Arī Izglītības ministrijā atklājušies aizdomīgi IT iepirkumi

Ministru prezidente Evika Siliņa no sava partijas biedra, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra Raimonda Čudara, triju nedēļu laikā gaida skaidru rīcības plānu valsts digitālo projektu pārvaldības pārmaiņām. Eiropas prokuratūras izmeklētāju atklājumi esot izgaismojuši nopietnu problēmu – valsts pārvaldes spēju vadīt digitālos projektus. Raidījumam “Nekā personīga” zināms, ka vairāki aizdomīgi IT iepirkumi nesen atklājušies Izglītības ministrijā, kur atbildīgās struktūrvienības vadība atstādināta no amata.

Par īpašām programmatūras licencēm, kuras Latvijā faktiski piegādā tikai viens uzņēmums, pirmais bažas raisīja Saeimas opozīcijā esošais Apvienotais saraksts.

Pērn martā Izglītības un zinātnes ministrija sludināja atklātu konkursu par programmatūras “JAMA CONNECT” iegādi ministrijas vajadzībām. Nolikums paredz, ka pretendents ir autorizēts šo programmatūru izplatīt Latvijā. Tam būtu jānodrošina speciālisti ar vismaz triju gadu pieredzi, strādājot ar “JAMA” vai līdzvērtīgu programmatūru.

Iepirkumā piedalījās tikai viens pretendents – kompānija “AA projekts”, piedāvājot šo rīku par 40 tūkstošiem eiro. Iepirkumu pārtrauca. Taču ministrijas mājas lapā pieejamā informācija rāda, ka četrus mēnešus vēlāk tas pats uzņēmums “AA projekts” tiek nolīgts par “JAMA” programmatūras “JAMA SOFTWARE” un “PLANVIEW HUB” licenču piegādi un uzturēšanu vienam gadam “ministrijas projektu pārvaldības un informācijas sistēmu elektroniskās kopdarbības vides darbības nepārtrauktības nodrošināšanai.” Tas izmaksās 274 tūkstošus (273 650 eiro). Dārgākie ir tieši ieviešanas un konsultāciju pakalpojumi.

Šoreiz konkursa nebija. Kompāniju “AA projekts” izvēlējās sarunu procedūrā.

Iepirkuma dokumentus pētījušais Saeimas opozīcijas deputāts Česlavs Batņa uzskata, ka tehniskā specifikācija uzrakstīta šauri, iespējams, izslēdzot konkurentus. Līdz šim ministrija izmantojusi cita ražotāja programmatūras licences.

“Paradokss ir tāds, ka jau līdz šim ministrija izmantoja JIRA licences un vēl kas, tās ir divas ar pusi reizes lētākas nekā JAMA licences. Un tālāk visi projekti liecina, ka visos tālākajos projektos vairāk tiek izmantotas JIRA licences. Tad ir jautājums, vai mēs uz gadu paņemam JAMA licences, projekti nenoslēdzas. Tad es teikšu, tā ir nelietderīga līdzekļu izmantošana 273 tūkstošu apmērā,” saka Batņa.

Aizdomas radušās arī pašā ministrijā. Izglītības ministre Dace Melbārde 10.martā pieprasīja sākt dienesta pārbaudi saistībā ar šo licenču piegādi un ieviešanu.

“Jautājums par JAMA programmatūras iepirkšanu šobrīd ir procesā. Es gaidu, kad dienesta komisija noslēgs savu darbu. Mēs gaidījām, kad atbildīgā amatpersona atgriežas no ilgstošas slimošanas. Tāpat ir papildus piesaistīts eksperts, lai sniegtu slēdzienu. Kad manā rīcībā būs informācija par dienesta izmeklēšanas rezultātiem, es plānoju tos publiskot. Manā rīcībā ir informācija, ka ministrijai ir bijusi cita programmatūra, kas jau attiecīgo problēmu vai jautājumu varētu risināt. Tāpēc arī radās jautājums, kāpēc ir vajadzīga vēl viena programmatūra,” saka Melbārde.

Nolikumā kā persona, kura atbild par tehnisko specifikāciju, norādīta Informācijas tehnoloģiju departamenta direktore Dace Zaļkalne. Viņa nesen disciplināri sodīta par nolaidību cita iepirkuma sakarā saistībā ar Latvijas Akadēmiskā datu pārraides tīkla darbības pakalpojuma nepārtrauktības apdraudējumu.

Saeimas deputāts, IZM parlamentārais sekretārs Dāvis Mārtiņš Daugavietis raidījumam atklāj, ka Zaļkalne šobrīd ir atstādināta no amata.

Pēc izglītības ministres teiktā secināms, ka Informācijas tehnoloģiju departamenta direktore iepriekš strādājusi pasūtījumu ieguvušajā firmā “AA projekts”. Kamēr rit dienesta pārbaude, Dace Zaļkalne no pienākumu pildīšanas atstādināta. Pārbaudes rezultātus sola nākampiektdien.

“Manas aizdomas radās saistībā ar to, ka attiecīgais darbinieks iepriekš strādājis uzņēmumā, kur šīs licences tiek iepirktas. Bet arī šie fakti šobrīd tiek pārbaudīti. Pagaidām var runāt tikai par aizdomām, un mans jautājums ir par lietderību. Tad, kad es saņemšu ziņojumu, es varēšu izdarīt plašākus secinājumus, un, ja man būs secinājumi, kas liek domāt par cita veida pārkāpumiem, attiecīgi rīkošos. Ja būs nepieciešams, arī griezīsimies pie tiesībsargājošām institūcijām,” skaidro Melbārde.

“Dace Zaļkalne pēdējo reizi bija saistīta ar SIA “AA Projekts” vairāk nekā pirms 10 gadiem – kopš tā laika uzņēmumam nav ne darba, ne līgumisku attiecību ar šo personu. Saskaņā ar “AA Projekts” rīcībā esošo iepirkuma lēmumu, Dace Zaļkalne nebija iepirkuma komisijas locekle un nav piedalījusies šī iepirkuma lēmuma pieņemšanā. IZM iekšējā lēmumu pieņemšanas kārtība un iesaistīto personu rīcība ir izglītības ministrijas kompetence.(..)SIA “AA Projekts” nav piedalījies iepirkuma prasību formulēšanā un nav bijusi nekāda tieša vai netieša ietekme uz iepirkuma prasību definēšanu,” raidījumam skaidro SIA “AA Projekts” administrācija.

“Nekā personīga” apkopotie dati rāda, ka pērn un šogad Izglītības ministrija organizējusi sešus IT iepirkumus par kopējo līgumu summu – četri ar pusi miljoni. (4 524 657 eiro). Vēl 30 pasūtījumi par pieciem ar pusi miljoniem veikti EIS E pasūtījumu sistēmā bez iepirkuma procedūras (5 624 836 eiro) Turklāt datortehnikas, serveru un tīkla iekārtu iegādes – izslēgtas no raidījuma aprēķiniem.

“Ir pienācis brīdis, lai mēs likvidētu elektronisko iepirkumu sistēmu. Konkrēti iepirkumi pierāda, ka tā ir reāla sarunāšanas platforma. Mēs neparedzam, kas mums jāizstrādā par 4 miljoniem, mēs izsludinām iepirkumu, nopērkam stundas no konkrētiem uzņēmumiem, un tikai tad sākam ar viņiem runāt. Un šis uzņēmums var prasīt 1000 stundas, 5000 stundas- ministrijā neviens to nekontrolē, nav kompetentu cilvēku, kas to varētu kontrolēt,” uzskata Česlavs Batņa.

“Apvienotā saraksta” deputāti vērsās Saeimas komisijā ar pieprasījumu ministrei Dacei Melbārdei sniegt ziņas par visiem pēdējo gadu IT iepirkumiem Izglītības ministrijā, jo saskata vēl arī citus aizdomīgus pasūtījumus, tai skaitā projektos, kuros izmantots Eiropas struktūrfondu finansējums. Tomēr ne komisijā, ne Saeimas sēdē atbalstu neguva.

Premjere pēc šonedēļ notikušās Ministru kabineta krīzes vadības sēdes norādīja, ka no Viedās administrācijas ministra Raimonda Čudara pēc apspriešanās ar citām ministrijām sagaida rīcības plānu valsts digitālo projektu pārvaldības pārmaiņām. Jo Eiropas prokuratūras izmeklētāju atklājumi esot ne vien izgaismojuši iespējamus pārkāpumus Digitālās attīstības aģentūras iepirkumos, bet arī demonstrē valsts pārvaldes nespēju vadīt digitālos projektus.

Ministru prezidente Evika Siliņa: Esošā sistēma, ko vada VDAA, vairs neatbilst tādai uzticamībai. Ir jāatjauno uzticamība gan no iedzīvotāju puses, gan patiesībā arī no pārējo politiķu puses. Jo šis ir izskanējis skaļi. Mums, protams, jāsagaida, kā EPPO izmeklēšanas beigsies, bet ministram ir jāatnāk ar savu rezultātu, kā mēs varam pārstrukturizēt esošo sistēmu, lai tā tomēr atjaunotu tādu uzticamību.

NP: Jūs nebaida, ka vēl kāda citā Jaunās Vienotības ministrijā var atklāties kas neglaimojošs?

ES: Es domāju šis jautājums ir jāuzdod EPPO, jo viņi veic izmeklēšanas neskatoties uz to, kas vada šīs ministrijas. Un skaidri ir norādījis, ka viņam nav bažu par politiķiem, bet skaidri ir teicis, ka ir iesaistīta valsts pārvaldes ierēdniecība, kas gadiem ir veidojusi shēmu, kā šādos iepirkumos organizēt potenciālu sadārdzinājumu.

NP: Jūs pilnībā izslēdzat, ka ierēdņus varētu būt iedrošinājuši politiķi?

ES: Ziniet, vienmēr var meklēt politisko atbildību, bet šeit EPPO skaidri norāda, ka (varbūt es zinu vairāk), ļoti apzināta ierēdņu rīcība, jo politiķi par to neko pat nevarēja zināt, jo tikai ar operatīvajām metodēm varēja uzzināt par šādu darbību esamību. Tā kā man šobrīd no EPPO nekādas šādas informācijas nav bijis. Es viņam to arī prasīju Donikam kungam. Neko tādu viņš man nav paudis.

Eiropas prokuratūras sāktajā izmeklēšanā apcietinājums piemērots bijušajam Digitālās aģentūras direktoram Jorenam Liopam un arī publisko iepirkumu speciālistam Ainaram Bideram, kurš savulaik strādāja kompānijā “AA projekts”.