Pāriet uz saturu

Interneta žurnāls

Politika

Satraucoši: Latvijā ir ievērojams skolu direktoru trūkums

Latvijā pašlaik ir vērojams satraucošs skolu direktoru trūkums, uzskata Neatkarīgās izglītības biedrības valdes loceklis, Jauno līderu vidusskolas direktores vietnieks audzināšanas jomā Mārtiņš Šteins (“Par”).

Viņš vērtē, ka izglītības iestādes vadīšana nozīmē uzņemties atbildību ne tikai par mācību kvalitāti, bet arī personālu, finanšu plūsmu, krīzes situācijām, pārmaiņu virzību, reputāciju un emocionālo klimatu. “Skolu direktors ir galvenais saskares punkts starp skolēnu labizjūtu, vecāku gaidām, pedagogu ikdienu un valsts reformām,” sprieda Šteins.

Vienlaikus arvien biežāk izskan signāli par skolu vadītāju trūkumu. Dažos konkursos piesakās tikai viens vai divi kandidāti, dažkārt pat neviens, situāciju iezīmēja Šteins, piebilstot, ka īpaši sarežģīta situācija veidojas reģionos.

Biedrības ieskatā, skolu direktoru trūkums ir jāuztver kā signāls, ka nepieciešamas tūlītējas pārmaiņas.

“Ja cilvēks saskaras ar to, ka izglītības vadība nozīmē izturēt sistēmu, nevis attīstīt vidi, viņš šo ceļu vienkārši neizvēlēsies,” par problēmas iemesliem klāstīja Šteins.

Liela problēma esot arī atalgojuma sistēma. Nereti direktora vietnieks pelna vairāk nekā direktors citā skolā. Šteins uzsvēra, ka sistēmai jābūt taisnīgai un caurspīdīgai, jo uzticēšanās rodas no skaidriem noteikumiem.

Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) kā galvenos iemeslus vakantajiem skolu vadītāju amatiem minēja nesabalansētu darba slodzi, konkurētspējas problēmas atalgojumā, kā arī sabiedrības un vecāku attieksmi pret pedagogu darbu. Izglītības iestāžu direktoru skaitu ietekmē arī skolu tīkla izmaiņas demogrāfijas dēļ.

IZM cer situāciju uzlabot ar jauno pedagogu atalgojuma modeli “Programma skolā”, ko plānots ieviest līdz 2026./2027.mācību gadam. Reforma paredzēs arī direktoru zemākās algas likmes pieaugumu.

Ministrijas apkopotā informācija liecina, ka šobrīd 14,5% skolu direktoru ir vismaz 65 gadus veci, bet tuvāko gadu laikā šo vecumu sasniegs vēl 22% vadītāju.

Visapdraudētākie reģioni ir Krāslavas, Ludzas un Augšdaugavas novadi, kur vairāk nekā 60% skolu vadītāju tuvojas pensionēšanas vecumam.

Šobrīd ir brīvas sešas direktoru amata vietas Saldū, Mārupē, Jēkabpilī, Ventspilī, Rēzeknē un Liepājā, norādīja IZM.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) sniegtā informācija liecina, ka skolu direktoru vakances turpina sarukt. 2022. un 2023.gadā reģistrēto brīvo direktoru amatu skaits bija vienāds – 72, taču pērn tas samazinājās līdz 58.

Šogad, līdz jūlija beigām, pieteiktas 38 vakances. Uz 30.jūliju NVA bija reģistrētas 12 skolu direktoru vakances.

Dalies ar rakstu

Lasītākie raksti

Skatīt vairāk

Komentāri (4)

4 komentāri
Kārtot
Jaunākie
Vecākie Visvairāk balsu
caca
1 g. atpakaļ

direktoru trūkums ir mākslīgi radīts, daudzi skolotāji uz vecumu labprāt kļūtu par direktoriem, alga lielāka un darba mazāk, bet nezkāpēc neder pēc ministrijas ieskata, laikam apaļas atskaites nerakstīs

Kļūmītes
1 g. atpakaļ

Kamēr algu fonds skolotāju algām nepalielināsies 3 reizes, viņi jau nevar piesaistīt skolotājus, bet ministrija prasa un vecāki sgaida, ka skolotāji būs. Nebūs. Sorry.

Eblons Muskets
1 g. atpakaļ

Priekš kam tie parazīti vajadzīgi?
Ja kādas firmas teritorijā ir sargsuns, vai tad štatā jāpieņem veterinārs?
Dauņi, bļed.

Gada glezna
1 g. atpakaļ

Kamēr netiks likvidēti visi tie projekti pie kuriem piesūkušies IZM figuranti, situācija izglītības jomā tikai deģenerēsies.

Dalīties ar rakstu