Kamēr Baltijas valstu amatpersonas brīdina par iespējamiem Krievijas militāriem vai hibrīdiem uzbrukumiem reģionā un kaimiņvalstis pastiprina kritiskās infrastruktūras apsardzi, Latvijā līdz šā gada oktobrim vēl tikai plānots izstrādāt rūpnieciski ražotu patvertņu tipveida tehnisko specifikāciju.
Šāds uzdevums iekļauts Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavotajā un valdībā iesniegtajā ziņojuma projektā. Ekonomikas ministrijai (EM) sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu līdz oktobrim jānosaka optimālās prasības patvertņu rūpnieciskai ražošanai, piegādei un novietošanai.
Tas notiek piektajā gadā kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, laikā, kad drošības situācija Baltijas reģionā kļūst arvien saspringtāka. Lietuvas prezidents Gitans Nausēda, atsaucoties uz izlūkošanas informāciju, nesen brīdināja par iespējamiem Krievijas uzbrukumiem Baltijas valstu un Polijas enerģētikas un transporta infrastruktūrai. Savukārt Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs pieļāvis, ka Krievija tuvākajā laikā varētu mēģināt pārbaudīt NATO reaģēšanas spējas. Runa galvenokārt ir par iespējamiem ierobežotiem militāriem, sabotāžas vai citiem hibrīdiem uzbrukumiem, bet ne pilna mēroga iebrukumu tuvākajos mēnešos.
Neraugoties uz šiem brīdinājumiem, Latvijas valdības līmenī vēl jāvienojas par patvertņu tipveida projekta izstrādes sākšanu. Savukārt EM un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai līdz decembrim jāizvērtē, vai nepieciešams mainīt teritorijas plānošanas regulējumu, lai atsevišķi stāvošas patvertnes varētu būvēt arī vietās, kur pašreizējās teritorijas plānojuma prasības to nepieļauj.
Latvijā kopš 2025. gada jūlija gan ir spēkā patvertņu būvnormatīvs, kurā noteiktas minimālās tehniskās prasības dažādu kategoriju patvertņu projektēšanai. Taču vienota specifikācija tieši rūpnieciski ražotām, ātri uzstādāmām patvertnēm vēl nav izstrādāta.
IeM ziņojuma projektā norādīts, ka tirgū jau ir pieejamas patvertnes, kas atbilst vienotiem NATO standartiem un spēj nodrošināt augstāku aizsardzības līmeni nekā Latvijas otrās un trešās kategorijas patvertnēm noteiktās prasības.
Rūpnieciski ražotās patvertnes ir saliekami dzelzsbetona vai kompozītmateriālu moduļi, kurus iespējams samērā ātri uzstādīt uz zemes vai ēkās. Tajos var būt ierīkotas gaisa filtrācijas, ventilācijas un ballistiskās aizsardzības sistēmas. Tomēr to projektēšana un izgatavošana ir atkarīga no konkrētā ražotāja tehnoloģijām, tādēļ valstij nepieciešama vienota tehniskā specifikācija, pēc kuras pasūtītāji varētu iegādāties prasībām atbilstošus risinājumus.
IeM neuzskata par lietderīgu izstrādāt vienu detalizētu tehnisko projektu visām patvertnēm. Tas būtu izmantojams galvenokārt tradicionālajā būvniecībā, turklāt patvertņu platība, ietilpība un novietošanas iespējas dažādās vietās būtiski atšķiras. Tādēļ ministrijas piedāvā izstrādāt prasību kopumu, ko varētu izmantot dažādu izmēru rūpnieciski ražotu patvertņu pasūtīšanai.
Vienlaikus IeM rosinājusi Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā izveidot jaunu pasākumu valsts un pašvaldību iestāžu tipveida patvertņu būvniecībai. Tam paredzēti desmit miljoni eiro – 8,5 miljoni no ES fondiem un vismaz 1,5 miljoni no valsts budžeta.
Par šo summu iecerēts uzbūvēt desmit tipveida patvertnes vismaz piecās pašvaldību teritorijās. Tādējādi pat pēc finansējuma piešķiršanas sākotnēji būtu runa tikai par vidēji divām patvertnēm katrā izraudzītajā administratīvajā teritorijā.
Avoti: IeM sagatavotais valdības ziņojuma projekts; Latvijas patvertņu būvnormatīvs LBN 210-25; Ministru kabineta informācija par patvertņu regulējumu; AP par Baltijas valstu un Polijas amatpersonu brīdinājumiem; Reuters par Lietuvas brīdinājumu un Kremļa reakciju
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Vai tad tā jāsatraucas? Netiek taču pārkaptas dzīvnieku un sieviešu tiesības. Providus un Māmiņkluba birokrātijas deldēšasnas īpašā izlase jau otro gadu spiež un gan jau kaut kad kaut kas, pagaidām tikai naudas izņemšana. Vai tad siliņas valdības figurēšanu vispār kāds ņēma galvā? Patrieca. It kā kustēties jāsāk, bet Vienotības un Progresīvo ēna vēl sedz visu padomju zemi un vienmēr drošāk ir jebkuru lēmumu atlikt un veidot kārtējās padomes un darba grupas
Izmetņu tautele.
Galvenā aizsardzība ir stiprināt latvisku Latviju.
No šitās vietas lēnāk
galvenais ir projektēt, par celšanu jau vēl neviens nerunā
Tas jau ir kļuvis par totālu idiotismu – izsludināt ūdens iepirkumu, kad nams jau liesmās. Cik vajag lielai traģēdijai notikt, lai izbeigtos pašu uzrakstītā likuma murgu izmntošana nevietā?
ja jau mana ķieģeļu māja neglābs, tad saliekama būda netik
Uz ielām večus “grābs”?
Mums nav bufera, lai pietiktu laika tam. Armija dronu karadarbību pilnībā ignorē, elektronisko karadarbību vispār uzskata kā neesošu. Transport nepērk, munīcija apmēram pusstundai. Tā kā nemīz – nepaspēst tevi sagrābt. Arī sagrāb nav jēga – nespēs ne ieroci iedot, ne somu vai zābakus – apgādes sitēma ir nolaista. Pēdējos gados armijā stipri izteikta kakokrātija. Cilvēki ar smadzenēm tiek izspiesti nor armijas, uz augšu tiek ja esi gana liels daunīts un tukšdirsējs.
Tas priecē. Galvenais lai nesāk grābt kā Ukrainā. Kas uzskata ka jākaro to var brīvi darīt. Bet lai liek mierā cilvēkus kuriem vienalga kurā virzienā kolonijas pārvalde izloka muguriņas.
Priecāties vari, bet ja skatamies kā piemēru kā bij Ukrainā – jaunpievienotās teritorijas, pēc okupācijas tika izslaucītas no vīriešiem karotspējīgā vecumā. Ja tevi nepaspēs pastalnieki savākt, tad krievi tok savāks. Iespiedīs rokā sarūsējušu šaunamo un tu šturmēsi ciematu polijas nomalē ar pliku dirsu.
Nemēģini mani biedēt, nesanāks. Es pēc kara sākuma diezgan daudz ceļoju, Sanāca šķērsot arī Latvijas austrumu robežu, redzēju kas notiek uz Latvijas-Krievijas robežas, rindā gaidot pat runājos ar ukraiņu bēgļiem, vīriešiem, kuri caur Krieviju brauca uz Eiropu. Sākoties karam ļoti daudz cilvēku īsā laikā nonāca tajā robežas pusē. Daļa kas negribēja palikt pie krieviem devās bēgļu gaitās uz Eiropu, citi palika pie krieva, devās uz Krievijas lielajām pilsētām, tālāk no frontes līnijas. Sākoties karam arī Krievijā bija pabalsti un sociālās programmas Ukrainas cilvēkiem kuri kara dēļ bija spiesti pamest mājas. Neviens ukraiņu vīriešus ar varu Krievijā neturēja un uz fronti… lasīt vēl »
Tad tu saki ka no Donevkas un Luhanskas vīriešus nemobilizēja un es meloju?
Vai neapnīk tā kara prpaganda ?
propoganda ta kaulā nekož, bet rašas karot vēlme un hibrīduzbrukumi tas ir nopietni
Vispār jau kož un ļoti ļoti sāpīgi, bet uzreiz to nejūt, sāpēt sāks vēlāk, pēc kādiem 10-20 gadiem. Sāp jau tagad bet iemesli citi. Ļoti ļoti daudz jaunu cilvēku, dzīvojot kara propagandas uzkurinātās bailēs, nogaida ar ģimenes veidošanu un bērnu laišanu pasaulē. Cilvēki nogaida cerībā uz drošākiem laikiem. Tagadējie antirekordi demogrāfijā ļoti sāpēs pēc 10 – 20 gadiem, kad trūks jaunu cilvēku. 10 gadu termiņš tāpēc ka man daudziem pazīstamiem bērni pēc vidusskolas pārceļās studēt ārzemēs lai netiktu iesaukti obligātajā dienestā. Tagad sāp 2009 gada krīze, kad emigrēja pēdējos PSRS gados dzimušie jaunieši, būtu tagadējie jaunie vecāki, darbaspēks un nodokļu… lasīt vēl »