Ministru kabinets otrdien atbalstīja grozījumus Trauksmes celšanas likumā, kas paredz noteikt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) par trauksmes cēlēju kontaktpunktu.
Līdz šim par trauksmes celšanas jautājumu koordinēšanu Latvijā atbildējusi Valsts kanceleja.
Grozījumi arī paredz, ka KNAB turpmāk nodrošinās mācības kontaktpersonām un atbildīgajām personām trauksmes celšanas jomā, kā arī izskatīs tos trauksmes cēlēju ziņojumus, kuriem nav skaidri nosakāma kompetentā institūcija.
KNAB pauda, ka birojs ir gatavs pārņemt trauksmes cēlēju kontaktpunkta funkcijas, nodrošinot trauksmes celšanas sistēmas darbības nepārtrauktību. Šādām izmaiņām KNAB saskata vairākus būtiskus ieguvumus.
Kopš Trauksmes celšanas likuma stāšanās spēkā KNAB ir otra lielākā kompetentā institūcija, kura visbiežāk saņem ziņojumus, kas noformēti kā trauksmes cēlēju ziņojumi. Pārsvarā trauksmes cēlēji ziņo KNAB par valsts amatpersonu iespējamu atrašanos interešu konfliktā. Tādējādi KNAB jau ir uzkrāta pieredze trauksmes cēlēju ziņojumu izskatīšanā, kā arī izpelnīta sabiedrības uzticība, kas veicina gatavību ziņot par darbavietās novērotiem iespējamiem pārkāpumiem, pauž birojā.
KNAB arī izceļ, ka tam kā tiesībaizsardzības iestādei ir plašākas pilnvaras pretlikumību atklāšanā, kas var uzlabot trauksmes cēlēju ziņojumu izskatīšanas un pārkāpumu atklāšanas efektivitāti.
Papildus KNAB jau uztur ziņotājiem ērtu un drošu infrastruktūru, tostarp tiešsaistes ziņošanas platformu “Ziņo KNAB!”, kas ļauj iesniegt trauksmes cēlēju ziņojumus, skaidro birojā.
Valsts kancelejā informē, ka vienlaikus KNAB pārņems arī tīmekļvietni “trauksmescelejs.lv”, kurā arī turpmāk varēs elektroniski iesniegt trauksmes cēlēja ziņojumus.
No 2019.gada līdz 2024.gadam KNAB iesniegti 324 ziņojumi, kas noformēti kā trauksmes cēlēju ziņojumi. 106 no tiem atzīti par trauksmes cēlēju ziņojumiem. Valsts kanceleja šajā laikā galvenokārt saņemtos ziņojumus pārsūtījusi citām kompetentajām institūcijām un pati izskatījusi deviņus ziņojumus.
Grozījumi trauksmes celšanas regulējumā vēl būs jāizskata un jāpieņem Saeimā. Izmaiņas neparedz papildu finansējumu vai štata vietas. Paredzams, ka tās stāsies spēkā 2026.gada 1.janvārī.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!