PĒTERIS APINIS
Ziņa pirms dažām dieņām: lielajiem uzņēmumiem Eiropas Savienībā no šī brīža vairs nav atļauts iznīcināt nepārdotu vai pircēju atgrieztu apģērbu un apavus. Turpmāk šādas preces būs jāizmanto atkārtoti, jāziedo vai jāpārstrādā. Jauno noteikumu mērķis ir samazināt tekstilizstrādājumu atkritumu daudzumu un veicināt ilgtspējīgāku resursu izmantošanu. Jaunie noteikumi stājās spēkā 19. jūlijā.
Izņēmumi paredzēti tikai atsevišķos gadījumos – ja preces drošības apsvērumu dēļ nevar izmantot atkārtoti, ja tās ir bojātas, piesārņotas vai nav pārstrādājamas. Tāpat atļauts iznīcināt preces, kuras noteiktajā termiņā nav pieņēmušas labdarības organizācijas.
Vismaz tuvākos gadus Eiropā daļa apģērbu piedzīvos ceļu no bāzes uz veikalu, atpakaļ uz pārstrādes cehu, atpakaļ uz veikalu vai labdarības iestādi.
Secinājums: iegādājoties jaunu apģērbu, būtu ieteicams to mazgāt un izgludināt pirms pirmreizējas uzvilkšanas, īpaši jau vasarā, kad katru jaunu apģērbu (kreklu vai kleitu) velkam tieši uz ādas. Arī apakšveļa un gultas veļa tiešā veidā saskaras ar ādu un gļotādām, ar lieliem ķermeņa laukumiem, tāpēc tiem būtu jābūt tīriem. Šis ieteikums visvairāk attiecas uz bērniem un cilvēkiem ar ādas sēnīšu slimībām (bērnu āda ir daudz plānāka un jutīgāka nekā pieaugušajiem, tāpēc bērnu drēbes obligāti jāmazgā)
Apģērba izmazgāšana pēc iegādes un pirms pirmās uzvilkšanas ir ļoti ieteicama prakse, un tam ir vairāki pamatoti iemesli gan no higiēnas, gan veselības viedokļa. Vairums apģērbu, ko iegādājamies veikalos ir šūti Āzijas kontinentā vai vismaz no Āzijas kontinentā austa auduma (nereti apģērbam Eiropā tiek tikai piešūta etiķete un tas iesaiņots firmas maisiņā). Lai audums transportēšanas laikā (kuģu konteineros no Āzijas uz Eiropu) nesāktu pelēt un nebojātos mitrā gaisā, to apstrādā ar spēcīgiem ķīmiskiem savienojumiem – konservantiem un pretsēnīšu līdzekļiem. Ar tiem pretsēnīšu līdzekļiem ir tāpat kā ar antibiotikām – tie rada rezistenci, šajā gadījumā cilvēka ādas sēnītēm. Bez tam audumi tālajam ceļam tiek piesūcināti ar formaldehīdu (lai mazinātu burzīšanos) vai ķīmiskiem fiksatoriem, lai krāsa labāk turētos. Šīs vielas var izraisīt kontaktdermatītu, ādas kairinājumu, apsārtumu vai pat alerģiskas reakcijas, īpaši cilvēkiem ar jutīgu ādu.
Atgriezīsimies pie mūsu apģērba Āzijas izcelsmes. Āzijas rūpnīcās ir mazāks higiēnas standarts. Pēc šūšanas apģērbā paliek sīki tekstilšķiedru putekļi, krāsvielu atlikumi vai mehāniskas daļiņas no ražošanas iekārtām, kas var kairināt ādu, īpaši svīšanas laikā – vasaras karstajā laikā. Apģērbs pa ceļam atrodas noliktavās, uz grīdas vai tirdzniecības zālē, kur uz tā uzkrājas putekļi un baktērijas.
No higiēnas skatpunkta būtisks ir veikals. Pirms apģērbs nonāk pie īstā pircēja, tas ir izgājis garu ceļu – to, iespējams, ir pielaikojuši desmitiem citu cilvēku. Es lāga nevaru iztēloties visas citu ādas kaites – ekzēmu, sēnīšu infekcijas vai citas ādas slimības.
Arī jauna apģērba gludināšana vai tvaicēšana pēc mazgāšanas būtu labs darbs. Augsta temperatūra palīdz iznīcināt baktērijas vai sēnīšu sporas, kas varētu būt izdzīvojušas mazgāšanas ciklā. Bez tam karstums var palīdzēt atbrīvoties no dažām atlikušajām gaistošajām ķimikālijām. Gludināšana palīdz atjaunot auduma šķiedru gludumu, kas padara apģērbu tīkamāku ādai.
Un tomēr – kā vienmēr man ir nelieli aizspriedumi pret veļas mazgāšanas līdzekļiem. Aicinājums ir tos izmanto iespējami maz, jo mūsu uzdevums ir izmazgāt vešu, nevis Baltijas jūru. Tieši veļas pulveri no visiem sadzīves ķīmiskajiem produktiem satur visvairāk virsmas aktīvas vielas, jo šīs vielas mazina ūdens virsmas spraigumu un palīdz atdalīt taukus un netīrumus no auduma. Tās virsmas aktīvās vielas, kas ražotas no naftas produktiem, nevis augu eļļām, bioloģiski noārdās ļoti lēni. Veļas pulveriem ir pievienoti arī fosfāti un fosfonāti lai mīkstinātu ūdeni un palīdzētu mazgāšanas līdzeklim labāk notīrīt netīrumus. Veļas mazgāšanas līdzekļi satur fermentus, kas ļauj atbrīvoties no traipiem un netīrumiem. Katjonu mazgāšanas līdzekļi ir visbīstamākie, ja tos norij, tad tie var izraisīt sliktu dūšu, vemšanu, šoku, krampjus un komu. Nejonu mazgāšanas līdzekļi ir mazāk toksiski, bet arī tie var kairināt ādu un acis, kā arī padarīt pacientu jutīgu pret citām ķīmiskām vielām. Cilvēki, kas ir pakļauti lielam mazgāšanas līdzekļu daudzumam, biežāk saslimst ar astmu.
Veļas pulveri un citi mazgāšanas līdzekļi ikdienā nonāk notekūdeņos, radot nopietnu slodzi ekosistēmai. Nelaime tā, ka ražotāji ikdienā domā tikai par peļņu, nevis ekoloģiju un planētas veselību. Tādēļ veļas pulveriem tiek pievienoti optiskie balinātāji un sintētiskās smaržas, kas it kā padara drēbes vizuāli baltākas un piešķir ilgu, mākslīgu smaržu.
Šīs ķīmiskās vielas ir noturīgas pret dabisko sadalīšanos. Tās slikti padodas attīrīšanai parastajās notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, nonāk dabā, rada alerģiskas reakcijas vai hormonālus traucējumus dzīvajiem organismiem.
Vēl jāpiemin, ka veļas pulveros ir mikroplastmasa (arī nanoplastmasa) un sintētiskie polimēri. Daudzi pulveri un kapsulas satur šķidro plastmasu vai polimērus, kas padara pulvera biršanu vieglāku vai novērš netīrumu nosēšanos atpakaļ uz auduma. Šīs daļiņas caur notekūdeņiem nonāk pasaules okeānos un kļūst par daļu no globālās mikroplastmasas piesārņojuma ķēdes.
Samazināt veļas pulvera patēriņu nenozīmē nemazgāt netīrās drēbes – tas nozīmē mainīt mazgāšanas paradumus un pāriet uz ilgtspējīgākām alternatīvām. Drošākie veļas pulveri Eiropā ir markēti ar zīmi Ziemeļu gulbis un EU Ecolabel. Šie sertifikāti garantē, ka pulvera sastāvā nav fosfātu, bet izmantotās virsmas aktīvās vielas bioloģiski noārdās ātri, kā arī – veļas pulvera ražošanā ir ievēroti stingri vides standarti.
Ieteikums būtu veļu mazgāt zemākā temperatūrā. Liela daļa enerģijas un ķīmijas slodzes rodas, sildot ūdeni. Mūsdienu pulveri un mazgāšanas līdzekļi ir efektīvi 30°–40°C temperatūrā.
Lielākā daļa cilvēku lieto daudz vairāk pulvera nekā nepieciešams (ražotāji to pat apzināti veicina uz iepakojuma norādītajās devās). Pārlieku liels pulvera daudzums neizskalojas no drēbēm, bojā audumu un bezjēdzīgi piesārņo notekūdeņus.
Un vēl – nekautrējieties drēbes vasaras vējā izžāvēt un vēdināt, pat, ja tas traucē jūsu kaimiņu un pilsētas viesu estētiskajai gaumei (Veša, kas izkārta no mājas uz māju padara krāšņas Dienvideiropas un Ziemeļāfrikas pilsētas).
Mans aicinājums – jaunas drēbes mazgāt, bet ar iespējami mazu veļas mazgāšanas līdzekļu pielietojumu.