Pieaudzis uzņēmumu skaits uz 1000 iedzīvotājiem

Latvijā novērojamas būtiskas atšķirības starp pašvaldībām uzņēmumu skaita ziņā. Lielajās pilsētās un Pierīgā uzņēmumu faktiskais skaits ir ievērojami augstāks. To galvenokārt nosaka lielāks iedzīvotāju skaita blīvums, kas rada labvēlīgākus apstākļus uzņēmējdarbībai: pieejamāku infrastruktūru, plašāku klientu loku un kvalificētāka darbaspēka pieejamību.

Vienlaikus, rēķinot uzņēmumu skaitu uz 1000 iedzīvotājiem, aina nav tik viennozīmīga. Līdzīgus rezultātus Mārupes novadam un Rīgai uzrāda arī no galvaspilsētas tālāk esošas pašvaldības.

Pēc “Lursoft IT” aprēķiniem, Latvijā uz 1000 iedzīvotājiem š.g. sākumā bija 97,7 uzņēmumi. Kopš 2023. gada sākuma to skaits audzis par 2,2 uzņēmumiem.

Apkopotie dati rāda, ka Rīgā ir reģistrēti 41,5% no visiem Latvijas uzņēmumiem. Kopumā galvaspilsētā uz š.g. sākumu bija reģistrēti 75,2 tūkst. uzņēmumu, kas ir ievērojami vairāk nekā, piemēram, Ogres novadā, kas uzņēmumu skaita ziņā ir otra lielākā pašvaldība Latvijā. Dati liecina, ka Ogres novadā 2025. gada 1. janvārī bija 5,1 tūkst. uzņēmumu jeb 89,2 uzņēmumi uz 1000 iedzīvotājiem. Pēdējo gadu laikā šim rādītājam ir tendence pieaugt (2023. gadā 87,5 uzņēmumi/ 1000 iedzīvotājiem, 2024. gadā – 88,8 uzņēmumi/ 1000 iedzīvotājiem). Vienlaikus jānorāda, ka pieauguma iemesls galvenokārt ir nevis kopējā uzņēmumu skaita pieaugums, bet gan iedzīvotāju skaita kritums pašvaldībās. Balstoties uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem, iedzīvotāju skaits Ogres novadā kopš 2023. gada sākuma sarucis par 1,4% jeb nedaudz vairāk kā 1000 iedzīvotājiem.

Visstraujākais iedzīvotāju skaita kritums šajā periodā reģistrēts Ludzas (-5,43%), Krāslavas (-4,98%) un Balvu (-4,53%) novados. Pretēja dinamika bijusi Pierīgas pašvaldībās, kur iedzīvotāju skaits pieaudzis. Piemēram, Mārupes novadā kopš 2023. gada sākuma tas audzis par 3,76% jeb 1,4 tūkstošiem iedzīvotāju. Par vairāk nekā 3% iedzīvotāju skaits attiecīgajā periodā pieaudzis arī Ādažu no Ropažu novados. Visās trīs iepriekšminētajās pašvaldībās kopš 2023. gada arī audzis kopējais uzņēmumu skaits, savukārt vislielākais uzņēmumu skaita pieaugums šajā periodā reģistrēts Saulkrastu novadā. Šajā piejūras pašvaldībā kopējais uzņēmumu skaits kopš 2023. gada sākuma palielinājies par 6,12%, savukārt uzņēmumu skaits uz 1000 iedzīvotājiem sasniedzis 86,9 uzņēmumus (2023. gadā – 82,6).

Visaugstākais aktīvo uzņēmumu skaits uz 1000 iedzīvotājiem š.g. janvāra sākumā bija reģistrēts Mārupes novadā (127,5 uzņēmumi) un Rīgā (127,1 uzņēmumi), liecina “Lursoft IT” apkopotie dati. Vairāk nekā 100 uzņēmumi uz 1000 iedzīvotājiem ir arī Kuldīgas (110,7), Cēsu (110,5), Dienvidkurzemes (108,2), Ventspils (104,6), Smiltenes (104,3) un Limbažu  (102,5) novados. Jāpiebilst, ka Limbažu novadā pēdējo trīs gadu laikā bijis otrs lielākais aktīvo uzņēmumu skaita pieaugums uz 1000 iedzīvotājiem. Šis rādītājs kopš 2023. gada sākuma Limbažu novadā audzis par 5,1 uzņēmumu. Vēl lielāks pieaugums bijis vien Madonas novadā, kur tas palielinājies par 6,7 uzņēmumiem. Jānorāda, ka 2025. gada sākumā Madonas novada teritorijā bija 94,7 aktīvi uzņēmumi uz 1000 iedzīvotājiem.

Novadi/ pilsētas ar lielāko aktīvo uzņēmumu skaitu uz 1000 iedzīvotājiem:

1. Mārupes novads: 127,5 uzņēmumi;
2. Rīga: 127,1 uzņēmumi;
3. Kuldīgas novads: 110,7 uzņēmumi;
4. Cēsu novads: 110,5 uzņēmumi;
5. Dienvidkurzemes novads: 108,2 uzņēmumi.

Pētījuma ietvaros apkopotie dati atklāj, ka praktiski visās pašvaldībās aktīvo uzņēmumu skaits uz 1000 iedzīvotājiem pēdējo gadu laikā ir palielinājies. Izņēmums ir vien Rēzekne, kur šis rādītājs saglabājies nemainīgs – 60,8 uzņēmumi uz 1000 iedzīvotājiem. “Lursoft IT” dati atklāj, ka kopējais uzņēmumu skaits Rēzeknē kopš 2023. gada ir samazinājies par 1,53%, līdzīgs bijis arī iedzīvotāju skaita kritums.

Dati rāda, ka no visām Latvijas pašvaldībām Rēzeknē ir ceturtais zemākais uzņēmumu skaits uz 1000 iedzīvotājiem. Vēl mazāks uzņēmumu skaits uz š.g. sākumu bija reģistrēts tikai Daugavpilī (48,9), Ludzas (56,6) un Krāslavas (58,5) novados. Pēdējo gadu periodā iepriekšminētās pašvaldības savu pozīciju sarakstā starp visām Latvijas vietvarām, rēķinot uzņēmumu skaitu uz 1000 iedzīvotājiem, nav mainījušas.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!