Pēc šā gada septembrī paredzētajām Krievijas Valsts domes vēlēšanām nevar izslēgt jaunas mobilizācijas izsludināšanas iespējamības pieaugumu, vērtē Satversmes aizsardzības birojs (SAB). Drošības dienesta ieskatā Kremlis līdz vēlēšanām, visticamāk, centīsies izvairīties no nepopulāriem lēmumiem, taču pēc balsojuma politiskie ierobežojumi var kļūt mazāk nozīmīgi.
Krievija joprojām turpina karu Ukrainā un tai nepieciešams uzturēt cilvēkresursu papildināšanu armijā, norāda SAB. Lai gan līdz šim Maskava centusies paļauties uz līgumkaravīru vervēšanu un naudas stimuliem, pastāv risks, ka ar to ilgtermiņā var nepietikt, tādēļ pēc vēlēšanām varētu pieaugt iespējamība lemt par plašāku mobilizāciju.
Ko tas nozīmē Latvijai?
Tiešs militārs apdraudējums Latvijai no šāda lēmuma automātiski neizriet, tomēr mobilizācija var radīt vairākas netiešas sekas.
Pirmkārt, iespējama pastiprināta migrācijas plūsma no Krievijas, jo daļa iesaukšanai pakļauto iedzīvotāju var mēģināt pamest valsti. Līdzīga situācija bija vērojama 2022. gadā pēc Vladimira Putina izsludinātās daļējās mobilizācijas, kad Latvija kopā ar citām reģiona valstīm pastiprināja robežkontroli un pierobežā ieviesa ārkārtējo situāciju.
Otrkārt, Latvijai jārēķinās ar iespējamu Krievijas hibrīdaktivitāšu pieaugumu – informatīvajām operācijām, provokācijām un citiem mēģinājumiem radīt spriedzi reģionā. SAB jau iepriekš vairākkārt uzsvēris, ka Krievija saglabā konfrontējošu politiku pret Rietumiem un Latvijai ilgstoši jārēķinās ar paaugstinātu hibrīdapdraudējumu. Vienlaikus dienests vērtējis, ka pašlaik plaša mēroga konvencionāla uzbrukuma iespējamība Baltijas valstīm ir ļoti zema.
Eksperti norāda, ka Krievijas Valsts domes vēlēšanas tradicionāli tiek izmantotas režīma politiskās stabilitātes demonstrēšanai, tādēļ Kremlis līdz balsojumam cenšas izvairīties no sabiedrībā nepopulāriem lēmumiem. Arī Krievijas neatkarīgie mediji iepriekš vēstījuši, ka varas kontrolētā informatīvā telpa pirms vēlēšanām tiek veidota tā, lai uzsvērtu sociālās iniciatīvas un mazinātu sabiedrības neapmierinātību.
SAB uzskata, ka Latvijai arī turpmāk būs jāturpina pastiprināti uzraudzīt drošības situāciju pie austrumu robežas, vienlaikus saglabājot gatavību reaģēt gan uz iespējamu migrācijas spiedienu, gan uz Krievijas hibrīddraudiem, ja pēc septembra vēlēšanām Maskava pieņems lēmumu par jaunu mobilizācijas vilni.
Avoti: SAB, lsm.lv, diena.lv, leta.lv
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!