PĒTERIS APINIS, ārsts
Informācija par ASV un Izraēlas karu pret Irānu Latvijas presē ir visai vienpusīga, un galvenokārt atspoguļo Trampa izteikumus, raķetes, dronus un jūras mīnas Hormuza jūras šaurumā un ekonomisko krīzi Dubajā. Attiecībā uz sabiedrības veselības izaicinājumiem, ekoloģisko katastrofu un cilvēku ārstniecības problēmām maz runā gan globālā, gan Latvijas prese un mēdiji.
Sākšu ar to, ka humānai krīzei nepietiek tikai ar karu. Papildus vardarbīgajiem konfliktiem reģiona veselības aprūpes pakalpojumus ietekmējis arī nesenā 5,8 magnitūdas stiprā zemestrīce Afganistānā, kuras rezultātā no Afganistānas kara plosītajā Irānā nonāca vairāki simti tūkstoši bēgļu. Vienmēr, kad Afganistānā notiek kādas baisas padarīšanas – karš vai dabas katastrofa, līdz šim Irāna allaž ir pastiepusi palīdzīgu roku. Šoreiz Irānas iespējas palīdzēt izrādījās ierobežotas.
Savukārt runājot par karu, jāsāk būtu ar kara ietekmi uz vidi, jo īpaši uz ūdens un enerģijas piegādēm, kā arī gaisa piesārņojumu. Tuvajos Austrumos ir nopietns dzeramā ūdens trūkums. Pie Persijas līča atrodas aptuveni 400 ūdens atsāļošanas rūpnīcas, kas ražo 40% no pasaules atsāļotā ūdens. Vairākas valstis līdz pat 90% no savas komunālās ūdensapgādes nodrošina ar atsāļoto ūdeni. Lielākā Irānas ūdens atsāļošanas rūpnīca nedarbojas pēc bombardēšanas, savukārt Bahreinā, Kuveitā un Apvienotajos Arābu Emirātos pie rūpnīcām ir bijuši trāpījumi vai bojājumi no atlūzām, kas gan nav licis šīm rūpnīcām pilnībā pārtraukt darbu.
Kara dēļ Tuvajos Austrumos ir ievērojami pasliktinājusies gaisa kvalitāte, galvenokārt plašo fosilu kurināmo degšanas produktu dēļ. Gaisa sliktā kvalitāte ir ievērojami palielinājusi elpceļu un plaušu slimību incidenci.
Iespējams, man nav taisnība, bet globāli vislielākajam satraukumam vajadzētu būt par pieaugošo radioloģisko vai kodolenerģētisko incidentu risku. Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra ir paziņojusi par astoņiem uzbrukumiem Irānas kodoliekārtu tuvumā. Saskaņā ar šiem datiem viens no uzbrukumiem noticis 75 metru attālumā no kodoliekārtas. Jebkurš uzbrukums kodoliekārtas tuvumā var radīt smagas un tālejošas sekas sabiedrības veselībai un videi. Militārās darbības pie darbojošas stacijas, kurā atrodas lieli kodoldegvielas daudzumi, var radīt smagas sekas cilvēkiem un videi ne tikai Irānā, bet arī tālu ārpus tās.
Brīdī, kad es rakstu šīs rindas, turpinās divu nedēļu pamiers, tomēr neviens nevar būt drošs, ka jebkurā mirklī var atsākties karš. Manas pozitīvās cerības par kara beigām lasiet raksta nobeigumā.
Sabiedrības veselības riski pieaug. Pārvietošanās palielina epidēmiju draudus. Tiek traucēti būtiski veselības aprūpes pakalpojumi.
Pasaules Veselības organizācijas Vidusjūras Austrumu reģionā karš aptvēris 14 valstis un to rezultātā pārvietoti vairāk nekā 4,3 miljoni cilvēku. Rēķinot pašos pieticīgākajos skaitļos, vismaz pusei no karadarbības rezultātā pārvietotiem cilvēkiem ir fiziskas vai psihiskas traumas, bet reģionā ir iznīcinātas veselības aprūpes iestādes un īpaši cietusi aprūpe neinfekcijas slimībām, bet īpaši – mātes un bērna veselības aprūpe. Kara laikā uzticēties vienas vai otras puses informācijas avotiem ir nedrošs pasākums, tādēļ jāuzticas PVO ziņai, ka Irānā vairāk vai mazāk karadarbības ietekmē smagi cietušas un no darbības izslēgtas 200 slimnīcas un medicīnas iestādes. PVO ir aicinājusi globālos donorus nekavējoties sniegt atbalstu 30.3 miljonu dolāru apjomā lai atbalstītu veselības aprūpes pasākumus Libānā, Irānā, Irākā, Sīrijā un Jordānijā.
Lai cik tas neliktos savādi, bet PVO vislielākais satraukums ir par karadarbību Libānā. Pēc ASV un Izraēlas uzbrukuma Irānai 28. februārī karadarbība starp Izraēlu un Libānā bāzēto organizāciju „Hezbollah” saasinājās, un martā Izraēla nosūtījusi sauszemes karaspēku uz Libānu. Rezultātā vismaz vienam no pieciem cilvēkiem – aptuveni miljonam – Libānā nācās pamest savas mājas. Par ievainotajiem un bojāgājušajiem ir pretrunīgi dati, taču ticēsim PVO datiem, ka bojā gājušas 1500 civilpersonas. Dienvidlibānā 6 slimnīcas ir slēgtas un 51 primārās veselības aprūpes centrs ir slēgts. Pēc netiešiem datiem tieši Libānā humānā katastrofa sasniegusi ļoti augstu līmeni, medikamentu un medicīnisko preču nepietiekamību akūti izjūt aptuveni 50000 pacientu.
Šoreiz nekomentēšu humāno situāciju Gazas joslā, bet šķiet, ka nekādu dižu uzlabojumu veselības aprūpes pieejamībā tur šobrīd nav.
Un tomēr – ASV un Izraēlas karam pret Irānu ir pilnīgi neparedzētas un daudz bīstamākas sekas. Tas ir – pasaule no saviem humānās palīdzības radariem pazaudēja Sudānas pilsoņu karu. Un par to derētu pastāstīt nedaudz vairāk. Karš Irānā nostrādāja kā domino kauliņu efekts, paralizējot PVO piegādes no Dubaijas starptautiskā humanitārā centra, kas bija lielākais pasaulē. Medicīniskās preces vismaz 400 000 cilvēkiem Sudānā pašlaik ir iestrēgušas Dubaijā. Zaudētas antibiotikas, pretmalārijas līdzekļi, pretparazītu līdzekļi, pretsāpju un pretdrudža zāles, vitamīni un pediatrijas zāles liek veselības aprūpes iestādēm Sudānā saskarties ar neiedomājamu zāļu nepieejamības risku.
Sudāna ir trešā lielākā Āfrikas valsts, kurā pilsoņu karš norit jau ceturto gadu. Šis karš ir iegrūdis Sudānu pasaules lielākajā pārvietoto personu krīzē un visdziļākajā kvantificējamā humanitārajā ārkārtas situācijā. Četrpadsmit miljoni cilvēku, kas ir ceturtā daļa no iedzīvotāju kopskaita, ir bijuši spiesti bēgt, lai glābtu savu dzīvību, tostarp aptuveni 5 miljoni bēgļu tagad atrodas kaimiņvalstīs, kas nebūt nav gatavas viņus atbalstīt. Vismaz desmit miljonu Sudānas iedzīvotāju saskaras ar badu un genocīdu.
Septiņus gadus pēc tam, kad tika gāzts trīsdesmit gadus valdošais diktators Omars al Bašars, divi no viņa galvenajiem palīgiem, kuriem tika uzticēts vadīt valsti uz demokrātiju, kļuva par ienaidniekiem, sadalīja Sudānu divās daļās un sāka genocīdu pretējās puses virzienā, pie kam šo genocīdu raksturo seksuālā vardarbība, iznīcināšana un bads. Vardarbības rezultātā bojā gājuši, pēc dažādām aplēsēm no 59000 līdz 150000 cilvēku. Neaprēķināmā vardarbība, zvērības un Sudānas iedzīvotāju humanitārās krīzes dziļums turpina pieaugt. El Fasheras un apkārtējo rajonu aplenkuma laikā tika veikti neskaitāmi noziegumi pret cilvēci, tostarp slepkavības, spīdzināšanas, paverdzināšanas, izvarošanas, seksuālās verdzības akti, piespiedu pārvietošanas un vajāšanas etnisku vai politisku iemeslu dēļ.
Abas karojošās puses (Sudānas bruņotie spēki (SAF) un Sudānas ātrās reaģēšanas spēki (RSF)) izmanto badu kā kara ieroci. Piebildīšu, ka Sudānas bruņoties spēki kontrolē ziemeļu, austrumu un centrālos rajonus, savukārt RSF un to sabiedrotie pārvalda Dārfūru un teritorijas Kordofānas reģionā gan Dienvidsudānas robežu.
No Sudānas 50 miljoniem iedzīvotāju pagājušajā gadā humānā palīdzība bija nepieciešama 30 miljoniem cilvēku. Pasaules Pārtikas programma prognozē, ka šis skaitlis 2026. gadā pieaugs līdz 33–35 miljoniem, jo palīdzība samazinās un pasaule aizmirst par šo visbrutālāko konfliktu, starptautiskajai uzmanībai koncentrējoties uz karu Tuvajos Austrumos.
Karš Tuvajos Austrumos radījis nopietnus draudus Sudānas lauksaimniecības sistēmai laikā, kad valstī valda bads. Gandrīz 70% Sudānas mājsaimniecību pirms pilsoņu kara savus ienākumus guva no lauksaimniecības. Sudāna ir valsts pasaulē, kas visvairāk atkarīga no mēslošanas līdzekļiem, kas tiek transportēti cauri Hormuzas šaurumam, un šis mēslojums veido 54% no valsts importa. Sudānas lauksaimniecības sistēma ir ļoti atkarīga no apūdeņošanas no Nīlas upes, bet šīs apūdeņošanas sistēmas tiek darbinātas ar naftas produktiem, un arī tie pārstājuši ceļu cauri Hormuza jūras šaurumam.
Un tomēr – no manas puses būtu nepareizi nepieminēt faktu, ka Sudānas veselības aprūpes sistēma, personāls un iestādes ir pakļautas pastāvīgiem uzbrukumiem. 2025. gadā Sudānā notika 82% no visiem pasaules nāves gadījumiem, kas saistīti ar uzbrukumiem veselības aprūpes iestādēm. Kopš pilsoņu kara sākuma visā valstī notikušajos 213 apstiprinātajos uzbrukumos nogalināti vairāk nekā 2000 ārstu un medicīnas māsu. Abas karojošās puses pēdējo divu nedēļu laikā ir uzbrukušas veselības aprūpes iestādēm.
Slimnīcas ir izlaupītas, tiek bombardētas un okupētas. Medicīnas personāls ir saņēmis draudus, ticis aizturēts vai bijis spiests bēgt. Ātrās palīdzības automašīnām tiek liegta piekļuve ievainotajiem.
Konflikta zonās ir slēgtas vairāk nekā 80% slimnīcu un primārās veselības aprūpes iestāžu. Saskaņā ar PVO datiem visā valstī 37% veselības aprūpes iestāžu nedarbojas. ANO veselības aģentūra lēš, ka 20 miljoniem cilvēku ir nepieciešama nekavējoša medicīniskā palīdzība, jo turpina izplatīties malārija, Denges drudzis, masalas, B un E hepatīts, meningīts un difterija. PVO ziņo par iespējamiem poliomielīta uzliesmojuma draudiem.
Sudānā divās provincēs ir izsludināts bads, un vēl 20 provincēm draud nopietni apdraudējumi. Bads jau ir skāris vairākas provinces, tostarp El-Fasheru un Kadugli, bet papildu bada riskam pakļautas vairāk nekā 20 apdzīvotās vietās Ziemeļdarfūrā un Dienvidkordofānā, kas pašlaik ir notiekošo kauju epicentri.
Miljoniem ģimeņu ir pieejama viena vai mazāk ēdienreizes dienā, un daudzi, lai izdzīvotu, vāra lapas vai ēd dzīvnieku barību.
Pārtikas pārvadāšana ir kļuvusi par dzīvībai bīstamu nodarbošanos. Bruņoti karavīri pieprasa kukuļus uz galvenajiem ceļu maršrutiem, nereti nogalinot tos, kas mēģina nogādāt pārtiku aplenktajās teritorijās.
Cerības par vardarbības izbeigšanu kavē nepārtraukta ārvalstu militārā un finansiālā palīdzība karojošajām pusēm. Mans mērķis šoreiz nav vainot vienu vai otru Tuvējo Austrumu valsti, kuras atbalsta vienu vai otru Sudānas pilsoņu kara karojošo pusi, kaut visas valdības noliedz apsūdzības par iesaistīšanos karā.
ASV un Izraēlas karš pret Irānu ir izraisījis vēl kādu negaidītu efektu. Ir mainījušies bēgļu ceļi, mainījušies humānās palīdzības ceļi un pieaudzis drauds, ka miljoniem Sudānas iedzīvotāju meklēs palīdzību kaimiņvalstīs, kuras centīsies bēgļu plūsmas pavērst Eiropas virzienā.
Vai tiešām nebūs nevienas labas ziņas šajā rakstā? Būs. Maija otrajā pusē miljoniem musulmaņu dodas svētceļojumā uz Meku. Meka ir islāma pasaules centrs, pravieša Muhameda un viņa dibinātās reliģijas dzimšanas vieta. Senā Meka atrodas Saūda Arābijas centrālajā daļā, 45 kilometrus uz ziemeļiem no Sarkanās jūras ostas Džidas, un Meka mūžu mūžos bijusi oāze uz vecā karavānu tirdzniecības ceļa, kas savienoja Vidusjūras pasauli ar Dienvidarābiju, Austrumāfriku un Dienvidāziju. Romiešu un bizantiešu laikos tā bija kļuvusi par nozīmīgu tirdzniecības un reliģisko centru. Svētā zeme Hidžaza, kurā atrodas Meka un Medīna, ir nelīdzena vulkānu virsotņu vide, kas pazīstama ar intensīvu saules gaismu un nelielu nokrišņu daudzumu.
Katram sevi cienošam musulmanim vismaz reizi mūžā būtu jānonāk Mekā, un to vislabāk saprot vecāka gadagājuma cilvēki, kuriem mūžs tuvojas beigām – var nepaspēt. Vislabāk Meko apmeklēt Hādža laikā, proti starp 8. un 13. dienu islāma mēness kalendāra 12. mēnesī. Pirms došanās ceļā svētceļniekam ir jānovērš visas kļūdas, jāsamaksā visi parādi un jāplāno pietiekami daudz naudas savam ceļojumam un ģimenes atbalstam prombūtnes laikā. Var jau apmeklēt Meku arī citā laikā, bet labāk to darīt Hādža laikā.
Tad nu ļaudis Bangladešā, Indijā, Pakistānā, Afganistānā sēžas vecās smagajās mašīnās vai pārpildītos dzelzceļa sastāvos un dodas uz Meku caur Irānu, pēc tam ar prāmjiem pārceļas uz Apvienotajiem Arābu emirātiem. Un Mekas virzienā parasti dodas ap trim miljoniem svētceļnieku.
Man šķiet, ka pat Donalds Tramps un Benjamins Netanjahu nevēlas sastrīdēties ar visu islāma pasauli, tādēļ karu maija sākumā pārtrauks, protams, iepriekš pavēstot, ka ir karā pārliecinoši uzvarējuši visās pozīcijās.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!