Pāriet uz saturu

Interneta žurnāls

Politika

Pārtikas cenu kāpuma dēļ katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs spiests atteikties no daļas produktu

Pretēji ekonomikas ministra Viktora Valaiņa (ZZS) š.g. jūnijā sacītajam, ka pēc pārtikas cenu samazināšanas memoranda parakstīšanas tas varētu kļūt jūtams iedzīvotājiem mēneša laikā, Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka pārtikas cenas oktobrī pieaugušas par 5,6% kopš pagājušā gada oktobra un par 0,5% kopš septembra.

Aptaujas dati parāda, ka pārtikas cenu kāpums joprojām ir jūtams teju katrā mājsaimniecībā – lai gan daļa cilvēku spējuši saglabāt līdzšinējos pirkšanas paradumus, arvien vairāk iedzīvotāju ir spiesti rūpīgāk plānot iepirkumus un izvērtēt produktu cenas, vēsta lsm.lv.

Pārtikas cenu kāpums ietekmējis teju 80% Latvijas mājsaimniecību, liecina bankas “Citadeles” un “Norstat” aptaujas dati.

Turklāt katrs ceturtais atzīst, ka nācies atteikties no daļas ierasto produktu, jo izdevumi kļuvuši būtiski lielāki.

Mazāk nekā piektdaļa nejūt izmaiņas savos ikdienas izdevumos pārtikas produktiem.

Pārtikas cenu kāpums Latvijā joprojām ir jūtams – lielākā daļa iedzīvotāju saskaras ar nepieciešamību pielāgot savus patēriņa paradumus un rūpīgāk plānot iepirkumus.

Kopumā 25% aptaujāto atzīst, ka pārtikas izdevumi būtiski pieauguši, bet vēl 30% tos raksturo kā “nedaudz pieaugušus”.

Vēl 23% norādījuši, ka izdevumi ir auguši, taču viņi joprojām var atļauties iegādāties visu kā iepriekš.

Tikmēr 18% iedzīvotāju nav novērojuši būtiskas izmaiņas, bet 3% atbildējuši, ka pārtikas tēriņi pat samazinājušies.

Tēmas

Dalies ar rakstu

Vēl par tēmu

Skatīt vairāk

Lasītākie raksti

Skatīt vairāk

Komentāri (10)

10 komentāri
Kārtot
Jaunākie
Vecākie Visvairāk balsu
TTT
11 mēn. atpakaļ

Reali neviena partija nenodarbojas ar problemam, kas patiesi skar teju ikvienu- lieltirgotaju patvaļa un cenu celšana, komunalo un citu pakalpojumu nepamatota sadardzinaśana (kur KP un PTAC skatas?), veselibas aprupe, sociala aizsardziba. Politikāņu maukas, ipaši LPV, zilie zemnieki un naciķi aizņemti ar jāšanos ap Stambulu un citiem marginalirm sū**iem.

Profesionāls students
11 mēn. atpakaļ

Tikai katrs ceturtais? Varbūt tavos sapņos…

nagla
11 mēn. atpakaļ

Ekonomikas ministrs, kam pietrūkst elementāru zināšanu par elementārām ekonomikas sakarībām. Ministrs ir politiska figūra, bet kas viņam ministrijā par “speciālistiem” strādā?

iģoc
11 mēn. atpakaļ

Es arī dabūnu no kaviāra un žāvētiem zušiem atteikties. Bļ@ģ !

Vāvere
11 mēn. atpakaļ
Atbilde uz  iģoc

Un es vakar nespēju nopirkt trifeles.

der Trinker
11 mēn. atpakaļ
Atbilde uz  iģoc

Sagribējās… ēd nēģus un foreļu ikrus! Nav ne vainas

Kju
11 mēn. atpakaļ

Varbūt beidzot tad pircēji sapratīs, ka cenas veikalos diktē tirgus likumio nevis ministrs ar rīkojumu. Nepirksiet produktu X vai pirksiet to no X klāsta kam mazāka cena, arī tirgotāji/ražotāji būs spiesti piemēroties. Ja jau nevar saprast ka tā cenas jāregulē, tad tagad dzīve piespiedīs to darīt.

antikampanella
11 mēn. atpakaļ

Iedzīvotāju ticība horoskopiem, pesteļiem arī potiķu pekstiņiem sadurās ar ekonomikas, dabas un astronomijas likumsakarībām. Tas viss netraucē noticēt nākamajām pasakām. Pats jaukākais , ka arī mūsu augstskolas saražojušas krietnu papildinājumu dezorientēto pulkam.

Zvaigzne
11 mēn. atpakaļ

Varu tikai no pārsteiguma ieplest acis, ja kāds nopietni tic un vēl sludina, ka tirgus ekonomikā “labās gribas memorandi” tiešām ir ar ietekmi uz tirgus cenu.
Nja, man primāri tad ir jautājumi par izglītības līmeni un prāta spējām. 

Billy
11 mēn. atpakaļ
Atbilde uz  Zvaigzne

Tavs pārsteigums ir ļoti saprotams. Ekonomikas valodā runājot — “labās gribas memorands”, “cieņa pret patērētāju”, “nozares pašregulācija” u.tml. ir skaņa bez masas, ja vien nav divas lietas: spēcīga ārēja kontrole (regulators, sodi, reāla risks zaudēt tirgu) par tirgu ietekmējoša koordinācija starp pietiekami daudziem spēlētājiem Bez šīm divām lietām “memorands” tirgus cenu dinamiku neizmaina. Tas ir PR, politisks dūmu mākonis vai simbolisks žests, bet ne ekonomisks instruments. Kāpēc “labā griba” nestrādā tirgū? Racionāla firma pūlas maksimizēt peļņu, nevis ievērot kolektīvu morāli. Pat ja firmas vadība gribētu cenu samazināt, bez garantijas, ka to darīs arī konkurenti, tā riskē zaudēt tirgus daļu. Tādēļ… Lasīt vairāk

Dalīties ar rakstu