Pagājušajā gadā no Eiropas Savienības dalībvalstīm uz Krieviju aizveda gandrīz divus tūkstošus tonnu dabīgā kaučuka. Kā atklāja Ukrainas Ekonomiskās drošības padome, viens no galvenajiem Eiropas Savienības dabīgā kaučuka piegādes ceļiem uz Krieviju, kur šo kaučuku izmanto arī militāro lidmašīnu riepu ražošanā, ved tieši caur Latviju, vēsta raidījums “de facto”.
Dabīgais kaučuks ir viena no vērtīgākajām izejvielām militārās produkcijas ražošanā. “Kaučuks ir ļoti izturīgs gumijas materiāls, ko var izmantot arī civilajā aviācijā. Tāpat dažādos stiprinājumos kāpurķēžu mehānismos,” stāsta Latvijas Drošības un aizsardzības industrijas federācijas vadītāja Elīna Egle.
Dabīgais kaučuks ir ļoti pieprasīts, jo tā īpašības nevar pilnībā atkārtot sintētiskie kaučuka aizstājēji. Krievija, kas kaučuku izmanto, tostarp militāro lidaparātu riepu ražošanai, ir atkarīga no šīs izejvielas importa.
“Krievijā ražo sintētisko kaučuku, taču tam nav tādas īpašības, kādas piemīt dabīgajam kaučukam un kas nepieciešamas lidmašīnu riepu izturībai, ilgmūžībai un darbības efektivitātei,” skaidro
Ukrainas Ekonomiskās drošības padomes analīzes, izmeklēšanas un pētījumu direktore Olena Jurčenko.
Dabīgo kaučuku izmanto militāro lidmašīnu riepu ražošanā
Dabīgo kaučuku Krievijā izmanto arī tādu lidmašīnu riepu ražošanā, kas veic raķešu un aviobumbu triecienus Ukrainai. Konkrētāk – 2023. un 2024. gadā Krievijas aviācija izmantojusi aptuveni 70 Su-34 un Su-35S bruņotas lidmašīnas. Taču, kā atklājusi Ukrainas Ekonomiskās drošības padome, Krievija šo lidmašīnu riepu ražošanā ir atkarīga no dabīgā kaučuka.
Latvija šajā shēmā ir starpposms, secinājusi Ukrainas Ekonomiskās drošības padome, kas izpētījusi datubāzē “Export Genius” muitas deklarācijas. Proti, dabīgo kaučuku pamatā ražo Malaizijā un Indonēzijā. Ņemot vērā, ka šīs valstis nav sankciju režīmā, dabīgo kaučuku no tām parasti uz Krieviju eksportē pa tiešo vai caur Ķīnu. Taču kaučuks Krievijā nonāk arī caur Eiropas valstīm. Kā secināts Ukrainā, pērn piegādātāji no Eiropas Savienības uz Krieviju aizveda dabīgo kaučuku vairāk nekā divarpus miljonu eiro vērtībā. “Eiropas valstis pašas nav ražotājas, taču, tā kā eksports nav aizliegts, tās var tikt izmantotas kā reeksporta centri,” nosaka Jurčenko. Saskaņā ar ukraiņu pētījumu, Latvija nodrošinājusi 86 % no visa dabīgā kaučuka, kas no Eiropas Savienības piegādāts Krievijai. Atlikušos četrpadsmit procentus piegādāja Itālijas.
Figurē divi Latvijas uzņēmumi
Ukrainas Ekonomiskās drošības padomes pētījums rāda, ka pērn caur Latviju uz pieciem ar Krieviju saistītiem uzņēmumiem dabīgo kaučuku vairāk nekā divu miljonu eiro vērtībā sūtīja divi Latvijas uzņēmumi. Saskaņā ar “Lursoft” datiem viens uzņēmums nodarbojas ar transporta atbalsta pakalpojumiem, otrs – ar starpniecības pakalpojumiem kravu transporta jomā.
“De facto” zināms, kuras Latvijas firmas figurē kā dabīgā kaučuka eksportētājas, taču tajās noliedz, ka pērn sūtījuši kravas minētajiem uzņēmumiem. Abas arī apgalvo, ka stingri ievēro likumdošanas un saistošo normatīvo aktu prasības. Šobrīd, pēc tam, kad arī medijs “Politico” ziņoja, ka caur Latviju uz Krieviju plūst dabīgais kaučuks, situāciju izmeklē drošības iestādes.
Situāciju izvērtē drošības iestādes
“Šajā gadījumā mēs uzreiz pieprasījām informāciju drošības dienestiem, jo šis ir dabīgais kaučuks. Šī nav sankcionēta prece, to izmanto dažādi. Un tā pirmā lieta, kas mums ir jāizdara – jāsaprot, vai ir noticis tiešām sankciju pārkāpums, vai ir bijusi piegāde tieši militārajam kompleksam. Šobrīd mēs gaidām atzinumu no mūsu drošības iestādēm,” pauž Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis.
Šo drošības iestāžu atzinumu Ārlietu ministrija cer sagaidītu tuvāko divu nedēļu laikā.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Ļoti interesanti šito jandāliņu paskatīties vēsturiskā retrospekcijā.Ar mangānu un elektroniku bija tāds pats scenārijs ar sākotnēju sašutuma pilnu pukošanos pa medijiem, pēc tam valdība “pieņēma mērus”un galarezultātā kravas aizgāja uz Tallinu vai Klaipēdu.Vēl pirms kara līdzīgā stilā pa latvju medijiem tika vazāti dažādi baltkrievu minerālmēsli un vēl viskautkas ar iepriekšparedzamu galarezultātu, kad kravu plūsma pārorientējas uz blakusvalstu ostām.Manuprāt, šitas viss ir klasisks melnais PR ar taisnīgas atlīdzības elementiem, kad leišu un igauņu ostās sēdošie apjāj latvju ostās sēdošos, laikam vecos čekistus.