Valdība otrdien apstiprināja Veselības ministrijas (VM) izstrādāto rīcības plānu liekā svara un aptaukošanās izplatības pieauguma mazināšanai 2025. līdz 2029. gadam, kura mērķis ir apturēt liekā svara un aptaukošanās pieaugumu Latvijas sabiedrībā, mazinot neinfekcijas slimību attīstības risku.
Plānā noteikti četri galvenie darbības virzieni – veselīga uztura un fizisko aktivitāšu paradumu uzlabošana, riska grupu agrīna atpazīšana, aptaukošanās diagnostikas un ārstēšanas uzlabošana, kā arī īstenoto pasākumu efektivitātes izvērtēšana.
Dokumenta ilgtermiņa mērķis ir līdz 2060. gadam samazināt liekā svara un aptaukošanās izplatību pieaugušo vidū līdz 45,1% un pagarināt veselīgi nodzīvotā mūža ilgumu līdz 72,8 gadiem.
VM vērš uzmanību, ka pašlaik veselīgi nodzīvotā mūža ilgums Latvijā ir tikai 54,2 gadi, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā, savukārt liekais svars vai aptaukošanās konstatēta gandrīz 60% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.
Primārās profilakses virzienā paredzēti pasākumi sabiedrības veselībpratības stiprināšanai, sabalansēta uztura pieejamības un fizisko aktivitāšu veicināšanai, īpašu uzmanību pievēršot bērniem un jauniešiem. Tiks pilnveidota veselīga uztura nodrošināšana izglītības iestādēs, kā arī īstenotas informatīvas kampaņas par fizisko aktivitāšu nozīmi un sabalansētu uzturu.
Savukārt sekundārās profilakses pasākumos plānots stiprināt agrīnu liekā svara un aptaukošanās atpazīšanu ģimenes ārstu praksēs un skolās. Īpaši akcentēta agrīna riska noteikšana sievietēm grūtniecības laikā, lai mazinātu aptaukošanās ietekmi uz bērna veselību. Plānots izstrādāt vadlīnijas veselības aprūpes speciālistiem par aptaukošanās profilaksi, diagnostiku un ārstēšanu, tostarp bērniem un pusaudžiem.
Terciārās profilakses pasākumos paredzēts izveidot vienotu algoritmu pacientu ar lieko svaru diagnostikai un ārstēšanai, tostarp nosakot pacientu nosūtīšanas un uzraudzības kārtību starp primāro un sekundāro veselības aprūpi.
Lai nodrošinātu kvalitatīvāku palīdzību, tiks rīkotas mācības veselības aprūpes speciālistiem par svara stigmas mazināšanu, psiholoģiskā atbalsta sniegšanu un uzvedības maiņas metodēm.
Tāpat paredzēts izvērtēt iespēju iekļaut noteiktas ārstniecības procedūras valsts apmaksāto pakalpojumu klāstā, tostarp pacientiem ar smagu aptaukošanos. VM uzsver, ka ārstēšana jāskata daudzdimensionāli – apvienojot medicīniskos, uztura, psiholoģiskos un sociālos aspektus.
Piemēram, atsevišķos gadījumos pacientiem ar augstu aptaukošanās pakāpi un papildu slimībām, kuru ārstēšanas rezultātu uzlabošanai ir akūti nepieciešams samazināt ķermeņa masu, nepieciešams nodrošināt valsts apmaksātu bariatrijas operāciju, minēts plānā.
Šāda pakalpojuma ieviešana plānota Nacionālā veselības dienesta izsludinātās inovāciju laboratorijas pilotprojektā “Vērtībās balstīts bariatrijas pakalpojuma modelis”. Šis pilotprojekts paredz izveidot multidisciplināru komandu pacientu ar aptaukošanos ārstēšanai, kā arī izstrādāt pacientu ar aptaukošanos ceļa karti un pacientu atlases kritēriju izveidi, šo pacientu ārstēšanu un pēcoperācijas uzraudzību, rezultātu ievākšanu un analīzi, kā arī pakalpojuma apmaksas modeļa izveidi.
Pilotprojektā plānots iesaistīt 250 pacientus. Bariatrijas operācijas rezultātā plānots panākt noturīgu liekās ķermeņa masas samazinājumu vismaz 25% apmērā sešus mēnešus pēc operācijas un 50% apmērā pēc 12 mēnešiem.
Tiek sagaidīts, ka pacientiem uzlabosies arī citi veselības rādītāji – samazināsies glikozes līmenis asinīs, asinsspiediens, holesterīna līmenis, tādējādi mazināsies arī kardiovaskulāro slimību risks. Attiecīgi pilotprojekts ļaus izdarīt secinājumus un gūt pierādījumus šāda pakalpojuma ieviešanai valsts apmaksāto pakalpojumu grozā.
VM plānā paredzējusi arī ciešāku sadarbību ar pašvaldībām, lai iedzīvotājiem būtu pieejamas publiskas sportošanas iespējas, piemēram, pastaigu un velomaršruti, āra sporta laukumi, bezmaksas vingrošanas nodarbības un skolu sporta infrastruktūras izmantošana ārpus mācību laika.
Plānots arī turpināt sadarbību ar izglītības un labklājības nozarēm, lai veicinātu darba un izglītības vides pielāgošanu veselīgākiem paradumiem, tostarp atpūtas paužu un veselīga uztura iekļaušanu darba un mācību grafikā.
Plāna īstenošanai nepieciešamais kopējais papildu finansējums 2025. līdz 2029. gadam paredzēts 8,26 miljonu eiro apmērā. No tā lielākā daļa – 7,05 miljoni eiro – tiks nodrošināta no valsts budžeta līdzekļiem, bet 1,21 miljonu eiro plānots piesaistīt no Eiropas Savienības fondiem un citiem ārvalstu finanšu instrumentiem, tostarp Atveseļošanas un noturības mehānisma un Norvēģijas finanšu instrumenta projektiem.
Paredzēts, ka 2025. gadā plāna īstenošanai tiks novirzīti 1,63 miljoni eiro, 2026. gadā – 906 235 eiro, 2027. gadā – 1,94 miljoni eiro, 2028. gadā – 2,72 miljoni eiro, bet 2029. gadā – 2,65 miljoni eiro. No šīs summas finansējums veselības veicināšanas pasākumiem un pamatfunkciju stiprināšanai pieaugs no 1,63 miljoniem eiro 2025. gadā līdz 1,95 miljoniem eiro 2029. gadā, savukārt ārvalstu finanšu instrumentu līdzfinansējums plānots ap 750 000 eiro gadā.
VM norāda, ka papildu finansējuma piešķiršana tiks izskatīta valsts budžeta sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visām ministrijām un citām centrālajām iestādēm, ievērojot fiskālās disciplīnas nosacījumus un valsts budžeta iespējas. Līdzekļi tiks novirzīti veselības veicināšanas pasākumu īstenošanai, iedzīvotāju fizisko aktivitāšu un veselīga uztura pieejamības uzlabošanai, sabiedrības informēšanas kampaņām, kā arī profesionāļu apmācībai un starpnozaru sadarbības stiprināšanai.
Vienlaikus plānots izvērtēt iespēju daļu aktivitāšu īstenot komercdarbības atbalsta kontekstā, piemērojot tās atbilstoši Eiropas Savienības komercdarbības atbalsta regulējuma nosacījumiem.
Plāns paredz, ka līdz 2029. gadam pusaudžu (11, 13 un 15 gadu vecumā) īpatsvars, kuri katru dienu nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm vismaz stundu, palielināsies no 18,1% līdz 22%. Savukārt pieaugušo iedzīvotāju, vecumā no 15 līdz 74 gadu vecumam, īpatsvars, kuri fiziskas aktivitātes veic vismaz 30 minūtes divas reizes nedēļā, pieaugs no 24,4% līdz 29,4%.
Līdztekus tiks izveidota vienota datu apkopošanas un uzraudzības sistēma, lai novērtētu rīcības plānā noteikto pasākumu efektivitāti un nepieciešamības gadījumā veiktu korekcijas.
Pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem, liekais svars vai aptaukošanās ir konstatēta gandrīz 60% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, un katrs piektais bērns cieš no paaugstinātas ķermeņa masas.
Sievietēm aptaukošanās izplatība ir nedaudz augstāka nekā vīriešiem, savukārt vīriešiem biežāk konstatē lieko svaru. Aptaukošanās būtiski palielina sirds un asinsvadu slimību, diabēta un onkoloģisku saslimšanu risku, kā arī rada papildu slogu veselības aprūpes sistēmai.
Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem, Eiropas reģionā liekais svars un aptaukošanās izraisa vairāk nekā 200 000 jaunu vēža gadījumu gadā, bet kopumā ar šiem riskiem saistīti aptuveni 13% nāves gadījumu. Latvija ir viena no tām valstīm, kur aptaukošanās izplatība pēdējos gados augusi straujāk nekā ES vidēji, īpaši bērnu un jauniešu vecuma grupā.
Plānā minēts, ka Latvija ir viena no tām valstīm, kurās liekā svara un aptaukošanās problēmu radītās finansiālās sekas radīs lielāko iekšzemes kopprodukta samazinājumu – virs 4%. Tāpat tiek paredzēts, ka ar lieko ķermeņa masu saistīto slimību ārstēšanai tiks tērēti izdevumi, kas atbilst aptuveni 6% no valsts kopējā veselības nozarei piešķirtā finansējuma.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Bezgala jauki bija tas, ka Veselības Ministrijas pilnīgā nespēja saprātīgi komunicēt ar sabiedrību atstāj milzīgu telpu iznīcinošais kritikai un publiskajai aprēkšanai. Kaut arī abu kungu paustie priekštati bija interesanti, bet patālu pietiekamas izpratnes par apspriežamo jautājumu, taču arī šādam redzējumam ir vieta publiskajā diskusijā.
Plānots izstrādāt vadlīnijas veselības aprūpes speciālistiem par aptaukošanās profilaksi, diagnostiku un ārstēšanu, tostarp bērniem un pusaudžiem. 8 miljoni uz 250 pacientiem ! Kas tie par speciālistiem, ja nevella nezin!
Vai lētāk nebūtu, aizliegt ražot un pārdot desas, nagetus un līdzīgus draņķus, nebarot lopus ar stimulatoriem un antibiotikām, piešķirt no valsts bezmaksas veselīgu pārtiku bērniem un pensionāriem, tikai ne miežus un grūbas, bet vidusjūras diētas produktus. Varētu slēgt visus medicīnas kantorus un iekļaujošās garīgās un fiziskās organizācijas. Ietaupītos nauda un svars liekais nerastos.Un ja vēl ar kaitīgiem saldumiem pastrādātu……evrika.
Arī bez VM aktivitātēm visiem neanalfabētiem Latvijā ir vispārzināms, ka pārrīties nav veselīgi, tāpat kā iekrist jebkuru atkarību valgos (alkohols, nikotīns, darbaholisms, arī atkarība no ēšanas). Tomēr visapkārt staigā aizvien tuklāki indivīdi. Interesanti no kurienes naivums, ka to var atrisināt ar VM ierēdņu papīru piedrukāšanas aktivitātēm?
“Svara mazināšanas programma” vistulbākais ko var mācīt sabiedrībai un bernie ir to kā mazināt svaru. Tik pat muļķigo ir nodarboties at sporti lai nomestu svaru. Tas kas butu jāmāca saboedeībai. 1) Ēst normālu/pareizu ēdienu! – Daudz proteīna. Liela liellopa gaļa, olas. 2) Vieglāk būt labāk formà ir NE-Apēst torti, nekā mēģināt apēstu toretes gabalu 3stundas nodedzināt skrienot. 3) Sports – ikdiena/dzīvesveids. Visiem uz visu mūžu. Katru dienu, stundu dienā. Bez izņēmuma. 4) Kā pelnīt naudu, veidot biznesu, mācīties pārdot. Nevis meklēt labi apmaksātu darabu. 5) Alkohols tas ir ļaunums. Jekurš, jebkurā daudzumā. Sāksi provēt, sabojāsi visu. Agri vai vēlu, bet… lasīt vēl »
Zin labāk ir apēst vienu bulciņu un sportot nekā neapēst un nesportot. Bet kopumā veselības ieteikumiem nevar nepiekrist.
mācīties pārdot. Nevis meklēt labi apmaksātu darbu skan briesmīgi. Bet ja man ir pretīgi, lēti nopirktu pārdot tālāk dārgāk vai lietu, kuras pašizmaksa ir 10, iesmērēt pa 30. Es to sauktu par krāpšanu vai šmugulēšanu, kas diemžēl ir kapitālisma pamats. Man paliek tikai labi apmaksāts darbs, vēlams valsts pārvaldē.
Vel vajadzētu kādu pusgadu nodarboties ar pandu, koalu un pingvīnu aizsardzības stiprināšanu.
Mums nav pietiekami arī žirafju aizsardzības likumi.
Un vel vajag izpētīt pārējo salātu receptes. Kovidā bija labs sākums par tiem gurķiem, bet tad kaukā viss apstājās. Jāturpina pētīt!
Homoseksuālista brokastis valsts iedzīvotaju maksātājāiem maksā 150 eur. Tajā ziņā pieticīgs. Vaira taisīja, Jūrmalā, pa 5000 Lati – reizi nedēļā… Točna zinu.
Pensijas nav par ko.maksāt jau tagad, bet visi tagad dzīvos veselīgi līdz 100 gadiem? Ar mūsu pensijām? Nesmīdiniet manu pakaļu.
Kas vainas pensijām. Man māte pensijā, visu mūžu bij skolotāja arodskolā. Un tagad visam pietiek. Pat 2 ceļojumiem gadā. Nepietiek tiem pensionāriem kam bērni un mazbērni regulāri noslauc.
Nevajag pārcensties, pārtikas cenas jau ar to jau nodarbojas.
Ja jau aptaukojas, tad ģimi piestūķē ar vairāk kalorijām kā spēj notērēt. Aizej uz veikalu – tur visiem tačkas piestūķētas līdz augšai.