Latvijā šogad jūnija beigās Latvijā vispārējās valdības parāds uz vienu iedzīvotāju ir 10 600 eiro, liecina Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) publiskotā informācija.
Pārrēķinot vispārējās valdības parādu uz vienu iedzīvotāju, augstākais parāda apmērs Eiropā bija Beļģijā – 56 400 eiro, bet vismazāk parādā bija Bulgārijas un Igaunijas iedzīvotāji – attiecīgi 4400 eiro un 6900 eiro, informē FDP.
Latvija joprojām atrodas starp valstīm ar salīdzinoši zemu vispārējās valdības parāda līmeni – 48% no iekšzemes kopprodukta (IKP), un izpilda Māstrihtas kritēriju – uzturēt parādu zem 60% no IKP, informē FDP.
Parāds 2025. gadam prognozēts 49% no IKP, bet turpmākajos gados paredzams straujāks tā pieaugums – 2026. gadā parāds varētu sasniegt 51% no IKP, savukārt 2027. un 2028. gadā – 55% no IKP.
FDP norāda, ka arī parāda apkalpošanas izdevumu īpatsvars pret IKP turpinās pieaugt. Procentu maksājumi 2025. gadā plānoti 519 miljoni eiro jeb 1,2% no IKP, 2026. gadā – 617 miljoni eiro jeb 1,4% no IKP. No 2027. līdz 2028. gadam vispārējās valdības budžeta procentu izdevumi veidos 1,5% no IKP, tomēr nomināli tie turpinās pieaugt, sasniedzot 700 miljonus eiro 2027. gadā un 736 miljonus eiro 2028. gadā.
Starp Eiropas valstīm lielākais parāds attiecībā pret IKP bija Grieķijā (151,2%), bet mazākais – Igaunijā (23,2%).
FDP skaidro, ka septiņās no 15 valstīm, kuru parāds ir zem 60% no IKP jeb tā sauktajās zemā parāda valstīs parāda apmērs procentpunktos samazinājies, salīdzinot ar 2024. gada otro ceturksni. Lielākais samazinājums bija Īrijā – par 7,2 procentpunktiem un Dānijā – par 3,4 procentpunktiem. Vidēji šajās septiņās valstīs parāds otrajā ceturksnī samazinājās par 2,1 procentpunktu.
Savukārt pārējās astoņās zemā parāda valstīs parāds pieauga – vidēji par 3,1 procentpunktu.
Augstā parāda valstīs (kopā 13) parāda apmērs procentpunktos samazinājās piecās no tām vidēji par 3,9 procentpunktiem. Lielākais samazinājums bija Grieķijā – par 8,9 procentpunktiem un Kiprā – par 6,5 procentpunktiem. Tomēr astoņās augstā parāda valstīs parāds pieauga vidēji par 2,4 procentpunktiem, tostarp Somijā – par 7,8 procentpunktiem, Francijā – par 3,5 procentpunktiem, Slovākijā – par 2,7 procentpunktiem un Itālijā – par 2,3 procentpunktiem.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Salīdzina te vardes ar ķiplokiem.
Kāda jēga no tā “uz iedzīvotāju”? Kas tā pa mērvienību? bērni, bezdarbnieki un pensionāri neko nepelna. Jāizdala ir uz strādājošajiem, pie tam, tiem kuri kauko ražo.
Ja izdala arī uz mirušajiem, tad jau vēl mazāks.
Kāda jēga no tāda fiktīva IKP cipara? Pārsūta Krievijai aizliegtu elektroniku no Vācijas, un tie 1,3 miljoni arī pieskaitās pie IKP. Ta jau tos 400kg narkotiku kravu arī var pieskaitīt pie IKP?
Valsts parāds ir 20 miljardi. Un vēl 1 miljards kredītprocentos, KATRU GADU.
Izdaliet uz ~200 tūkstošiem, reālā darba darītājiem. Cik sanāk?
Kādas ir cerības to parādu nomaksāt? 0.