Aptaukošanās Latvijā – otrs augstākais īpatsvars Eiropas Savienībā

Latvijā 2025. gadā aptaukošanās bija 24,6% iedzīvotāju vecumā no 18 gadiem, kas ir otrs augstākais rādītājs Eiropas Savienībā (ES), liecina jaunākie ES statistikas biroja “Eurostat” dati.

Augstāks aptaukošanās īpatsvars reģistrēts tikai Maltā, kur tas sasniedza 26,6%. Savukārt trešais augstākais rādītājs bija Somijā – 23,2%.

Latvijā aptaukošanās īpatsvars par 8,3 procentpunktiem pārsniedza ES vidējo rādītāju. Kopumā ES aptaukošanās 2025. gadā bija 16,3% pieaugušo.

Viszemākais aptaukošanās īpatsvars reģistrēts Itālijā, kur tas bijis 7%. Savukārt Grieķijā šis īpatsvars bijis 12,8% un Rumānijā – 12,9%.

“Eurostat” dati liecina, ka 35,4% ES iedzīvotāju pērn bija liekais svars, bet ķermeņa masas indekss vēl nesasniedza aptaukošanās slieksni. Tādējādi kopumā 51,7% jeb vairāk nekā pusei pieaugušo ES bija liekais svars vai aptaukošanās.

Vīriešiem liekais svars konstatēts biežāk nekā sievietēm. Aptaukošanās konstatēta 17,4% vīriešu un 15,3% sieviešu, savukārt ķermeņa masas indekss robežās no 25 līdz 30 bija 41,9% vīriešu un 29,3% sieviešu. Turpretī nepietiekams svars bija 2,9% sieviešu un 1% vīriešu.

Aptaukošanos nosaka pēc ķermeņa masas indeksa, ko aprēķina, svaru kilogramos dalot ar auguma garuma metros kvadrātu. Par aptaukošanos uzskata ķermeņa masas indeksu, kas sasniedzis vismaz 30, savukārt indekss no 25 līdz 30 norāda uz lieko svaru. Nepietiekams svars ir cilvēkiem, kuru ķermeņa masas indekss ir mazāks par 18,5.

Aptaukošanās īpatsvars ir viens no rādītājiem, ko izmanto, vērtējot progresu ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā uztura, veselības un labklājības jomā.

Pagājušā gada oktobrī valdība apstiprināja Veselības ministrijas (VM) izstrādāto rīcības plānu liekā svara un aptaukošanās izplatības pieauguma mazināšanai 2025. līdz 2029. gadam, kura mērķis ir apturēt liekā svara un aptaukošanās pieaugumu Latvijas sabiedrībā, mazinot neinfekcijas slimību attīstības risku.

Plānā noteikti četri galvenie darbības virzieni – veselīga uztura un fizisko aktivitāšu paradumu uzlabošana, riska grupu agrīna atpazīšana, aptaukošanās diagnostikas un ārstēšanas uzlabošana, kā arī īstenoto pasākumu efektivitātes izvērtēšana.

Dokumenta ilgtermiņa mērķis ir līdz 2060. gadam samazināt liekā svara un aptaukošanās izplatību pieaugušo vidū līdz 45,1% un pagarināt veselīgi nodzīvotā mūža ilgumu līdz 72,8 gadiem.

VM norādījusi, ka veselīgi nodzīvotā mūža ilgums Latvijā ir tikai 54,2 gadi, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem ES, savukārt liekais svars vai aptaukošanās konstatēta gandrīz 60% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!