Melnis: Tuvākajā laikā Latvijā tiks izvietotas papildu pretgaisa aizsardzības sistēmas

Tuvākajā laikā Latvijā tiks izvietotas papildu pretgaisa aizsardzības sistēmas, pēc Militārās padomes sēdes žurnālistiem pavēstīja aizsardzības ministrs Raivis Melnis.

Ministrs informēja, ka aizsardzības nozare turpina pilnveidot valsts pretgaisa aizsardzības spējas, paredzot uz austrumu robežas ieviest papildu radaru un pārtvērējsistēmas. Vienlaikus viņš atzina, ka būtisks izaicinājums joprojām ir iepirkumu procedūru ilgums.

“Esam raduši risinājumu un tuvākajā laikā izvietosim papildu sistēmas. Ir vajadzīgi ne tikai droni un radari, bet arī šo sistēmu integrācija un karavīru apmācība. Šeit jāsaka paldies sabiedrotajiem no Ukrainas,” uzsvēra Melnis.

Kā nākamo soli aizsardzības resors paredz daudz detalizētāk un sistemātiskāk turpināt darbu pie Baltijas aizsardzības līnijas izveides. Pēc ministra teiktā, galvenie izaicinājumi saistīti ar nepieciešamo zemes gabalu nodrošināšanu un šķēršļu izvietošanu.

Šodien Nacionālie bruņotie spēki (NBS) pārstāvji informēja Valsts prezidentu un aizsardzības ministru par turpmākajiem trešās kārtas pasākumiem aizsardzības līnijas izveidē.

“Bija nepieciešams sagaidīt arī sabiedroto vajadzības šķēršļu izveidē, un tagad būsim spējīgi ķerties klāt nākamajiem posmiem, rokot prettanku grāvjus un izvietojot šķēršļus,” norādīja ministrs.

Savukārt NBS komandieris Kaspars Pudāns pēc padomes sēdes pavēstīja, ka Militārā padome iepazīstināta ar pašreizējo kaujas gatavības stāvokli un iespējamiem risinājumiem tās pilnveidošanai atbilstoši potenciālajiem apdraudējumiem.

Pēc Militārās padomes sēdes notika tikšanās ar austrumu pierobežas, kā arī Smiltenes, Valmieras, Gulbenes un Madonas novadu pašvaldību vadītājiem. Pudāns pauda gandarījumu par veiksmīgo NBS sadarbību ar pašvaldībām, uzsverot, ka savstarpējā izpratne pēdējā laikā būtiski uzlabojusies, ko veicinājušas kopīgas mācības.

Melnis savukārt norādīja, ka dialogs ar pašvaldībām jāturpina, taču turpmāk tajā būtu jāiesaista arī iekšlietu nozares un Krīzes vadības centra pārstāvji.

Pretmobilitātes infrastruktūras izveide ir daļa no Baltijas aizsardzības līnijas projekta, par kuru Baltijas valstis un Polija vienojās 2024. gada janvārī. NBS kopš 2024. gada marta īsteno Latvijas austrumu robežas militāro nostiprināšanu, kuras mērķis ir atturēt, apturēt un nepieciešamības gadījumā likvidēt agresoru.

Pērn Latvijas austrumu robežas militārajai stiprināšanai tika atvēlēti 45 miljoni eiro, savukārt šogad šim mērķim paredzēti 55 miljoni eiro.

Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma Latvijas teritorijā nogāzušies septiņi bezpilota lidaparāti, bet vienu dronu neitralizējuši NATO iznīcinātāji. NBS iepriekš uzsvēruši, ka nav pamata automātiski pieņemt, ka visi incidentos iesaistītie bezpilota lidaparāti bijuši Ukrainas droni.

Viens no dronu incidentiem šā gada pavasarī maksāja amatu bijušajam aizsardzības ministram Andris Sprūds, bet drīz pēc tam darbu beidza arī Evika Siliņa vadītā valdība.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!