Valsts iestāžu un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) iepirkumu kopējā vērtība 2025. gadā sasniegusi 277,65 miljonus eiro – par 102,46 miljoniem eiro jeb 58,5% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) apkopotā informācija.
2024.gadā IKT iepirkumiem tika atvēlēti 175,19 miljoni eiro jeb 6% no valsts un pašvaldību iepirkumu kopējās summas. Savukārt pērn šādu iepirkumu īpatsvars palielinājies līdz 9,24%.
Atsevišķi valsts budžeta izdevumi IT pakalpojumiem 2025. gadā sasnieguši 103 miljonus eiro. Šajā aprēķinā iekļautas valsts tiešās pārvaldes un neatkarīgās iestādes, bet nav ietvertas pašvaldības un kapitālsabiedrības.
VARAM norāda uz sadrumstalotību un zemu konkurenci
Ziņojumā par priekšlikumiem IKT pārvaldības pārmaiņām VARAM secinājusi, ka valsts IKT jomā saglabājas vairākas būtiskas problēmas. Ministrija norāda uz zemu konkurenci iepirkumos, nepietiekamu valsts pārvaldes speciālistu kapacitāti, sadrumstalotu projektu pārvaldību un pārmērīgu atkarību no ārpakalpojumiem.
Tāpat identificēts nepietiekams projektu lietderības pamatojums un publiskās informācijas trūkums par IKT investīcijām, to izmaksām un sasniegtajiem rezultātiem.
VARAM 2026. gadā veiktā iestāžu aptauja liecina, ka ministrijas IKT projektus joprojām lielākoties plāno, saskaņo, īsteno un uzrauga patstāvīgi. Informācijas aprite un projektu saskaņošana ar VARAM ne vienmēr tiek nodrošināta.
Tādēļ nevienai institūcijai pašlaik neesot pilnīga pārskata par visiem valsts pārvaldē vienlaikus īstenotajiem digitālajiem projektiem, to kopējo budžetu, kavējumiem un sākotnējo izmaksu pārsniegumiem. Arī projektu priekšlikumi netiek vērtēti pēc vienotas digitālo investīciju lietderības metodikas, bet to uzraudzības kārtība atšķiras atkarībā no finansējuma avota.
VARAM ieskatā šāda sadrumstalotība apgrūtina publisko līdzekļu efektīvu izmantošanu un mazina sabiedrības uzticēšanos valsts IKT projektiem.
Piedāvā stiprināt VARAM pilnvaras
Ministrija piedāvā valsts IKT pārvaldību pilnveidot trīs galvenajos virzienos.
Pirmais paredz paplašināt VARAM pilnvaras, ieviešot vienotu projektu lietderības vērtēšanas sistēmu, centralizētu risku uzraudzību un pārskatāmu IKT investīciju portfeli.
Otrais virziens ir valsts IKT atbalsta funkciju konsolidācija un kompetenču centru attīstīšana, tādējādi stiprinot valsts pārvaldes iekšējās zināšanas un mazinot atkarību no ārpakalpojumu sniedzējiem.
Savukārt trešais paredz pārskatīt valsts IKT iepirkumu sistēmu un paplašināt konkurenci. VARAM iesaka izvērtēt Elektronisko iepirkumu sistēmas (EIS) katalogus, pavērt plašākas iespējas Eiropas Savienības piegādātājiem un stiprināt valsts iekšējo IKT kapacitāti.
Ministrija uzsver, ka digitālās pārvaldes stiprināšanai nepietiek tikai ar VARAM digitālās transformācijas bloka pilnveidošanu — arī nozaru ministrijām savi darbības procesi jāpielāgo vienotai digitālās pārvaldes kārtībai.
IKT iepirkumu moratoriju pagarina bez noteikta beigu datuma
Pašlaik spēkā esošā Ministru prezidenta Andra Kulberga (AS) 10. jūlija rezolūcija paredz, ka lielo IKT iepirkumu moratorijs ir spēkā līdz 2026. gada 16. augustam. Tomēr 27. jūlija Informācijas sabiedrības padomes sēdē Ministru prezidents paziņoja, ka ierobežojumus paredzēts saglabāt arī pēc šā datuma — līdz vienotas un pārskatāmas valsts IKT projektu pārvaldības sistēmas ieviešanai.
Tas nozīmē, ka moratoriju iecerēts pagarināt bez iepriekš noteikta beigu datuma. Iepirkumu uzraudzības birojs norāda, ka precīza informācija tiks publicēta pēc attiecīgas Ministru prezidenta rezolūcijas saņemšanas.
Izvērtēti 27 projektu pieteikumi
Līdz 27. jūlijam moratorija piemērošanai izveidotā starpinstitūciju darba grupa bija sanākusi uz 11 sēdēm un izvērtējusi 27 projektu pieteikumus.
Deviņi projekti tika saskaņoti, bet par septiņiem pieprasīta papildu informācija. Trīs projektu izvērtēšana noslēgusies bez rezultāta, savukārt vēl astoņiem projektiem atbalstīta tālāka virzība attiecīgajā stadijā, jo daļa no tiem neietilpa Ministru prezidenta rezolūcijas tvērumā.
Darba grupa turpinās strādāt līdz nākamajiem valdības lēmumiem par valsts IKT projektu pārvaldības un iepirkumu sistēmu. Nākamā Informācijas sabiedrības padomes sēde plānota septembra sākumā.
Avoti: VARAM, IUB, MK
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!