JĀNIS HERMANIS, ekonomists
Eiropas Savienība pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir ieviesusi plaša mēroga un bezprecedenta sankcijas pret agresorvalsti Krieviju. Laika periodā kopš 2022.gada februāra ES ir kopumā noteikusi jau 19 dažādas sankciju paketes. Šīs sankcijas jau no paša sākuma ietver arī būtiskus tirdzniecības ierobežojumus, kuru mērķis bijis palielināt ekonomisko spiedienu uz Krieviju un ierobežot tās iespējas finansēt militāro agresiju. Kā jau agrāk minēts rakstā “Krievijas kara budžets”, naftas un gāzes eksporta ieņēmumiem Krievijas budžetā ir bijusi ļoti svarīga loma. Bet kādas izmaiņas saredzamas ES valstu eksporta un importa statistikā?
Lielākais ES izaicinājums – importa atkarība no Krievijas
Atšķirībā no 2014.gada, kad Krievija iebruka Krimā un savstarpējā sankciju politika galvenokārt ietekmēja ES valstu eksportētājus, šoreiz īpaši kritisks uzsvars ir bijis uz importa plūsmas ierobežošanu no Krievijas. Kā redzams zemāk, ES importa struktūra no Krievijas nav pārāk daudzveidīga – galvenokārt energoresursi un metāli, kas ir ilgstoši bijušas nozīmīgas izejvielas lielai daļai ES valstu. Tomēr Krievijas importa vērtība uz ES 2023.gadā ir būtiski samazinājusies – par aptuveni ¾, un tas noticis galvenokārt uz energoresursu (naftas un gāzes) rēķina.
Pilnīgs energoresursu importa aizliegums vēl nav stājies spēkā (tas plānots pakāpeniski). Joprojām tiek piemērots izņēmums naftas piegādēm pa cauruļvadu “Druzhba” uz Ungāriju un Slovākiju, jo šīm valstīm (kurām nav jūras piekļuves) nav citas alternatīvas energoresursu piegādes infrastruktūras. Tam ir arī savas negatīvās blaknes, jo Ungārijas un Slovākijas līderi (Orbāns un Fico) izteikti simpatizē Krievijai un tradicionāli ieņem pretēju nostāju ES kopējā sankciju politikā. Savukārt Krievijas dabasgāzes galvenie importētāji ne tikai jau minētās Ungārija un Slovākija, bet arī Francija, Nīderlande un Beļģija. ES oficiāli apņēmusies pakāpeniski pārtraukt Krievijas dabasgāzes importu līdz 2027.gadam.
Uz kopējās tirdzniecības fona mazāk pamanāmas, tomēr turpinājušās arī citu produkcijas veidu importa plūsmas no Krievijas uz ES valstīm, jo īpaši, ķīmiskā produkcija (galvenokārt – minerālmēsli) un atsevišķi metāli. Krievijas minerālmēslus joprojām importē apmēram 20 ES valstis, no kurām lielāko daļu iegādājas Polija, Francija, Vācija, Spānija, Itālija. ES sankcijas pret Krieviju neparedz tiešu importa aizliegumu minerālmēsliem, taču tie pakļauti ļoti augstām muitas nodevām ar nolūku ierobežot attiecīgo importa apjomu. Kopējā minerālmēslu importa vērtība no Krievijas šobrīd ir saglabājusies apmēram tādā pašā apjomā kā pirms kara (2021.g. – 1,8 miljardi EUR; 2024.g. – 1,7 miljardi EUR). Tikmēr Krievijas importētā metāla vērtība uz ES valstīm samazinājusies apmēram 3 reizes (metāls un tērauds 2021.g. – 7,4 miljardi EUR; 2024.g. – 2,6 miljardi EUR). Galvenās dzelzs un tērauda importētājas no Krievijas ir Itālija, Beļģija, Dānija un Čehija, kuru rūpniecības uzņēmumi joprojām atkarīgi no šādām piegādēm. Lai arī dzelzs un tērauda importam no Krievijas noteikti ierobežojumi, iepriekš minētās valstis ir nolobējušas, ka saglabājas sankciju izņēmumi / pārejas periods noteiktām metālu produkcijas grupām.
Ja preču importu no Krievijas vērtē procentos pret IKP, tad ES-27 vidējais rādītājs samazinājies no ~1-1,5% (līmenis pirms 2022.gada) līdz 0,2% pret IKP. Attēlā zemāk var redzēt, ka Baltijas valstis un Bulgārija ir spērušas vislielāko soli importa samazināšanā no Krievijas – no 5-10% (pirms kara līmenis) līdz 0,1-0,2% pret IKP (šobrīd). Tikmēr vislielākais Krievijas importa īpatsvars 2025.gada 3.ceturksnī saglabājies Ungārijā un Slovākijā (attiecīgi – 1,8% un 1,7% pret IKP).
Kas ir nācis Krievijas importa vietā?
Kopš kara sākuma ir būtiski mainījusies ES importa ģeogrāfija. Ja pirms 2022.gada Krievijas īpatsvars ES kopējā importa vērtībā bija ~7%, tad šobrīd tas ir vien ~1%. Galvenais samazinājums ir energoresursu importa sadaļā, kur Krievijas īpatsvars ir samazinājies no 30% līdz 4% (skat. 3.attēlā). Kā redzams, ES ir aizstājusi Krievijas energoresursu importu galvenokārt uz ASV un Norvēģijas rēķina. Pietiekami lielas energoresursu piegādes tiek uzturētas arī no citiem reģioniem, piemēram, Āfrikas (Lībija, Alžīrija, Nigērija), Saūda Arābijas, Kazahstānas u.c. valstīm.
Kā mainījies eksports uz Krieviju?
Preču eksports no ES valstīm uz Krieviju agrāk ir bijis pietiekami daudzveidīgs. Uz Krieviju tikušas eksportētas lauksaimniecības un pārtikas preces, ķīmiskā produkcija, apģērbi un apavi, automašīnas, iekārtas, mehānismi u.c. produkcija. Jāatzīmē, ka jau kopš 2014.gada, kad notika Krimas okupācija un tika uzsākta abpusējo sankciju politika, daļa ES ražotāju (īpaši pārtikas nozarē) ir savlaicīgi apzinājušies sadarbības riskus ar Krieviju un diversificējuši savu noietu uz citiem tirgiem.
Kā redzams zemāk, eksporta vērtība no ES uz Krieviju šobrīd ir aptuveni par 2/3 zemāka nekā pirms kara (2021.gadā). Galvenais eksporta samazinājums ir noticis uz metāla un mašīnbūves produkcijas rēķina, jo jau pirmajās ES sankciju paketēs tika paredzēts, ka uz Krieviju aizliegts eksportēt preces un tehnoloģijas, kas var stiprināt Krievijas militāro industriju vai būt divējādi izmantojamas – tai skaitā, aviācijas, kosmosa un jūrniecības tehnoloģijas, naftas ieguves iekārtas u.tml. ES sankciju režīms neparedz speciālus ierobežojumus automašīnu un apģērbu eksportam uz Krieviju (izņemot to, ka tiek aizliegts luksusa preču eksports), tomēr ES gandrīz pilnībā pārtraukusi satiksmes līdzekļu eksportu uz Krieviju – tas ir arī tāpēc, ka daudzi auto ražotāji ir apturējuši savu līdzšinējo darbību Krievijas tirgū reputācijas apsvērumu dēļ. Būtiski ir samazinājies arī apģērbu un tekstilmateriālu eksports uz Krieviju – daļa apģērbu tirdzniecības zīmolu (H&M, Mango, LVMH) ir oficiāli aizgājuši no šī tirgus (pārdodot biznesu, slēdzot veikalus, pārtraucot visus tiešos piegādes kanālus u.tml.), bet cita daļa nav paudusi skaidru nostāju un / vai pieļauj tirdzniecību pa alternatīviem kanāliem.
Šobrīd kā apjomīgākās eksporta grupas (naudas izteiksmē) uz Krieviju ir saglabājušās ķīmiskā produkcija, lauksaimniecības un pārtikas preces. Šeit jānorāda, ka Eiropas Komisijas publicētajos sankciju paskaidrojumos minēts, ka “eksporta un importa ierobežojumi neattiecas uz produktiem, kas galvenokārt paredzēti patēriņam, un produktiem, kas saistīti ar veselību, farmāciju, pārtiku un lauksaimniecību, lai netiktu kaitēts Krievijas iedzīvotājiem”. Tādējādi šo produkcijas grupu eksports no ES tiek atstāts attiecīgo nozaru uzņēmēju ziņā. Eurostat dati liecina, ka pašreiz lielākā preču eksporta grupa uz Krieviju ir farmaceitiskie produkti – to kopējā pārdošanas vērtība pēdējo 4 ceturkšņu laikā bija 9,3 miljardi EUR, un attiecīgo eksportu turpina gandrīz visas ES valstis (priekšgalā – Vācija, Beļģija un Nīderlande). Lauksaimniecības un pārtikas preču eksportā uz Krieviju lielāko daļu šobrīd veido alkoholiskie dzērieni, kakao produkti, eļļas, augu produkcija.
Ja preču eksportu uz Krievijas vērtē procentos pret IKP, tad ES-27 vidējais rādītājs samazinājies no 0,6% (līmenis pirms 2022.gada) līdz 0,2% pret IKP. Attēlā zemāk var redzēt, ka Baltijas valstīm Krievija līdz šim ir bijis ļoti nozīmīgs preču eksporta tirgus, kura lomu tām pēc kara sākuma izdevies būtiski samazināt. Tomēr Latvijā šobrīd preču eksporta īpatsvars uz Krieviju (2,5% pret IKP) ir augstākais visā ES, un šis fakts nedara godu mūs valstij. No Latvijas uz Krieviju tiek eksportēti alkoholiskie dzērieni (kuri galvenokārt ražoti citās Eiropas valstīs), farmaceitiskie preparāti, medikamenti, apģērbi. Nākamās valstis pēc preču eksporta īpatsvara uz Krieviju ir Slovēnija (1,9 pret IKP %; Krievijā pārdod galvenokārt farmaceitisko un organiskās ķīmijas produkciju) un Igaunija (0,9%; kakao izstrādājumi, mehāniskās iekārtas).
Sankciju apiešana
Protams, ka tirdzniecības apjoms starp ES valstīm un Krieviju parādās ne tikai tiešajā eksporta un importa statistikā. Tiek izmantoti arī dažādi apejošie kanāli un tranzītvalstis, ko daļēji atspoguļo dažādi netiešie statistikas dati. Piemēram, kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir 2 reizes palielinājies ES eksporta un importa apjoms ar pārējām NVS valstīm. Līdzīgs savstarpējās tirdzniecības aktivitātes pieaugums ir redzams arī ar Kazahstānu, Indiju, Turciju, AAE u.c. valstīm, kuras sankciju režīmus īsteno mazāk stingri un ar kuru palīdzību var slēpt preču patieso izcelsmi vai izmantot netiešus maršrutus. Šādu valstu lomas un kanāli var mainīties, reaģējot uz sankciju politikām un to izpildi.
Secinājumi
Statistikas dati pietiekami skaidri apliecina, ka ES sankciju politika pret Krieviju ir veicinājusi būtisku savstarpējās sadarbības apjoma samazinājumu. Kā zināms, ES valstu ekonomika ir spējusi pārdzīvot šīs izmaiņas, izvairoties no sociāli-ekonomiskām grūtībām, kamēr Krievijas pusē ir salīdzinoši liela finanšu spriedze un pasliktinājies sabiedrības dzīves līmenis.
Vielaikus joprojām abos virzienos saglabājas atsevišķas preču tirdzniecības plūsmas, un tam ir dažādi iemesli. Pirmkārt, kopējā sankciju režīmā tiek pieļauti izņēmumi vai gari pārejas periodi, ņemot vērā to, ka noteiktas valstis, to infrastruktūra un /vai sistēmiskie nozares spēlētāji nav gatavi pēkšņai sadarbības pārtraukšanai. Tādējādi arī kopējā sankciju politika ir fragmentēta. Otrkārt, vēl joprojām pastāv produkcijas veidi, kuru tirdzniecība nav aizliegta, un to izpilde ir attiecīgo uzņēmumu ziņā. Treškārt, tiek izmantoti dažādi alternatīvie kanāli caur trešajām valstīm, lai turpinātu tirgoties ar Krieviju.
Vai sankcijas varētu pilnveidot?
Lai pilnveidotu sankcijas, būtu nepieciešamas izmaiņas vairākos virzienos. Būtu jānosaka stingrāki ieviešanas laika grafiki tiem sankciju veidiem, kuros noteikti pārejas periodi vai izņēmumi, īpaši – enerģētikas jomā. Lai novērstu gadījumus, kad ES kopējos lēmumus var bloķēt pāris valstis un kopējā politika būtu izlēmīgāka, sankciju jautājumos būtu jāpāriet uz kvalificēto balsu vairākumu. ES valstu iestādēm būtu plašāk jāsadarbojas, veicot sankciju uzraudzību, lai savlaicīgi noslēgtu apejošos kanālus caur trešajām valstīm u.tml. sankciju “caurumus”. Visbeidzot, būtu plašāk jāskaidro iedzīvotājiem sankciju efektivitāte (kā tās darbojas, kādi ir ieguvumi, ietekme uz drošību, kas būtu jāuzlabo u.tml.), lai izvairītos no dezinformācijas, saņemtu lielāku sabiedrības atbalstu un veidotu lielāku spiedienu uz uzņēmumiem, kuri turpina sadarboties ar Krieviju.
Avots: latvijasdrosiba.lv
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!