Krievijas karš Ukrainā parādījis, ka bez jaudīgas artilērijas sauszemes spēki ilgstoši karot nespēj. Latvijai jau ir no Austrijas pirktas pašgājējhaubices, taču armijai vajag sistēmas, kas spēj šaut tālāk, pārvietoties ātrāk. Andra Sprūda laikā Aizsardzības ministrija izvēlējās Zviedrijas “Archer” artilērijas haubicas. Ar zviedriem parakstīta nodomu vēstule. Vēlāk pirkumu atbalstīja valdība. Piešķīra naudu. Taču līguma joprojām nav.
Jaunais aizsardzības ministrs Raivis Melnis TV3 raidījumam “Nekā personīga” (NP) atklāj, ka šis bijis dārgākais no diviem piedāvājumiem, sistēmas piegādātu tikai pēc vairākiem gadiem un lēnās piegādes kavētu mūsu armijas attīstības plānus. Turklāt tā nav bijusi pirmā armijas izvēle. Bijušais ministrs visus pārmetumus noraida un apgalvo, ka tieši otrādi – ieklausījies tikai tajā, ko teikusi armija.
Nākamnedēļ par šo darījumu slēgtā sēdē spriedīs Valdība, kam būs jāpieņem lēmums, vai Latvija no pārlieku dārgo zviedru haubiču iegādes atteiksies. Summas, cik šīs iekārtas maksā, publiski nav zināmas. Bet runa nav par dažiem vai desmit miljoniem – darījuma apjoms ir krietni lielāks.
Modernā kaujas laukā artilērijas haubice nedrīkst ilgi palikt vienā vietā. Pēc pirmajiem šāvieniem tās pozīciju var aprēķināt pretinieka radari vai atrast droni. Tāpēc svarīgs ir ne tikai šāviena attālums, bet arī ātrums, kādā karavīri ierodas pozīcijā, izšauj un aizbrauc.
No Austrijas Latvijas armijas vajadzībām iepirktas pašgājējhaubices M109. Lietotas un atjaunotas. Tomēr tās ir lēnas, standarta munīciju aizšauj 22 kilometrus. Tāpēc militāristi nolēma, ka jāmeklē modernākas un jaudīgākas.
Pašas dārgākās un iekārtas ar visilgāko piegādes termiņu. Andra Sprūda laikā aizsardzības ministrijā plānots NBS pirkt artilērijas sistēmas, ko Latvija nemaz nevar atļauties.
Pirmā publiskā ziņa, ko Latvija varētu pirkt, parādās pagājušā gada 10. jūnijā, kad Latvijas un Zviedrijas amatpersonas Stokholmā parakstīja nodomu vēstuli.
Tajā abas valstis apņemas nākotnē slēgt starpvaldību līgumu par pilnīgi jaunu 18 “Archer” 8×8 sistēmu piegādi Latvijai. “Archer” ražo uzņēmums “BAE Systems Bofors”, kas izstrādā artilērijas sistēmas, kuģu lielgabalus un munīciju.
Šī gada 13. janvārī valdība konceptuāli atbalsta informatīvo ziņojumu par “Archer” iegādi. Trīs dienas vēlāk Andris Sprūds un Zviedrijas aizsardzības ministrs Pāls Jonsons parakstīja abu valstu aizsardzības sadarbības ceļa karti.
Kamēr Latvija gaidītu jaunās mašīnas, Zviedrija iznomātu iepriekšējās paaudzes “Archer” 6×6, ko šobrīd izmanto arī Ukraina. Bija plānots izveidot kopīgu Latvijas un Zviedrijas artilērijas vienību un sākt mūsu karavīru apmācību. Tam visam bija jānotiek jau šogad.
Maija beigās par aizsardzības ministru kļuva atvaļinātais pulkvedis Raivis Melnis. Viņš stāsta, ka viena no pirmajām sanāksmēm ministrijā bijusi tieši par artilērijas iepirkumu. Speciālisti ziņojuši, ka ar “Archer” piedāvājumu ir slikti un tas nepavisam neatbilst mūsu armijas vajadzībām un plāniem.
Aizsardzības ministrs Raivis Melnis: Piegāžu termiņi ir daudz ilgāk nekā noteikt vajadzību bruņoto spēku gadus neminēšu, jo tā tomēr ir slepena informācija, kas mums spēja ieviešama, bet tā ir daudz ilgākā laika posmā. Otrs – apmācību uzsākt tad, kad mums šīs sistēmas ienāk – apmācību un kaujas gatavību šo sistēmu saņemšanas brīdī ir daudz tālāk, nekā to vajadzētu bruņotajiem spēkiem.
NP: Runa ir par gadu vai vairākiem gadiem?
R.Melnis: Mēs runājam par gadiem, tad izmaksas, kuras ir daudz augstākas nekā otrai sistēmai, kuru finanšu līdzekļus varētu novirzīt arī citu spēku ievešanai.
Šobrīd ministrija ir uzrunājusi gan Archer ražotāju, gan otro pretendentu no Čehijas, kas iepriekšējā atlasē un variantos, ko pētīja un testēja NBS, ministrijā netika izvēlēts kā labākais. Saņemtas atbildes un nākam otrdien Melnis par to ziņos valdībai. Ministrs vairās skaidri pateikt, ka Latvija atteiksies no Sprūda laikā izdarītās daudz dārgākās izvēles, kam turklāt ir krietni garāks piegādes grafiks. Bet visticamāk tas tā varētu notikt.
Nacionālie bruņotie spēki atbildē “Nekā personīga” saka, ka viņi veikuši savus testus un atlasījuši divus ražotājus. Bet tieši ministrijā izdarīta izvēle par labu dārgākajam variantam.
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada jūlijā apstiprinātajam Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānam 2025.-2036. gadam, tika veikti vairāku pašgājējhaubiču testi. Balstoties uz Nacionālo bruņoto spēku operacionālajām vajadzībām, pēc testiem tika secināts, ka tām atbilst divi no piedāvātajiem haubiču modeļiem – Zviedrijas uzņēmuma “BAE Systems Bofors” modelis “Archer” un Čehijas uzņēmuma “Excalibur Army” modelis “Morana.
NBS atbilde “Nekā Personīga”:
“Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada jūlijā apstiprinātajam Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānam 2025.-2036. gadam, tika veikti vairāku pašgājējhaubiču testi. Balstoties uz Nacionālo bruņoto spēku operacionālajām vajadzībām, pēc testiem tika secināts, ka tām atbilst divi no piedāvātajiem haubiču modeļiem – Zviedrijas uzņēmuma “BAE Systems Bofors” modelis “Archer” un Čehijas uzņēmuma “Excalibur Army” modelis “Morana”. “
Čehijas uzņēmuma piedāvājums bija lētāks, taču Aizsardzības ministrijas vērtēšanas procesā tika apspriesti arī citi faktori, tostarp reģionālās partnerības stiprināšana.
Andris Sprūds noraida kādu savu neizdarību vai neieklausīšanos bruņoto spēku ieteikumos. Viņš vairākas reizes atkārto, ka visi lēmumi balstīti tikai tajā, ko ieteikusi armija. Līgumi nav slēgti, jo sarunas turpinājušās līdz pat brīdim, kad Evika Siliņa viņu atlaida. Kāpēc tomēr izvēlēts krietni dārgākais ražotājs, skaidrojams ar bijušā ministra vēlmi stiprināt sadarbību ar Zviedriju.
Bijušais aizsardzības ministrs, Saeimas deputāts (Progresīvie) Andris Sprūds: Bruņotie spēki lika galdā virkni sistēmu un it īpaši kādas ir pašu bruņoto spēku preferences, un pēc tam šī izvēle kopīgi tika izdarīta, respektīvi, vērtējot gan, protams, piegāžu ātrumu efektivitāti, izmaksas un mūsu industrijas iesaisti. Plus arī, ņemot vērā to, ka Zviedrija, mūsu stratēģiskais partneris, tad, protams, arī šeit bija šis Zviedrijas konteksts, ka mums ar Zviedriju maksimāli ir attiecības un sadarbība jāstiprina, bet vispirms tas ir militārais padoms par sistēmas efektivitāti. Un tad jau kas ir pārējie faktori, arī ir svarīgi.
NP: Tad NBS teica, Arčers – tā ir mūsu pirmā izvēle?
A.Sprūds: Bija vairākas vairākas alternatīvas, kas tika liktas galdā. Kopumā bija pamatā, teiksim tā, tiešām ļoti ierobežots loks, kas bija kā sistēma, kur tad jāvērtē arī šis te balanss starp izmaksām, starp piegāžu ātrumu vai starp efektivitāti. Un šajā gadījumā Arčer bija tas, kas arī tika izdarīts kā šī primārā izvēle no visu padomju iesaistīto arī puses.
NP: Arī NBS teica, ka jāņem?
A.Sprūds: Nu jā, NBS pateikti, ka mēs nevaram ņemt konkrēto sistēmu, skaidrs, ka šeit nebūtu tāds lēmums, ka mēs pieņemam konkrētu sistēmu, pret ko iebilstu šajā gadījumā NBS, pat NBS militārās padomes, protams, ir ļoti, ļoti nozīmīgs. Es pat teiktu izšķirošs šādā situācijā.
Par cenu un “Archer” piemērotību jautājumi bijuši arī toreizējai premjerei Evikai Siliņai. Viņa stāsta, ka diskusijas ar Sprūdu slēgtajās valdības sēdēs nav bijušas vienkāršas. Tomēr valdības vadītāja paļāvusies, ka aizsardzības ministrs ir atnesis NBS un nozares ekspertu atbalstītu priekšlikumu. Informācijas, ka bruņotie spēki vairāk sliektos par labu citai sistēmai, Siliņai toreiz neesot bijis.
Sprūds uzsver, ka gaidīšanas laiku bija paredzēts aizpildīt ar Zviedrijas veco 6×6 sistēmu izvietošanu Latvijā un mūsu karavīru apmācību. Taču 6×6 un 8×8 nav identiskas mašīnas. Tām ir atšķirīgas šasijas, aizsardzības līmenis un ekspluatācijas īpatnības.
Kā saka “Nekā personīga” vairāki avoti no militārās jomas – šāda apmācība būtu bezjēdzīga, jo abas haubicas būtiski atšķiras un tā būtu lieki iztērēta nauda. Turklāt Zviedrijas jaunajām haubicām nepieciešama speciāla munīcija, kas mūsu armijai šobrīd krājumos nemaz nav. Sprūds arī tam nepiekrīt.
Viņaprāt, zviedru iekārtās varētu lietot lādiņus, ko gatavojas ražot Latvijā.
Melnis pagaidām nesaka, ka Latvija no “Archer” atteiksies. Tā kā ar Zviedriju parakstīta tikai nodomu vēstule, citas sistēmas izvēle Latvijai neradītu līgumsodu vai citas finansiālas sankcijas. Gala lēmums – atteikties vai nē būs jāpieņem Ministru kabinetam.
NBS atzinums ir slepens. Tāpēc sabiedrība nevar pārbaudīt, vai armija sākotnēji ieteica “Archer”, kā apgalvo Sprūds, vai vairāk sliecās par labu otrai sistēmai, kā saka Melnis un Siliņa. Pirkumu bija plānots finansēt, izmantojot Eiropas Savienības SAFE instrumentu. Kā brīdina Melnis – lai pagūtu izmantotu šo naudu, līgumam ir jābūt noslēgtam jau šogad.
Avots: TV3