderīgi atgādināt par iesaistīto pušu biogrāfijām. Tā, piemēram, ir zināms, ka auditorkompānija PwC regulāri saņem naudu no SIF dažādos projektos un pasūtījumos, tādēļ šīs konkrētās auditorkompānijas izvēle vispār izskatās īpatnēji un paver plašas iespējas spekulācijām, gluži tāpat kā citi fakti: jau minētā Diāna Kurpniece līdz 2014. gada novembrim teju 12 gadus strādāja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), pēc tam aizgāja uz PwC, bet tad uz vairāk nekā gadu kļuva par Valsts kontroles eksperti revīzijas metodikā. Tas bija laikā no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim. Būtībā viņa tolaik bija tagadējā valsts kontroliera Edgara Korčagina kolēģe, kurš tajā brīdī bija Revīzijas departamenta direktors. Savukārt E. Korčagina sieva Marita Zitmane tolaik bija Valsts kontroles Sertifikācijas komisjas locekle, bet vēlāk viņa sāka strādāt SIF, piedaloties mediju projektu vērtēšanā.
Inc. jau rakstīja, ka Valsts kontrolei varētu būt grūtības revidēt SIF, jo mediju projektu vērtēšanā piedalās valsts kontroliera sieva. Valsts kontrole veica SIF revīzijas gan 2018., gan 2020. gadā un abās konstatēja dažādas problēmas saistībā ar MAF, tostarp to, ka medijiem finanšu līdzekļi netiek dalīti caurspīdīgā procesā. PwC kā SIF funkciju audita veicējs tika izvēlēts vēl iepriekšējās valdības laikā, proti, kad kultūras ministre bija Agnese Lāce (Progresīvie).
Tomēr desmit gadus valdība nekādā veidā nav reaģējusi uz SIF likuma nepilnībām un to, ka šajā laikā medijiem tiek iedalīts atbalsts “ārpus likuma rāmjiem”, kropļojot konkurenci komercmediju tirgū.
Kāzuss un neizbēgamās tiesvedības
Situācija ar SIF ir interesants kāzuss. Katram no Inc. aptaujātajiem ekspertiem ir savs viedoklis, tomēr pilnīgi visi nonāk pie viena secinājuma: pēc PwC audita un secinājumiem ikviens medijs, kurš vēlējies pretendēt uz SIF finansiālo atbalstu, bet to nav ieguvis, var vērsties tiesā un apstrīdēt finansējuma atteikumu ne tikai necaurspīdīgu kritēriju un vērtēšanas procesa dēļ, bet arī tāpēc, ka strīdīgs ir arī pats fakts, vai SIF vispār drīkstēja uzņemties dalīt naudu uzņēmumiem, t.i., medijiem, vai tas neietekmē konkurenci un vai sakrīt ar SIF mērķiem un uzdevumiem.
Piemēram, pats Sabiedrības integrācijas fonds uzskata, ka MAF administrēšana ir pamatota ar SIF likumā noteikto SIF kompetenci, valsts mediju un sabiedrības integrācijas politikas plānošanas dokumentiem, valsts budžetā paredzēto finansējumu un Kultūras ministrijas (KM) un SIF noslēgto finansējuma līgumu, kas tiek slēgts kopš 2017. gada (ik gadu). “SIF loma MAF administrēšanā ir nostiprināta arī Latvijas mediju politikas pamatnostādnēs 2024.–2027. gadam un to īstenošanas dokumentos. Tādējādi MAF administrēšana SIF ir daļa no valsts noteiktās mediju politikas īstenošanas,” norāda SIF. Līdzīgās domās ir arī Kultūras ministrija, kas uzskata, ka valsts budžetā piešķirtie līdzekļi kārtējam gadam, vidējā termiņa budžeta ietvars, kā arī Diasporas likums (ja finansējums paredzēts diasporas mediju atbalsta programmai), ir pietiekams pamats SIF šo naudu administrēt.
Tomēr SIF darbību regulē tieši SIF likums. Tā formulējums ir gan plašs, gan šaurs vienlaikus. SIF likums nosaka, ka fonda mērķis ir atbilstoši attīstības plānošanas dokumentiem finansiāli atbalstīt un veicināt sabiedrības integrāciju. Fonds atbalsta arī publiskā un nevalstiskā sektora attīstības programmu un projektu īstenošanu. Vienlaikus fonda uzdevumi, kas attiecas tieši uz finansējuma izlietojumu, ir saistīti tikai ar publisko un nevalstisko sektoru. Tāpat ir zināms, ka nevalstiskais sektors ir tāds, kura mērķis nav pelnīt, attiecīgi komercmediji uz šo sektoru neattiecas. “SIF darbības regulējums, teiksim tā, ideāli nesaskan ar to, ko SIF ir uzdevis darīt MK,” savā prezentācijā sacīja PwC pārstāve.
Tiesību zinātņu doktore un advokāte Liene Neimane vērš uzmanību uz to, ka pašreizējā Mediju atbalsta fonda (MAF) finansējuma administrēšanas sistēma rada nopietnus jautājumus par tās tiesisko pamatu, jo ilgstoši tiek izmantota institucionāla shēma, kurā Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) administrē valsts budžeta finansējumu mediju atbalstam, tostarp komerciāliem medijiem, lai gan šāda funkcija nav skaidri un nepārprotami nostiprināta SIF pamatlikumā. “Šeit nav runa tikai par to, ka SIF likumā nav burtiski ierakstīts vārds “mediji”. Problēma ir daudz būtiskāka, ir jāvērtē, vai pastāv pietiekams ārējā normatīvajā aktā noteikts pilnvarojums, kas ļauj SIF kā atvasinātai publisko tiesību juridiskai personai ilgstoši un sistemātiski administrēt atsevišķu valsts politikas jomu, proti, komerciālo mediju atbalstu.”
Neimane norāda: “SIF kompetence nav absolūti noslēgta tikai SIF likuma 3. pantā uzskaitītajās funkcijās un principā ir iespējams SIF uzticēt arī citus valsts pārvaldes uzdevumus. Tomēr šī norma nav uzskatāma par universālu pilnvarojumu, kas ļautu izpildvarai pēc saviem ieskatiem paplašināt SIF kompetenci. Arī papildu funkcijai ir jābūt pietiekami skaidram normatīvajam pamatam, un tās īstenošanai jāatbilst SIF likumā noteiktajam mērķim un uzdevumiem.” Citiem vārdiem sakot, pat tad, ja SIF dala naudu medijiem, katram no projektiem būtu jābūt saistītam ar SIF mērķi – integrēt sabiedrību. Tādējādi SIF ir jāspēj pamatot, kā tieši 56,7 tūkstoši eiro Izdevniecībai “Lilita” ar mērķi “arī turpmāk veidot žurnāla “Nezināmā Vēsture” saturu un audzēt redakcijas kapacitāti” atbilst sabiedrības integrācijas mērķim, savukārt noraidītie projekti neatbilst.
Attiecīgi SIF vajadzētu spēt pamatot, kādā tieši veidā tādas MAF programmas kā “kapacitātes stiprināšana”, “sabiedriski nozīmīgs saturs” vai “atbalsts reģionālajiem medijiem” tieši atbilst sabiedrības integrācijas mērķim un kāpēc tieši izvēlētie finansētie projekti tam vislabāk atbilst.
PwC veiktajā auditā ir konstatēta neatbilstība starp SIF likumā noteikto fonda mandātu un faktisko darbības apjomu. Kultūras ministrija ir norādījusi, ka mediju atbalsta tiesiskais pamats faktiski tiek nodrošināts ar ikgadējiem valsts budžeta likumiem, nevis ar skaidri SIF likumā nostiprinātu mediju atbalsta funkciju. “Tas ir būtisks juridisks secinājums, jo MAF vairs nav vienreizējs vai īslaicīgs projekts. Tas ir kļuvis par ilgstošu un finansiāli nozīmīgu valsts mediju politikas instrumentu, kura ietvaros tiek sadalīti miljoniem eiro valsts budžeta līdzekļu,” komentē Neimane.
Ir arī citi likumi…
MAF naudas dalīšanas kontekstā ir nozīmīgi arī citi likumi, piemēram, Administratīvā procesa likuma 7. pantā nostiprinātais tiesiskuma princips, saskaņā ar kuru iestāde darbojas normatīvajos aktos noteikto pilnvaru ietvaros un savas pilnvaras izmanto tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim. Tāpat jāņem vērā Administratīvā procesa likuma 11. pantā nostiprinātais likuma atrunas princips. “No šīm normām izriet, ka publiskas institūcijas rīcībai ir nepieciešams pienācīgs tiesiskais pamats un iestāde nevar pati sev radīt jaunu kompetenci tikai tādēļ, ka attiecīgā funkcija ir paredzēta politikas dokumentā vai tai ir piešķirts finansējums valsts budžetā,” saka Liene Neimane.
Viņa turpina: “Atsevišķi no SIF kompetences jautājuma ir jāvērtē arī konkurences un valsts atbalsta tiesības. Komerciālie mediji ir tirgus dalībnieki, un valsts finansējums tiem potenciāli var radīt ekonomisku priekšrocību salīdzinājumā ar citiem tirgus dalībniekiem. Līdz ar to MAF finansējums ir jāvērtē arī Eiropas Savienības darbības līguma 107. panta pirmās daļas kontekstā. Šī norma paredz, ka ar iekšējo tirgu principā nav saderīgs valsts vai no valsts līdzekļiem piešķirts atbalsts, kas selektīvi piešķir ekonomisku priekšrocību konkrētiem uzņēmumiem, ja tas kropļo vai draud kropļot konkurenci.”
Viņa vērš uzmanību arī uz citiem normatīviem. “Tāpat jāvērtē vienlīdzīgas attieksmes un labas pārvaldības jautājums. Administratīvā procesa likuma 6. pantā nostiprinātais vienlīdzības princips paredz, ka pie vienādiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem iestādei jāpieņem vienādi lēmumi un jānodrošina vienlīdzīga attieksme, savukārt 9. pantā nostiprinātais patvaļas aizlieguma princips prasa, lai iestādes rīcība būtu balstīta uz objektīviem un racionāliem apsvērumiem un nebūtu patvaļīga. Tas ir īpaši nozīmīgi mediju tirgū, kur valsts finansējuma saņemšana vienam tirgus dalībniekam potenciāli var ietekmēt tā konkurētspēju attiecībā pret citiem medijiem, kuri šādu finansējumu nesaņem. Līdz ar to iestādei, pieņemot lēmumu par valsts finansējuma piešķiršanu, ir jāspēj pamatot, ka izvēle ir balstīta uz objektīviem, pārbaudāmiem un ar tiesisko regulējumu saderīgiem apsvērumiem, nevis uz patvaļīgu vai selektīvu pieeju,” tā L. Neimane.
Viņa turpina: “Līdzīgi jāvērtē arī jautājums par politisko ietekmi. Tas, ka SIF padomē darbojas politiskas amatpersonas, pats par sevi nepierāda prettiesisku politisku iejaukšanos MAF finansējuma sadalē. Tomēr gadījumā, kad valsts institūcija sadala ievērojamu publisko finansējumu komerciāliem medijiem, institucionālās neatkarības, interešu konflikta un politiskās ietekmes riski ir juridiski nozīmīgi. Ja pastāv šaubas par ekspertu vērtējumu neatkarību vai politisku ietekmi uz finansējuma sadali, šie apstākļi ir jāvērtē atsevišķi, balstoties uz konkrētiem faktiem un lēmumu pieņemšanas procesu.”
Rezumējot L. Neimane secina, ka MAF administrēšanas pašreizējais modelis rada būtisku tiesiskā pamata, kompetences un tiesiskās noteiktības risku. “Problēma nav tajā, ka SIF likums absolūti aizliegtu finansēt komersantus. Problēma ir tajā, ka ilgstoša un finansiāli nozīmīga komerciālo mediju atbalsta funkcija nav skaidri nostiprināta SIF pamatlikumā, lai gan faktiski SIF gadiem ilgi šo funkciju īsteno. Ja šīs funkcijas tiesiskais pamats tiek atvasināts galvenokārt no ikgadējiem budžeta likumiem un politikas plānošanas dokumentiem, rodas pamatots jautājums, vai ar šādiem instrumentiem pietiek, lai izveidotu un ilgstoši uzturētu SIF kā atvasinātas publisko tiesību juridiskas personas kompetenci administrēt valsts atbalstu komerciāliem medijiem.
Neatbilstība pati par sevi vēl nepierāda visu MAF lēmumu prettiesiskumu, tomēr tā rada pietiekami nopietnu pamatu pieprasīt no valsts skaidru atbildi par to, uz kādas konkrētas ārējā normatīvā akta normas pamata SIF ir pilnvarots ilgstoši administrēt valsts budžeta finansējumu komerciāliem medijiem. Ja šāda norma nav identificējama vai tās saturs neaptver konkrēto funkciju, rodas nopietns pamats apšaubīt attiecīgā institucionālā modeļa atbilstību tiesiskuma, likuma atrunas un kompetences principiem, kā arī konkrēto finansējuma piešķiršanas lēmumu tiesiskumu.”
Vēl par šo tēmu:
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!