Mājokļa izmaksas Eiropā kļūst par arvien smagāku nastu iedzīvotājiem, īpaši tiem, kuri saņem minimālo algu. “Euronews Business” apkopotie dati atklāj satraucošu tendenci – lielākajā daļā Eiropas Savienības galvaspilsētu ar minimālo algu nepietiek pat vidējas īres segšanai. Starp pilsētām ar vissmagāko situāciju ierindojas arī Rīga.
Saskaņā ar Eurostat datiem, izdevumi par mājokli un komunālajiem pakalpojumiem ir lielākā Eiropas mājsaimniecību tēriņu kategorija. Vidēji 23,6% no visiem mājsaimniecību izdevumiem ES tiek novirzīti īrei, ūdenim, elektrībai, gāzei un citiem ar dzīvesvietu saistītiem maksājumiem. Taču lielajās pilsētās šī proporcija ir ievērojami augstāka.
Eiropas Profesionālo arodbiedrību konfederācijas (ETUC) analīze, kas balstīta uz ES datiem, rāda, ka vairumā ES valstu galvaspilsētu vidējā trīsistabu dzīvokļa īres maksa pārsniedz minimālo algu. Turklāt aprēķinos izmantota bruto minimālā alga, kas nozīmē – pēc nodokļu nomaksas reālā situācija strādājošajiem ir vēl dramatiskāka.
Īpaši smaga situācija ir Prāgā, kur vidējā īres maksa sasniedz 1710 eiro mēnesī, kamēr minimālā alga Čehijā ir vien 924 eiro. Lai samaksātu par dzīvokli, nepieciešami 185% no minimālās algas.
Otrajā vietā ierindojas Lisabona ar 168%, kam seko Budapešta (159%), Bratislava (158%), Sofija (154%), Atēnas (153%) un Rīga (151%).
Tas nozīmē, ka Rīgā cilvēkam, kurš saņem minimālo algu, ar pilnu mēneša atalgojumu nepietiek pat īres segšanai. Lai samaksātu par dzīvokli, nepieciešama visa alga un vēl vairāk nekā puse tās papildus.
Ar minimālo algu nepietiek arī tādās Eiropas galvaspilsētās kā Parīze, Tallina, Madride, Bukareste, Varšava, Dublina, Ļubļana un Viļņa. Piemēram, Parīzē vidējā īres maksa sasniedz 2523 eiro, kamēr minimālā alga Francijā ir 1823 eiro. Madridē īre vidēji maksā 1721 eiro, bet minimālā alga – 1381 eiro.
Tikmēr salīdzinoši pieejamākā galvaspilsēta minimālās algas saņēmējiem ir Brisele. Tur īres izmaksas veido aptuveni 70% no minimālās algas. Vidējā īres maksa Beļģijas galvaspilsētā ir 1476 eiro, savukārt minimālā alga sasniedz 2112 eiro.
Otrajā vietā ierindojas Berlīne, kur īres slogs veido 76% no minimālās algas. Labāka situācija nekā lielākajā daļā Eiropas ir arī Nikosijā, Luksemburgā un Hāgā.
Pētījuma dati vēlreiz izgaismo mājokļu pieejamības krīzi Eiropas pilsētās, kur pat pilna laika darbs par minimālo algu negarantē iespēju nodrošināt sev dzīvesvietu. Latvijā šī problēma kļūst īpaši asa, jo Rīga ierindojas starp šīs problēmas vissmagāk skartajām ES galvaspilsētām.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!