Pāriet uz saturu

Interneta žurnāls

Karš

Latvijā veidos “Rheinmetall” munīcijas ražotni

Ceturtdien Vācijā parakstīts saprašanās memorands par militārās rūpniecības uzņēmuma “Rheinmetall” munīcijas ražotnes izveidi Latvijā, informē Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) komunikācijas padomniece Anna Ūdre.

Savukārt Ekonomikas ministrijā (EM) norāda, ka ražotnes būvniecībai paredzēts dibināt kopuzņēmumu. Projektā plānots piesaistīt vairāk nekā 200 miljonu eiro investīcijas, bet desmit gadu laikā ražotnes eksports varētu pārsniegt trīs miljardus eiro.

Ražotnes būvniecību plānots sākt 2026.gada pavasarī, bet produkcijas ražošanu paredzēts sākt gadu vēlāk. Projekta virzība otrdien, 23.septembrī, tika atbalstīta arī valdībā, skatot informatīvo ziņojumu “Par artilērijas ražotnes izveidi Latvijā”.

“Rheinmetall” mājaslapā publicētajā paziņojumā presei teikts, ka investīcijas rūpnīcas izveidē būs 275 miljonu eiro apmērā. Kopuzņēmumā “Rheinmetall” piederēs 51%, bet SIA “Valsts aizsardzības korporācija” – 49%.

“Rheinmetall” norāda, ka, izveidojot savu 155 milimetru munīcijas ražotni, Latvija sper nākamo soli aizsardzības spēju stiprināšanā un neatkarīgās aizsardzības nozares paplašināšanā. Saražotā munīcija nodrošinās piegādes Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, kā arī stiprinās piegādes ķēžu drošību un būs pieejama partnervalstīm.

Tāpat “Rheinmetall” paziņojumā teikts, ka ražošanas līnijā būs iekļauta moderna ražotne, tostarp munīcijas čaulu kalšanas un pildīšanas līnija. Investīcijas ļaus ražotnē saražot desmitiem tūkstošu artilērijas lādiņu un radīt vismaz 150 darbavietu. Reģionālie uzņēmumi un vietējā ekonomika tiks integrēti ražotnes piegāžu ķēdē, norāda “Rheinmetall”.

Siliņa memoranda parakstīšanā uzsvēra, ka šis ir vēsturisks brīdis Latvijai, aizsardzības nozarei un sadarbībai starp Latviju un Vāciju. Viņa norādīja, ka memorands apliecina mūsu gatavību veidot ilgtermiņa partnerību ar vienu no ietekmīgākajiem aizsardzības ražotājiem pasaulē.

“Jaunā ražotne būtiski stiprinās munīcijas piegāžu drošumu Baltijas reģionā un Ziemeļeiropā,” teica Siliņa un piebilda, ka vienlaikus tā ir arī iespēja Latvijā atvērt jaunu ražotni, kas dod zināšanas par tehnoloģijām un paaugstina mūsu ekonomisko potenciālu.

Tiekoties ar “Rheinmetall” uzņēmuma vadītāju Armīnu Papergeru, premjere pauda, ka tiek ielikti pamati ilgtermiņa partnerībai, kas kalpos gan Latvijas, gan sabiedroto drošības interesēs. Vienlaikus Siliņa atzina, ka memorands ir pirmais solis, un priekšā ir daudz darba, lai šo ieceri īstenotu praksē.

“Šodien parakstītais saprašanās memorands ir ilgstoša darba rezultāts – vairākkārt esmu arī personiski tikusies ar uzņēmuma vadītāju, pārrunājot potenciālās sadarbības iespējas,” teica premjere.

Parakstītais saprašanās memorands paredz ciešāku Latvijas un Vācijas aizsardzības industriju sadarbību. Tas tika parakstīts starp uzņēmumu “Rheinmetall” un “Valsts aizsardzības korporācija”.

“Valsts aizsardzības korporācijas” valdes locekle Ingrīda Ķirse norāda, ka artilērijas munīcijas ražotnei Latvijā ir visi priekšnosacījumi, jo projektā apvienojas vairākas būtiskas komponentes.

“Proti, gan “Valsts aizsardzības korporācijas” uzdevums nodrošināt Nacionālo bruņoto spēku vajadzības un mērķis attīstīt Latvijas aizsardzības industriju, veidojot ražošanas kapacitātes, gan “Rheinmetall” ilggadējā pieredze industrijā un uzkrātā zinātība, kā arī augstie standarti un starptautiskā atpazīstamība. Šī sinerģija ir pamats spēcīgai partnerībai, lai attīstītu industriju, kā arī stiprinātu Latvijas un reģiona drošību,” uzsver Ķirse.

Viņa piebilst, ka plānotais projekts ir loģisks un secīgs turpinājums “Valsts aizsardzības korporācijas” darbam. Korporācija tikko sākusi praktiski īstenot pirmo lielo aizsardzības industrijas projektu – ROLLO jeb artilērijas munīcijas modulāro pulvera lādiņu komplektēšanas ražotnes izveidi.

Savukārt EM norāda, ka artilērijas munīcijas ražotnes projekts stiprinās rūpniecības bāzi un inovāciju spējas. Tas nesīs arī ieguvumus arī ekonomikai ar jaunām darbavietām un plašākām eksporta iespējām. Tiks veicināta arī Latvijas ciešāka integrācija Eiropas Savienības aizsardzības industrijā.

Tēmas

Dalies ar rakstu

Vēl par tēmu

Lasītākie raksti

Skatīt vairāk

Komentāri (23)

23 komentāri
Kārtot
Jaunākie
Vecākie Visvairāk balsu
RichardKous
1 g. atpakaļ

Tahaksin jagada oma kogemust: tellisime vanaemale hauakivi https://graniton.ee/ kaudu. Mulle meeldis, et ettevõte pakkus kohe mitu võimalust, alates lihtsatest klassikalistest kujunditest kuni keerukamate kujundusteni. Valisime tagasihoidliku heledast graniidist monumendi, millel oli hoolikas graveerimine. Töö tehti kohusetundlikult: ühtlane paigaldus, ei mingeid mõlke ega defekte. Olen eriti rahul, et nad tegutsevad üle Eesti, seega oli kohaletoimetamine hinna sees. Selliste asjade puhul on oluline võtta aega ja leida professionaalid, kes mõistavad, et see pole lihtsalt tellimus, vaid mälestusese lähedasest.

der Trinker
1 g. atpakaļ

Man ipaši patika vieta par čaulu KALŠANU. Taisni iedomājos 150 kalējus zvetējot ar veseriem un dziedot to tautasdziesmu – ” Kalējs kala, kalējs kala, kalējami kule kust, kā tam kule nekustēsi , āmuriņu cilājot ” . Jauki. Un 3 miljardi rokā gan! Ja nu kāds nezin, šitā dziesmiņa, kā arī vairums citu tautasdziesmu, labi izpildāma pēc Roda Stjuarta ” I Am Sailing ” meldiņa… ;-)

Perdalots Fartenbūms
1 g. atpakaļ
Atbilde uz  der Trinker

Kaļ ratus ziemā, apauj kuces vasarā.
Velvē čaulas pēc kara, un pilda pēc…

Robis
1 g. atpakaļ

Vai taisnība, ka bijušajai Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniecei Kristīnei Malnačai papildus tai algai, ko maksāja SM, vēl lielāku algu maksāja RB Rail, kurā viņai it kā vajadzēja ieviest kārtību?!?

Messeršmits
1 g. atpakaļ

Tā ir laba ziņā. Vācieši tagad ir mūsu sabiedrotie, krievi ienaidnieki.

der Trinker
1 g. atpakaļ
Atbilde uz  Messeršmits

Kā tad. Šāda rūpnīca ir ļoti labs un attaisnojams mērķis. 150 darbavietas? Var jau būt, tikai, ja trāpīs darbalaikā, būs 150 kapavietas, drīzāk pat vairāk.

kronis
1 g. atpakaļ
Atbilde uz  der Trinker

Pamuļķis

turlais
1 g. atpakaļ
Atbilde uz  Messeršmits

Līdz 1939am vāciešus ienīda vairāk kā slāvus – nez kāpēc? Apburtais loks…

Perdalots Fartenbūms
1 g. atpakaļ

“Valsts aizsardzības korporācijas” valdes locekle Ingrīda Ķirse norāda

Latvāneļu dauņu tautele ir parazītu paradīze.

mitjka
1 g. atpakaļ

kāpēc netiek pirkta zemūdene, bet jaunās vienotības olafs bīda stadiona projektu.

Perdalots Fartenbūms
1 g. atpakaļ
Atbilde uz  mitjka

Kā tu zini ka nav nopirktas zemūdenes?
Šitajā dauņuku zemītē var darīt jebko, pietiek noslepenot vai nogaidīt.
Cik Mi-7/18/17/18 helikopterus tu redzi? Bet viņi ir nopirkti.

kronis
1 g. atpakaļ

Čurubikse

Perdalots Fartenbūms
1 g. atpakaļ
Atbilde uz  kronis

Es labāk apčurāšos, bet tankam no aizmugures “zeķi” uzlikšu.
a tu?

laba ziņa
1 g. atpakaļ

Tas palīdzēs arī mūsu ekonomikai.

Perdalots Fartenbūms
1 g. atpakaļ
Atbilde uz  laba ziņa

Tu nedapistā kuņaspīzda.

Heinrichs Hahnfurcs
1 g. atpakaļ

Tu izklausies pēc krievu strempuļa.

Perdalots Fartenbūms
1 g. atpakaļ

Bet tu izklausies pēc valsc iestādes “darbinieka”.
Nu pastāsti, kuņasbērn, kur tu “pelni”?!

Andrīc Bomzīc
1 g. atpakaļ

Kā strādā tas stobra izliekuma mērītājs bildē redzamajam cirkam?
Man ir vēl daudz jautājumi, bet vispirms lai kāds atbild kaut uz šo vienu.

turlais
1 g. atpakaļ

Ja sākumā 155 mm ladiņš bij 5000, tad tagad 10000. Reinmetal akcijas cēlušās par 45%. Krievam tas prieks maksā 2500…

Karbīds
1 g. atpakaļ

Pēdējo mēnešu laikā FPV droni lido jau 35-40km aiz frontes līnijas.Artilērija standartā šauj 20-30km.Cik šāviņus paspēs izšaut lielgabals , kamēr apkalpi apslaktēs droni? Sekojoši , cik liels šāviņu patēriņš gaidāms nākamajā karā?

aaa
1 g. atpakaļ
Atbilde uz  Karbīds

Ukrainas/Krievijas konflikts labi pierāda ka artilērija vēl aizvien ir ļoti svarīga, ar vai bez droniem. Teiktu, ka cilvēka tips, kas šādas rūpnīcas celšanu apšauba dotajā laikā, ir ar ļoti specifisku uzskatu un interesēm, kas nesakrīt ar Latvijas ilgtermiņa eksistenci.

Karbīds
1 g. atpakaļ
Atbilde uz  aaa

Kurš konflikta posms pierāda ko ?Vai pēdējā mēneša videorullīšos no kaujām vispār ir redzami artilērijas izraisīti postījumi?Nu tas tāds retorisks jautājums.

Pilsonis Andris Lagzdiņš
1 g. atpakaļ
Atbilde uz  Karbīds

Jaceņuka žogs novērš vajadzību pēc artilērijas.

Dalīties ar rakstu