Latvijas kritiskās infrastruktūras objektos kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā pastiprināta apsardze, ieviesta biežāka teritoriju apsekošana un atkārtoti instruēti darbinieki. Drošības pasākumu nozīmi no jauna aktualizējusi Lietuvas militārās izlūkošanas informācija, ka Krievija apsver iespēju Baltijas reģionā sarīkot tā dēvēto viltus karoga operāciju, uzbrukumā kritiskajai infrastruktūrai izmantojot Ukrainā ražotus dronus.
Vienlaikus gan Lietuvas, gan Latvijas amatpersonas uzsver: pašlaik nav ziņu, ka Krievija būtu pieņēmusi lēmumu īstenot šādu uzbrukumu, un nav zināms ne iespējamais mērķis, ne uzbrukuma laiks.
Lietuvas aizsardzības ministrs Roberts Kauns 6. augustā portālam “15min.lt” sacīja, ka Lietuvas militārās izlūkošanas rīcībā ir dati par Krievijas apsvērtiem “netradicionāliem kinētiskiem uzbrukumiem” kritiskajai infrastruktūrai Baltijas reģionā. Viņš skaidroja, ka iespējamā provokācijā varētu tikt izmantots par Ukrainas dronu uzdots bezpilota lidaparāts, lai radītu šaubas par uzbrukuma īsto izcelsmi, šķeltu NATO sabiedrotos un mazinātu atbalstu Ukrainai.
Krievija šādam nolūkam teorētiski varētu izmantot Ukrainas dronu atlūzas vai pārtvertus lidaparātus, tos atjaunojot darba kārtībā. Tomēr Kauns uzsvēra, ka konkrēts lēmums par operācijas īstenošanu nav pieņemts un nav pazīmju, ka uzbrukums būtu nenovēršams. “Reuters” vēsta, ka viens no iespējamās operācijas mērķiem būtu mazināt NATO atbalstu Ukrainai.
Arī Latvijas aizsardzības ministrs Raivis Melnis norādījis, ka Latvijā pašlaik nav konstatētas pazīmes par gatavotu uzbrukumu kādam konkrētam kritiskās infrastruktūras objektam. Viņš uzsvēra, ka infrastruktūra tiek uzraudzīta un dienesti vērtē dažādus apdraudējuma scenārijus, taču pašlaik nav pamata dot rīkojumu par Nacionālo bruņoto spēku iesaisti konkrēta objekta apsardzībā.
Satversmes aizsardzības birojs (SAB) savukārt norādījis, ka Krievija īstermiņā var īstenot hibrīduzbrukumus un provokācijas pret Baltijas valstīm, lai palielinātu psiholoģisko spiedienu uz NATO valstīm, to amatpersonām un sabiedrībām.
Viens no iespējamiem scenārijiem ir dronu operācijas, tostarp Ukrainas dronu izmantošana viltus karoga operācijās. Taču arī SAB rīcībā patlaban nav norāžu, ka Krievijas režīms būtu pieņēmis politisku lēmumu eskalēt drošības situāciju attiecībā pret NATO, ziņo LSM.
Latvijā drošības pasākumi pastiprināti jau vairākus gadus
Kritiskās infrastruktūras objekti Latvijā, tāpat kā citās NATO un Eiropas Savienības dalībvalstīs, kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā kļuvuši par vieniem no Krievijas specdienestu prioritārajiem izlūkošanas un kaitniecisko darbību mērķiem.
Ņemot vērā šos riskus, Valsts drošības dienests (VDD) sadarbībā ar Militārās izlūkošanas un drošības dienestu un SAB jau kopš 2022. gada īsteno pasākumus kritiskās infrastruktūras aizsardzības stiprināšanai.
VDD ikdienā sazinās ar objektu kontaktpersonām, apmainās ar informāciju par aizdomīgām aktivitātēm, informē par konstatētajiem riskiem un sniedz rekomendācijas fiziskās drošības uzlabošanai.
Pēc dienesta ieteikumiem daudzos objektos pastiprināta apsardze, ieviesta biežāka teritorijas apsekošana un atkārtoti instruēti darbinieki par iespējamiem riskiem un rīcību apdraudējuma gadījumā. VDD kopā ar Valsts policiju pārbauda aizdomīgas aktivitātes objektu tuvumā, lai iespējamos draudus identificētu un novērstu laikus.
Jaunākais VDD publiskais pārskats liecina, ka dienests 2025. gadā apsekoja 74 kritiskās infrastruktūras objektus. Pēc pārbaudēm 63 objektu īpašniekiem vai vadītājiem sniegtas rekomendācijas drošības režīma pilnveidošanai.
Tās galvenokārt attiecās uz videonovērošanas un piekļuves kontroles sistēmu uzlabošanu, apsardzes darba koordināciju, darbinieku apmācībām un iekšējās drošības procedūrām.
VDD arī secinājis, ka 2025. gadā vairāk nekā divas reizes pieauga incidentu skaits, kuros iesaistīti droni. Nesaskaņotu lidojumu dēļ tika traucēta civilā aviācija, tostarp slēgti lidostas skrejceļi un lidojumi novirzīti uz citām lidostām. Tādēļ dienests kritiskās infrastruktūras īpašniekus un pārvaldītājus mudinājis uzlabot objektu aizsardzību ar dronu detektēšanas iekārtām.
Saskaņā ar VDD vērtējumu Krievijas specdienesti 2025. gadā visvairāk interesējās par Latvijas dzelzceļa, elektroapgādes un telekomunikāciju infrastruktūras objektiem. Dienests Latvijā fiksēja vairākus ļaunprātīgas dedzināšanas gadījumus, kuros tam ir aizdomas par Krievijas specdienestu iesaisti. Starp iespējamiem kaitniecisko darbību mērķiem bijusi arī kritiskā infrastruktūra un ar atbalstu Ukrainai saistīti objekti.
Objektu saraksts nav publisks
Nacionālās drošības likums kritisko infrastruktūru definē kā objektus, sistēmas, to daļas un pakalpojumus, kas nepieciešami būtisku sabiedrības funkciju, veselības aizsardzības, drošības, kā arī ekonomiskās un sociālās labklājības nodrošināšanai un kuru darbības traucējumi būtiski ietekmētu valsts un sabiedrības pamatfunkcijas.
Pie šādas infrastruktūras var piederēt lidostas, ostas, dzelzceļš, satiksmes mezgli, elektroenerģijas, gāzes, ūdensapgādes un telekomunikāciju sistēmas. Pilns Latvijas kritiskās infrastruktūras objektu saraksts drošības apsvērumu dēļ nav publiski pieejams.
Kopš 2026. gada Latvijā ir spēkā jauna kritiskās infrastruktūras noturības kārtība. Tā paredz risku pašnovērtējumu, darbības nepārtrauktības un drošības plānus, kā arī aizsardzības pasākumus pret droniem.
Normatīvais regulējums paredz arī iespēju paaugstināta apdraudējuma apstākļos atsevišķu objektu fiziskajā aizsardzībā iesaistīt Valsts policiju vai Nacionālos bruņotos spēkus.
VDD aicina iedzīvotājus ziņot Valsts policijai pa tālruni 110, ja svarīgu infrastruktūras objektu tuvumā pamanītas aizdomīgas darbības – nesaskaņota filmēšana vai fotografēšana, drona pilotēšana, ilgstoša objekta novērošana vai vairākkārtēja pārvietošanās gar to. Ja tas iespējams, notikušo ieteicams fiksēt fotoattēlos vai video, pašam nepakļaujot sevi riskam.
Avoti: LSM, VDD, Reuters
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Es pirms pāris nedēļām gāju 50 kilometru pārgājienu ar nosacījumu ka pa ceļam mani neviens cilvēks nedrīkst redzēt. Gatavojos X stundai un mobilizācijai. Sanāca iet gabaliņu gar lielo 330kV augstsprieguma līniju. Ievēroju ka līnijas līkumos betona stabus nomaina metāla stabi, un tie ir ar uzgriežņiem pieskrūvēti pie zemē ieraktiem betona pamatiem. Pie katra tāda staba jāliek apsargs. Jo diversantiem nekas netraucē līkuma ārējā malā, vienkārši atskrūvēt uzgriežņus, un vadu svars stabu nogāzīs uz līkuma iekšpusi. Ja nogāž 330kV līnijā kaut vienu stabu, tas ietekmē ne tikai vienu valsti, bet abas kaimiņvalstis, jo ir tikai dažas tādas līnijas un ar tām… lasīt vēl »
Vajag vēl vairāk nedapistus īblēnus par ministriem! Ta tik uzdzīvosim!