Jūlijā piedzīvotais cenu samazinājums Latvijas iedzīvotājiem, visticamāk, būs tikai īslaicīga atelpa. Lai gan gada inflācija sarukusi līdz 2,6%, jau tuvākajos mēnešos cenu kāpums varētu atkal paātrināties. Lielākos riskus rada degvielas, dabasgāzes, apkures un pārtikas cenu iespējamais pieaugums.
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka jūlijā, salīdzinot ar jūniju, vidējais patēriņa cenu līmenis Latvijā samazinājās par 0,7%. Savukārt gada inflācija saruka no 3,4% jūnijā līdz 2,6% jūlijā, sasniedzot otro zemāko līmeni šogad.
Tomēr “Luminor” galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš brīdina, ka šāds cenu kritums, visticamāk, nebūs ilgstošs. Viņš prognozē, ka jau augustā gada inflācija varētu atkal sasniegt aptuveni 3%, bet gada pēdējos mēnešos – pārsniegt 4%.
Pārtikas cenas samazināja gan PVN, gan sezona
Aptuveni divas trešdaļas no jūlijā reģistrētā cenu krituma veidoja pārtikas cenu samazinājums. Mēneša laikā pārtika un bezalkoholiskie dzērieni kļuva par 2% lētāki, bet gada laikā šīs produktu grupas cenas samazinājās par 3,1%.
Cenu kritumu veicināja sezonālie faktori un samērā stabilās pārtikas izejvielu cenas pasaules tirgos. Būtiska nozīme bija arī samazinātajai PVN likmei.
No 2026. gada 1. jūlija maizei, pienam, mājputnu gaļai un olām PVN likme pilotprojekta ietvaros tika samazināta no 21% līdz 12%. Samazinātā likme būs spēkā līdz 2027. gada 30. jūnijam.
Tomēr lētāka pārtika nenozīmē, ka kopējais dzīves dārdzības spiediens būtu beidzies. Jūlijā mājokļa, ūdens, elektroenerģijas, gāzes un citu kurināmo cenas gada laikā bija pieaugušas par 6,8%, veselības aprūpe sadārdzinājusies par 3,8%, bet restorānu un izmitināšanas pakalpojumi — par 6,9%.
Turklāt pakalpojumu cenas kopumā joprojām aug ievērojami straujāk nekā preču cenas. Salīdzinājumā ar 2025. gada vidējo līmeni pakalpojumi jūlijā bija par 7,1% dārgāki.
Degviela joprojām dārgāka nekā pērn
Viens no būtiskākajiem turpmākās inflācijas riskiem saistīts ar degvielas cenām. Lai gan jūlijā tās mēneša laikā samazinājās par 3,5%, salīdzinājumā ar 2025. gada jūliju degviela joprojām bija par 9,9% dārgāka.
Strautiņa vērtējumā degvielas cenu kāpumu var veicināt ģeopolitiskā spriedze, neskaidrība par Irānas un ASV kara noregulējumu, kā arī naftas pārstrādes jaudu bojājumi. Tos izraisījuši arī Ukrainas uzbrukumi Krievijas naftas pārstrādes uzņēmumiem.
Vienlaikus atkal pieaugot dabasgāzes cenām. To ietekmē gan daļēji slēgtais Hormuza šaurums, gan karstais laiks Eiropā, kas palielina elektroenerģijas patēriņu kondicionieru darbināšanai. Dabasgāzes cenu svārstības īpaši būtiskas ir Rīgai, kur gāze tiek izmantota siltumenerģijas ražošanā.
Granulu cenas ceļ paši pircēji
Cenu spiediens saglabājas arī cietā kurināmā tirgū. Lai gan bija pamats cerēt uz granulu cenu samazinājumu, pastiprinātais pieprasījums un pircēju vēlme laikus izveidot krājumus apkures sezonai veicinājusi pretēju tendenci. Pēc Strautiņa teiktā, granulu cenas gada laikā pieaugušas par 11%.
Nozares pārstāvji iepriekš norādījuši, ka Latvijā granulu ražošanas jaudas ir pietiekamas, lai nodrošinātu vietējo patēriņu. Problēmas rodas tādēļ, ka daudzi pircēji cenšas īsā laikā iegādāties kurināmo visai ziemai. Tas rada rindas, veicina ažiotāžu un ļauj situāciju izmantot pārpircējiem.
Dārgie minerālmēsli var atspoguļoties pārtikas cenās
Vēl viens inflācijas risks ir ilgstoši augstās minerālmēslu cenas. Pavasara lauksaimniecības sezonā ražotāji vēl varēja izmantot iepriekš iegādātos krājumus, taču jaunās izmaksas agrāk vai vēlāk varētu nonākt pārtikas izejvielu un gala produktu cenās.
Tādējādi jūlija cenu kritumu nevajadzētu uztvert kā ilgstošas deflācijas sākumu. Turklāt gada inflācija 2,6% apmērā nenozīmē, ka kopējais cenu līmenis būtu samazinājies — patēriņa grozs joprojām bija par 2,6% dārgāks nekā pirms gada. Cenu kritums par 0,7% attiecas tikai uz pārmaiņām viena mēneša laikā.
Ja Strautiņa prognoze piepildīsies, gada nogale mājsaimniecībām atkal var kļūt jūtami dārgāka, īpaši transporta, apkures un pārtikas izdevumu ziņā.
Avoti: “Luminor” ekonomista Pētera Strautiņa prognoze, CSP, EM
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!