Saeima ceturtdien nolēma izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju, lai vētītu problēmas nacionālā un Eiropas Savienības (ES) līmeņa imigrācijas regulējumā un izpildinstitūciju darbā.
Lēmuma projektu par Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas “Par problēmām nacionālā un ES līmeņa imigrācijas regulējumā un izpildinstitūciju darbā, kas noved pie masveidīgas trešo valstu pilsoņu ieceļošanas un uzturēšanās Latvijas Republikā” iecelšanu parakstījuši kopumā 34 deputāti no Nacionālās apvienības (NA), “Apvienotā saraksta” (AS) un “Latvija pirmajā vietā” (LPV) Saeimas frakcijām, kā arī pie frakcijām nepiederošie deputāti Aleksandrs Kiršteins un Andrejs Ceļapīters.
Par parlamentārās komisijas izveidi balsoja 76 deputāti no NA, AS, LPV, “Jaunās vienotības” (JV), “Progresīvajiem”, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS). Atturējās viens deputāts – Juris Jakovins (ZZS).
Savukārt nebalsoja 12 deputāti, tostarp visi deputāti no frakcijas “Stabilitātei”, Gunārs Kūtris (ZZS), Ingmārs Līdaka (AS), Māris Kučinskis (AS), Edvīns Šnore (NA) un Oļegs Burovs (GKR)
Jānis Dombrava (NA), Saeimas sēdē debatējot, norādīja, ka šai izmeklēšanas komisijai ir iespēja nebūt “cīņu laukam” starp politiskajiem spēkiem, bet platformai, kurā Saeimas deputāti iedziļinās ar imigrāciju saistītā problemātikā, apzina problēmas, piedāvā risinājumus un palīdz saukt pie atbildības tos, kuri, ignorējot likumus, masu imigrāciju ir izmantojuši savtīgiem nolūkiem.
Savukārt “Progresīvo” Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs norādīja, ka šāda veida komisijas izveidošana nopietni degradējot parlamentārās izmeklēšanas jēgu un būtību. Proti, pieteikumā neesot skaidrs, kas tieši tiks izmeklēts, tikai norādīts, ka tiks vērtētas problēmas imigrācijas regulējumā gan Latvijā, gan ES.
Viņš atzīmēja, ka šis esot darbs, kas ir jāveic jau esošajām Saeimas komisijām. “Ne velti mums ir komisija, kuru sauc “Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija”, ” teica Šuvajevs, piebilstot, ka ir uzrakstīti vien pāris deputātu jautājumi un viens pieprasījums par šo tēmu.
“Šādas komisijas izveidošana ir tīrs priekšvēlēšanu gājiens, kur publiskie līdzekļi – gan finansiālie, gan cita veida – tiks izmantoti, lai politiķi sev veidotu atsevišķu kampaņas platformu tepat Saeimā,” teica politiķis.
Edmunds Zivtiņš (LPV) pauda, ka cilvēki esot satraukti par imigrantu pieplūdumu. Viņš teica, ka Rīga esot uzņēmusi “ļoti interesantu” un, viņa skatījumā, atbalstāmu kursu – cīņu ar nelegālo migrāciju.
Zivtiņš sacīja, ka šis esot būtisks jautājums, lai saprastu, kāda ir situācija, kas ir ar līdzekļiem, atbalsta funkcijām un kā sadarboties dienestiem.
JV Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics norādīja, ka JV atbalstīs komisijas izveidi un konstruktīvi tajā darbosies. Viņš pauda, ka kopumā šī sasaukuma laikā likumdošana saistībā ar imigrāciju padarīta stiprāka. Reizē, viņa ieskaitā, tai būtu jākļūst vēl stingrākai.
Tāpat Jurēvics atzīmēja, ka Latvija ES uzstājusi uz stingrāku imigrācijas politiku, lai sargātu ārējās robežas.
Paredzēts, ka parlamentārās izmeklēšanas komisija darbosies sešus mēnešus.
Lēmuma projektā norādīts, ka kopš 2015. gada būtiski pieaudzis trešo valstu valstspiederīgo skaits, kuri Latvijā uzturas ar termiņuzturēšanās vai pastāvīgajām uzturēšanās atļaujām, pārsniedzot 105 000 personu. Papildus tam valstī uzturas arī nenoteikts personu skaits, kas izmanto vīzas un ceļošanas dokumentus, kas ir izsniegti citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs.
Šo kārtību papildinot arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regula, kas nosaka, ka personai robežas šķērsošanai jāuzrāda derīgs ceļošanas dokuments un visas nepieciešamās ieceļošanas atļaujas.
Reizē uzsvērts, ka kopš 2021. gada Baltijas valstis un Polija tiek pakļautas Baltkrievijas režīma īstenotajam hibrīdkaram, organizējot nelegālo imigrantu plūsmas ES virzienā. Lielākā daļa šo trešo valstu pilsoņu nelikumīgi šķērso Latvijas-Baltkrievijas robežu, ļaunprātīgi izmantojot patvēruma pieteikumu procedūru, lai tā izvairītos no izraidīšanas, norādīts lēmuma projektā.
“Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā nacionālās drošības riski tikai pieaug. Īpaši tas attiecināms uz Latvijā dzīvojošajiem Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem,” teikts dokumentā, uzsverot, ka vienlaikus Eiropā joprojām saglabājas “augsts terorisma draudu līmenis, tai skaitā no personām, kas identificējamas kā radikālās islāma ideoloģijas pārstāvji”.
Šie apstākļi radot paaugstinātu slodzi atbildīgajām valsts iestādēm arvien pieaugošas imigrācijas apstākļos nodrošināt efektīvus kontroles pasākumus, lai migranti ievērotu Latvijas likumus un neradītu apdraudējumu nacionālajai drošībai.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Bērnu dārziņa vārdā apsveicu Trampa k- gu Pateicības dienā !